Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus fundamentālistu baznīca (FLDS) ir reliģiska grupa, kas radās kā atsevišķs virziens no mormoņu kustības — no Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus Baznīcas. FLDS veidojās, jo daļa ticīgo noraidīja 1890. gada lēmumu, kad 19. gadsimtā vai 20. gadsimta sākumā notikušajās pārmaiņās Pēdējo dienu svētie 1890. gadā pārtrauca pieņemt poligāmiju un atklāti atteicās no šīs prakses. Tie, kas uzskatīja, ka poligāmija (daudzlaulība, angl. „plural marriage”) ir būtiska mācībai, veidoja atsevišķu fundamentālistu grupu, kas turpināja praktizēt un aizstāvēt šo institūciju.
Vēsture un izcelsme
FLDS saknes meklējamas 20. gadsimta sākumā, kad radās dažādas fundamentālistu grupas, kas nespēja pieņemt oficiālo Baznīcas nostāju pret poligāmiju. Laika gaitā FLDS konsolidējās ap stingriem reliģiskiem principiem un hierarhisku vadību. Grupas nosaukums atspoguļo viņu uzsvaru uz Pēdējo dienu svētajiem (LDS) mācību, bet ar stingru fundamentalistu interpretāciju.
Doktrīna un prakse
Galvenā FLDS mācība ir uzsvars uz plurālo laulību kā ceļu uz pestīšanu un garīgo izaugsmi. Baznīcas doktriņa ietvaros vīrietim var būt vairākas sievas, un laulības bieži tiek organizētas vai apstiprinātas augstākā līmeņa vadības — īpaši tās „proroka” — uzraudzībā. Praksē tas ir saistīts ar stipru kolektīvismu, reliģisku draudzības dzīvi un bieži vien ar noteiktu ekonomisku un sociālu kontroli no vadības puses.
Struktūra un vadība
FLDS ir hierarhiski organizēta. Grupā liela vara tiek piešķirta centrālajai vadībai un tās līderim (bieži sauktam par „proroku”), kuram ir izšķiroša teikšana par laulībām, ticības interpretācijām un kopienas dzīves noteikumiem. Vadība kontrolē ne tikai ģimenes savienības, bet arī resursus, īpašumu sadali un kopienas sociālo kārtību. Šī koncentrētā varas struktūra ir radījusi gan iekšēju paklausību, gan ārējas bažas par indivīdu tiesībām.
Kontroversijas un tiesvedība
FLDS ir bijusi plašas sabiedriskas un juridiskas uzmanības lokā saistībā ar vairākām nopietnām apsūdzībām un izmeklēšanām. Starp visplašāk zināmajiem notikumiem ir tiesvedības un policijas darbības pret grupas līderiem un kopienām, tostarp:
- 2006.–2008. gadi — FLDS līdera Warren Jeffs profilaktiskas darbības, izraidīšanas un aresti, kas piesaistīja plašu uzmanību. Jeffs tika arestēts 2006. gadā un viņam bija vairākas krimināllietas; 2011. gadā Teksasā viņš tika notiesāts par seksuāla rakstura noziegumiem pret nepilngadīgām personām un saņēma garu cietumsodu.
- 2008. gada notikumi Teksasā (YFZ rančo / Eldorado, Teksasas štatā) — plašas izmeklēšanas rezultātā īslaicīgi tika nošķirti vairāk nekā 400 bērni, un notika izmeklēšana par iespējamu zemāka vecuma laulībām un vardarbību. Dažas apsūdzības vēlāk tika izbeigtas, bet incidents atstāja būtisku ietekmi uz FLDS reputāciju un praksi.
FLDS prakse ir kritizēta arī par sieviešu un bērnu tiesību ierobežošanu, iespējamiem piespiedu vai viltotiem laulību sakariem, kā arī par ierobežotu piekļuvi izglītībai un ārpasaules informācijai. Dažās kopienās konstatētas aizdomas par mazgadīgo laulībām un manipulācijām ar laulību sadalījumu. Tajā pašā laikā aizstāvji norāda, ka daļa apsūdzību tiek dramatizētas un grupa izmanto reliģijas brīvību kā pamatojumu savām praksēm.
Mūsdienu izplatība un kopienas
FLDS locekļu skaita novērtējumi ir dažādi. Tiek minēts, ka 2009. gadā baznīcā varēja būt aptuveni 10 000 locekļu, taču precīzs skaits svārstās un daudzas kopienas ir noslēgtas vai sarežģīti pieejamas pētniekiem. FLDS kopienas tradicionāli ir koncentrētas dažādās vietās Ziemeļamerikā, tostarp Hildelē (Utah) un Kolorādo Sitijā (Arizona), kā arī citās apdzīvotās vietās, piemēram Eldorado, Teksasas štatā, Vestklifā, Kolorādo štatā, Mankosā, Kolorādo štatā, Krestonā un Bountifulā (Britu Kolumbija) un Pringlā, Dienviddakotas štatā. Kopienu dzīvesveids bieži ir zemsociāls, ar nopietnu uzsvaru uz uzticību grupai un reliģiskajiem normatīviem.
Sociālas un tiesiskas sekas
FLDS darbība ir izraisījusi plašas diskusijas par reliģijas brīvību pret bērnu un cilvēktiesību aizsardzību. Juridiskās interven cijas un izmaiņas tiesību aktos par mazgadīgo laulībām, cilvēku tirdzniecību un ģimenes vardarbību ir atspoguļojušas centienus labāk aizsargāt neaizsargātākos kopienas locekļus. Vienlaikus praktiskas iejaukšanās riskē satricināt ārkārtīgi noslēgtas kopienas un radīt sarežģītu sociālu un juridisku situāciju tiem, kas no tām vēlas aiziet.
Nobeigums
FLDS ir neliela, bet pamanāma reliģiska grupa ar stingru doktrīnu par poligāmiju un centralizētu vadību. Tā ir radījusi gan lojālu iekšējo atbalstu saviem locekļiem, gan plašu kritiku un tiesiskas rīcības pret likuma iespējamiem pārkāpumiem. Situācija un locekļu skaits laika gaitā ir mainījies, un diskusijas par to, kā sabiedrībai un likumdevējiem risināt ar FLDS saistītās problēmas, turpinās.
