Nunc dimittis ir slavenu Bībeles himna, ko dziedāja tiesāms pravietis Simeons, kad viņš ieraudzīja bērniņu Jēzu. Stāsts atrodams Lūkas evaņģēlijā (Lk 2:29–32): Simeonam — jūdam — Svētais Gars bija apsolījis, ka viņš nemirs, kamēr nebūs redzējis Mesiju. Kad Marija un Jāzeps atnesa Jēzu uz Jeruzalemes Templi pēc pirmdzimta iesvētīšanas, Simeons ņēma bērnu rokās un izteica pateicību Dievam, sacīdams vārdus, kas kļuvuši par Nunc dimittis.

Teksta kodolā ir pateicība un atvieglojums — “tagad es varu mierīgi doties”, jo acis ir redzējušas Dieva pestīšanu. Šī himna tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem kristīgās liturģijas kantikoniem; tās tēmas — piepildījums, gaisma pagāniem un Israēla gods — ir plaši interpretētas teoloģijā un mākslā.

Teksts

Latīņu (tradicionālais Vulgatas/latīņu liturģijas teksts):

Nunc dimittis servum tuum, Domine, secundum verbum tuum in pace:
quia viderunt oculi mei salutare tuum,
quod parasti est ante faciem omnium populorum:
lumen ad revelationem gentium, et gloriam plebis tuae Israel.

Latviešu tulkojums (burtisks nozīmes atspoguļojums):

Tagad ļauj Tavam kalpam, Kungs, doties mierā pēc Tava vārda;
jo manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu,
kuru Tu esi sagatavojis visām tautām priekšā—
gaismu pagāniem un Tavas tautas Israēla godu.

Angļu valodas vārdi, kas atrodami 1662. gada Kopīgās lūgšanu grāmatā:

Lord, now lettest thou thy servant depart in peace, according to thy word:
For mine eyes have seen thy salvation,
Which thou hast prepared before the face of all people;
A light to lighten the Gentiles, and the glory of thy people Israel.

Liturģiskā lietošana

Nunc dimittis tradicionāli tiek iekļauts vakara stundās un īpašos svētku rituālos. Anglikāņu baznīcā šo kantiku plaši izmanto Vakarēdienā (Evensong) kā vienu no “Magnificat” un “Nunc dimittis” komplekta daļām, ko dzied koris pēc Svētās Mise vai vakara lūgšanām. Katoļu liturģijā Nunc dimittis parādās Lūgšanu stundu krājumos (piemēram, Komplēnā) un tiek lietots dažādās dievkalpojumu tradīcijās, kā arī svētku — it īpaši prezentācijas/Candlemas — kontekstā.

Himnai ir arī vieta cilvēku dzīves pārejās — tā bieži tiek iekļauta bēru liturģijās un piemiņas dievkalpojumos kā izteikta cerība uz mierīgu “aiziešanu” pēc Dieva solījuma piepildījuma.

Mūzika un interpretācijas

Nunc dimittis ir iedvesmojis komponistus kopš gregoriāņu laikiem. To dziedāja vienkora dziedājumi, gregoriāņu kantiles un vēlāk — daudzbalsīgas renesanses, baroka un romantisma daudzbalsības kompozīcijas. Angļu koru tradīcija izveidoja īpašu “Magnificat & Nunc dimittis” žanru — vairāki 19. un 20. gadsimta komponisti radīja savas populārākās versijas šim kantikam. Mūsdienu komponisti turpina to aranžēt gan liturģiskai lietošanai, gan koncertiem.

Nozīme un interpretācija

  • Piepildījums: Teksts pauž Simeona pārliecību, ka Dievs piepildījis Sava solījuma nosūtīt Mesiju.
  • Gaisma pagāniem: Frāze “lumen ad revelationem gentium” uzsver, ka pestīšana nav domāta tikai vienai tautai, bet atklājas visām tautām.
  • Miers un nāve: Viens no centrālajiem motīviem ir mierīga nāve pēc dzīves mērķa sasniegšanas — tas ir bieži citēts teksts par personisku piepildījumu un cerību mūžībai.

Kultūras un mākslas ietekme

Nunc dimittis parādās ne tikai liturģijā, bet arī glezniecībā, mūzikā un literatūrā, kur tas bieži tiek izmantots kā simbols piepildījuma un atvadas. Korāļi, moteti un modernās kantātes ar šo tekstu ir bieži iekļauta baznīcu un koncertu programmās visā kristīgajā pasaulē.

Ja vēlaties, varu pievienot arī papildus informāciju par konkrētiem komponistu iestudējumiem vai norādīt, kur atrast audio un partitūru avotus.