Cère — Francijas upe: Kantālas, Korrēzas un Lotas Dordoņas kreisā pieteka

Cère — Francijas upe Centrālajā masīvā, Dordoņas kreisā pieteka, kas plūst cauri Kantālas, Korrēzas un Lotas departamentiem; ceļotāju un dabas ainavu pērle.

Cère ir Francijas upe Centrālajā masīvā, kas plūst cauri Kantālas, Korrēzas un Lotas departamentiem. Tā ir Dordoņas kreisais pieteka un galvenā Kantāla departamenta upe.

Apmēram 20 km (12 jūdžu) garumā Cère šķērso robežu starp Korrēzas un Kantālas departamentiem, bet vēlāk - starp Korrēzas un Lotas departamentiem.

Izcelsme un tecējums

Cère veidojas Centrālā masīva augstienēs kantāla reģionā. No avotiem tā sakņojas kalnu un paugurainā ainavā, kur upes baseinu baro gan īslaicīgas pavasara sniega kūstēšanas palielinātas plūsmās, gan lietus sezonas nokrišņi. Upe tek cauri vijīgām ielejām, vietām izveidojot šauras kanjonveida ieplakas un klintis, bet citur — platajām ielejām ar lauksaimnieciskām platībām un mazajiem ciematiem, līdz tā ieplūst Dordoņā kā tās kreisais pieteka.

Hidrologija un baseins

Cère pieder Dordoņas upes baseinam un savāc ūdeņus no apkārtējo grēdu un nogāžu sistēmām. Tā raksturīga sezonalitāte — augstāks ūdenslīmenis rudenī un pavasarī, sausākos mēnešos līmenis pazeminās — ietekmē gan dabisko biotopu, gan cilvēku saimnieciskās aktivitātes. Upes baseins ietver gan mežainas zonas, gan lauksaimniecībā izmantotas zemes, tādēļ ūdens kvalitāte un ekosistēmu veselība ir atkarīga no zemes izmantošanas praksēm reģionā.

Pietekas, infrastruktūra un ciemati

Cère papildina vairākas mazākas pietekas, kas nāk no apkārtējiem kalniem un ielejām. Gar upes gultni atrodas nelieli ciemi un lauku apdzīvotas vietas, kur upes ūdeņi tradicionāli izmantoti ūdensmalu dzeramajam ūdenim, lauksaimnieciskām vajadzībām un agrāk — malmāju un ūdensdzirnavu darbībai. Pa upi ved dažas vietējās nozīmes tilti un lauku ceļi, kas savieno apdzīvotās vietas un atvieglo piekļuvi dabas takām.

Ekoloģija un aizsardzība

Cère ielejā un piekrastē ir daudzveidīgas dzīvotnes — no ātra tekošām seklām straumēm līdz lēnākām, līdzenu krastu posmiem. Šajās zonās sastopamas dažādas zivju un bezmugurkaulnieku sugas, tai skaitā upju gliemeži un dažādi lašveidīgie (reģionā parasti sastopamas foreles). Vietējās pašvaldības un vides organizācijas bieži sadarbojas, lai uzraudzītu ūdens kvalitāti un saglabātu upes bioloģisko daudzveidību, īpaši reģionos, kur lauksaimniecības noteci un cilvēka darbība var ietekmēt dzīves vidi.

Atpūta un tūrisms

• Atpūtniekiem un dabas cienītājiem Cère piedāvā mierīgas upes ainavas, pastaigu takas gar krastiem un iespējas novērot putnus.
• Vietām upe ir piemērota makšķerēšanai (galvenokārt trotu un citām saldūdens zivīm) un nelielām laivu braucieniem vai kajakiem, atkarībā no sezonas un ūdens līmeņa.
• Reģionālās tūristu kartēs un informācijas centros parasti ir aprakstītas populārākās pieejas vietas, dabas takas un vietējās kultūrvēsturiskās vietas upes tuvumā.

Kultūrvēsturiskā nozīme

Cère ielejā cilvēka klātbūtne ir pierādīta cauri vēsturiskiem lauku sētām, ciemiem un dažkārt vecām ūdensdzirnavu vietām. Upes nozīme reģiona kopienu ikdienā ir gan praktiska — ūdens un zemes izmantošanā —, gan estētiska, jo tā veido transporta savienojumus un ainaviskus skatus, kas piesaista vietējos iedzīvotājus un apmeklētājus.

Ja vēlaties precīzākus datus par Cère garumu, konkrētām pietekām vai to, kur tieši upe ietek Dordoņā, ieteicams skatīt reģionālās hidroloģiskās kartes vai vietējo prefektūras un vides aģentūru publicētos materiālus.

Jautājumi un atbildes

J: Kādas ir Cēras upes koordinātas?

J: Kurā reģionā plūst Cēras upe?

J: Cauri kuriem departamentiem plūst Cère upe?

J: Vai Cère upe ir Dordoņas upes kreisā pieteka?

J: Vai Cère upe ir Cantal departamenta galvenā upe?

J: Vai Cère upe ir robeža starp departamentiem?

J: Cik gara ir Cère upe?

Meklēt pēc burta