Reinas zeme (Rheinland) — vēsture, ģeogrāfija un politiskā nozīme

Reinas zeme (Rheinland): bagāta vēsture, stratēģiska ģeogrāfija un politiskā loma Eiropā — no Prūsijas laikiem līdz Versaļai un mūsdienu robežām.

Reinas zeme agrāk nozīmēja apgabalu abos Reinas krastos Centrāleiropā, bet tagad Reinzeme (vācu valodā Rheinland) ir vispārējs apzīmējums Vācijas apgabaliem Reinas vidienē un lejpus tās. Mūsdienās šo reģionu parasti aptver daļa no federālajām zemēm Nordreinas-Vestfālenes (Nordrhein-Westfalen) un Reinzemes-Pfalcas (Rheinland-Pfalz), kā arī teritorijas pie Moseles un daļēji Saarlandā un Hesenē. Reinzeme robežojas ar Luksemburgu, Beļģiju un Nīderlandi rietumos; daļa Reinzemes (galvenokārt Reinzemes-Pfalca) atrodas tuvu Francijas robežai, un reģiona austrumos par robežpunktu kalpo pati Reina, kas ir svarīga transporta un tirdzniecības artērija. Reģionā atrodas nozīmīgas pilsētas kā Köln (Kolnā), Düsseldorf, Bonn, Mainz, Koblenz un Trier, kā arī plašas vīna audzēšanas zonas un rūpnieciskās teritorijas.

Ģeogrāfija un dabas resursi

Reinas zeme aptver dažādus ainavu tipus — no kalnainā un mežainā Rēnānijas kalnu reģiona un Vācijas šlaitiem līdz upes ielejām un plašām līdzenumiem rietumu daļā. Mosela un Reina veido auglīgas ielejas ar vecām vīna dārzu tradīcijām (Moselle un Mittelrhein reģioni). Reģionā ir nozīmīgas derīgās izrakteņu iegulas, un 19.–20. gs. rūpnieciskā attīstība koncentrējās īpaši Ruhras (Rheinisches Braunkohlerevier un Ruhr) un Vācijas rietumu industriālajos centros, padarot Reinas regiju par vienu no valsts ekonomiskajiem centriem. Reina joprojām ir svarīga kuģošanas un kravu pārvadājumu artērija, savienojot Ziemeļjūru ar iekšzemes Vāciju un tālāk ar Eiropas ūdensceļiem.

Vēsture

Reinas ieleja bijusi nozīmīgs vēsturisks ceļš kopš romiešu laikiem. Romas impērija iekļāva reģionu savos provinciālajos plānos (piem., Germania inferior un superior), un daudzviet saglabājušās romiešu pilsētas un cietokšņi — īpaši Trier, kas ir viena no Vācijas vecākajām pilsētām. Viduslaikos Reinas apkārtne bija sadalīta starp baznīcas valsts elektrokrātijām (piem., Maincas, Kolnas un Trīra kurfīstus) un feodālām grāfistēm; ģeopolitiskā daudzšķautnainība turpinājās gadsimtiem ilgi.

18.–19. gs. notika būtiskas izmaiņas — Napoleona karu laikā reģions nonāca franču ietekmē, bet pēc 1815. gada Vīnes kongresa liela daļa Reinas tika nodota Prūsijai. Prūsijas iestādes izveidoja Reinas provinci (Rheinprovinz), kas kļuva par administratīvu vienību ar mērķi integrēt šo ekonomiski svarīgo teritoriju Prūsijas sastāvā. Rūpnieciskā revolūcija un ogļu–tērauda rūpniecība 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā vēl vairāk pastiprināja reģiona nozīmi.

Pēc Pirmā pasaules kara saskaņā ar Versaļas līgumu Reinzemes rietumu daļa atradās sabiedroto kontrolē un tika demilitarizēta, nepieļaujot militāras darbības. Reģions bija sadalīts okupācijas zonās, kur dažās teritorijās sabiedrotie uzturēja karaspēku vairākus gadus; šī demilitarizācija un okupācija radīja politisku spriedzi Vācijā un bija viens no 20. gs. starptautiskās politikas strīdu avotiem. Vācu karaspēks tajā atgriezās 1936. gadā, trīs gadus pirms Otrā pasaules kara sākuma — Hitlera spēki remilitarizēja Reinzemi, pārkāpjot Versaļas līguma noteikumus un Locarno garantijas, un šis solis deva viņa režīmam stratēģisku un simbologisku uzvaru.

Pēckara un mūsdienu attīstība

Pēc Otrā pasaules kara Reinas teritorijas nonāca iebūvētās sabiedroto okupācijas zonās; vēlāk, 1946. gadā, Rietumvācijā tika izveidotas jaunas federālās zemes, tai skaitā Nordreinas‑Vestfālene un Reinzemes‑Pfalcā. Saarlanda statuss bija atsevišķs jautājums līdz 1957. gadam, kad tas tika iekļauts Vācijā. Reinas reģions kļuva par pamatu Rietumvācijas ekonomiskajam atspērienam (Wirtschaftswunder) — rūpniecība, transports un tirdzniecība atjaunojās, un Reina saglabāja lomu kā svarīgs Eiropas tranzīta ceļš.

Politiskā un ekonomiskā nozīme

Historiski un mūsdienās Reinas zeme ir bijusi stratēģiski nozīmīga — tā ir robežreģions, kas savieno Vāciju ar Beniluksu un Franciju, un reizēm kalpoja kā ieeja militāri svarīgai teritorijai. Ekonomiski reģions ir viens no Vācijas svarīgākajiem industrijas, enerģētikas un loģistikas centriem — īpaši Rūra apkārtnē —, kā arī vīna audzēšanas un lauksaimniecības zonas Moselē un Mittelrein. Politiskā līmenī remilitarizācijas incidents 1936. gadā parādīja, cik nozīmīgs ir Reinas statuss starptautiskajai drošībai; pēckara laikā reģions kļuva arī par nozīmīgu Eiropas integrācijas un robežsadarbības centru (piem., reģionālā sadarbība ar Luksemburgu, Beļģiju un Nīderlandi).

Kultūra un tūrisms

Reinas ieleja ir bagāta ar kultūras mantojumu: romiešu drupas, viduslaiku pilsētcentri, cietokšņi un skatu punkti pie upes — īpaši slavenais Rhine Gorge ar Lorelei klinšiem un romantiskajām pilsdrupām ir iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Reģiona vīna ceļi, karnevāla tradīcijas (piem., Kolnas karnevāls) un pilsētu arhitektūra piesaista daudz tūristu un uzsver Reinas kultūras daudzveidību.

Secinājums: Reinas zeme ir vēsturiski un ekonomiski daudzslāņains reģions — no romiešu impērijas līdz mūsdienu Eiropas Savienībai —, kas izceļas gan ar stratēģisku atrašanās vietu, gan ar bagātu kultūras mantojumu un nozīmīgu lomu Vācijas rūpniecībā un tirdzniecībā.

Jautājumi un atbildes

J: Ko tagad nozīmē vārds Reinzeme?

J: Kuras valstis robežojas ar Reinzemi?

J: Kas notika ar vācu un holandiešu valodā runājošajiem apgabaliem Reinas vidienē un lejtecē pēc franču sakāves?

J: Kas notika ar Reinzemes rietumu daļu pēc Pirmā pasaules kara?

J: Kad Vācijas spēki nosūtīja armiju atpakaļ uz Reinzemi?

J: Kā agrāk sauca Reinzemi?

J: Kā vācu valodā apzīmē Reinzemi?

Meklēt pēc burta