Centrāleiropa — definīcija, robežas, valstis un vēsture

Atklāj Centrāleiropas definīciju, robežas, valstis un vēsturi — reģiona ģeogrāfija, politiskās pārmaiņas un kultūras pārklājumi no Alpiem līdz Karpatiem.

Centrāleiropa ir reģions ap Alpiem un Karpatu kalniem, kas atrodas starp Austrumeiropas un Rietumeiropas reģioniem. Turklāt Ziemeļeiropa, Dienvideiropa un Dienvidaustrumeiropa nozīmē dažādus reģionus, taču savā ziņā tie var pārklāties gan ar Centrāleiropu, gan arī viens ar otru.

Šis termins atkal ir modē kopš Aukstā kara beigām, kas Eiropu politiski bija sadalījis Austrumos un Rietumos, "Centrāleiropu" pārdalot uz pusēm ar dzelzs priekškaru. Centrāleiropas jēdziena izpratne dažādās valstīs ir ļoti atšķirīga, un arī laiku pa laikam tā ir mainījusies.

Reģions parasti nozīmē:

• ģeogrāfisku zonu starp Alpiem un Karpatiem, kas ietver gan kalnu, gan zemienes teritorijas;
• vēsturisku-civilizatoru telpu, kur satiekas un krustojas vācu, slāvu un romāņu kultūras ietekmes;
• politisku un ekonomisku vienību, kuras dalībvalstis bieži sadarbojas ES un NATO ietvaros (tomēr sadalījumi ir mainīgi);
• kultūras-linguistisku zonu ar daudzveidīgām valodām, reliģijām un tradīcijām.

Robežas un valstis

Centrāleiropas robežas nav striktas — tās atkarīgas no kritērijiem (ģeogrāfija, vēsture, politika, kultūra). Biežāk šo reģionu pieņemts iekļaut šādas valstis vai to daļas:

• Polija (visā vai tās rietumu un centrālajā daļā);
• Čehija (Čehu Republika);
• Slovākija;
• Ungārija;
• Austrija;
• Šveice (bieži minēta kā daļa no Rietum‑/Centrāleiropas);
• Slovēnija;
• Horvātija (daļēji, īpaši ziemeļu daļas);
• Vācijas centrālās un austrumu daļas (piem., Bāvene, Bavārijas ziemeļi un Saksija);
• dažkārt arī Rumānijas rietumi, Ukrainas rietumi (Galīcija) un Baltkrievijas rietumi tiek ieskaitīti atkarībā no konteksta.

Šīs robežas un valstu saraksti bieži mainās atkarībā no tā, vai uzmanība tiek pievērsta vēsturiskiem reģioniem, valodu izplatībai, ekonomiskajām saitēm vai politiskajai sadalei.

Vēsture īsumā

• Viduslaikos Centrāleiropa bija galvenokārt Habsburgu, Svētās Romas impērijas un Polijas–Lietuvas kopvalsts ietekmē. Šī reģiona politiskā ainava veidoja spēcīgas valstiskumu tradīcijas un daudzveidīgas kultūras mijiedarbības.
• 19. gadsimtā un pirms Pirmā pasaules kara šeit dominēja impērijas (piem., Austroungārija, Prūsija), kas ietekmēja etniskās un valodu robežas.
• Pēc Pirmā un Otrā pasaules kara Centrāleiropa piedzīvoja valstu robežu pārzīmēšanu un iedzīvotāju pārvietošanos. Aukstā kara laikā reģions tika sadalīts starp Rietumiem un Padomju ietekmes zonu, šķērsojot tā saukto dzelzs priekškaru.
• Pēckara periodā, sevišķi kopš 1990. gadiem, Centrāleiropa pievērsās demokratizācijai, tirgus reformām un integrācijai Eiropas Savienībā un NATO, kas pastiprināja reģiona savstarpējo saikni un nozīmi Eiropā.

Valodas, kultūra un reliģija

Centrāleiropa ir lingvistiski un kultūrvēsturiski daudzveidīga. Galvenās valodu grupas ir:

• vācu (indoeiropiešu, ģermāņu atzars);
• slāvu (piem., poļu, čehu, slovāku, slovēņu, horvātu u.c.);
• romāņu (piem., rumāņu valoda noteiktās teritorijās);
• urālu valodas pārstāvis — ungāru valoda.

Reliģiski reģions ir dominējoši kristīgs, ar nozīmīgām katoļu, protestantu un pareizticīgo kopienām. Kulturālā mantojuma ziņā centrāleiropiešu pilsētas slavenas ar arhitektūru, klasicisma un baroka pieminekļiem, kā arī bagātīgu literatūru, mūziku un zinātni.

Ekonomika un politika

• Centrāleiropa ietver gan ļoti attīstītas rūpniecības un finanšu zonas (piem., Vācija, Austrija, Šveice), gan bijušās sociālistiskās valstis, kas piedzīvoja strauju pāreju uz tirgus ekonomiku (Polija, Čehija, Ungārija u.c.).
• Reģionam raksturīga eksportorientācija, automobiļu, mašīnbūves, ķīmijas un farmācijas nozaru nozīmīga loma, kā arī pieaugošs pakalpojumu sektors un IT industrija.
• Politiskās saiknes ietver ES dalību, Visegrāda grupu (Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija) un ciešas transnacionālas tirdzniecības un drošības sadarbības saites. Tomēr politiskās nostādnes reģionā var būt atšķirīgas un mainīgas.

Galvenās pilsētas un tūrisms

Bieži minētās Centrāleiropas pilsētas, kas ir nozīmīgi ekonomikas, kultūras un tūrisma centri, ir: Vīne, Prāga, Budapešta, Bratislava, Varšava (atkarībā no definīcijas), Krakova, Ļubļana, Zagreba un Cīrihe. Reģions piesaista tūristus ar kalnu tūrisma iespējām (Alpi, Karpati), vēsturiskām pilsētām, termālajiem kūrortiem un bagātīgu kultūras dzīvi.

Kritēriji iekļaušanai un moderno interpretāciju daudzveidība

Kā iekļaut valsti Centrāleiropā, atkarīgs no izvēlētā skatpunkta:

• ģeogrāfija — attiecība pret Alpiem, Karpatiem, Rietumu un Austrumu Eiropu;
• vēsture — vai teritorija bijusi daļa no noteiktiem vēsturiskajiem politiskajiem bloku vai impērijām;
• kultūra un valoda — miers starp vācu, slāvu un romāņu ietekmēm;
• politiskā/economiskā integrācija — ES, NATO, reģionālas politiskās iniciatīvas.

Rezultātā nav vienas universālas definīcijas; Centrāleiropa ir gan ģeogrāfisks, gan ideoloģisks un kultūrisks jēdziens, kas pastāvīgi tiek pārvērtēts atbilstoši laikmeta politiskajām un kultūras plūsmai.

Jautājumi un atbildes

J: Kur atrodas Centrāleiropa?

J: Kāda ir Centrāleiropas jēdziena izpratne?

J: Ko parasti saprot ar terminu Centrāleiropa?

J: Kādas valstis atrodas Centrāleiropas reģionā?

J: Kāpēc izpratne par Centrāleiropu dažādās valstīs atšķiras?

J: Kādas ir galvenās Centrāleiropas ģeogrāfiskās iezīmes?

J: Kā Centrāleiropa atrodas attiecībā pret Austrumeiropu un Rietumeiropu?

Meklēt pēc burta