Oksitānija (okcitāņu: Occitània, katalāņu: Occitània) ir Francijas administratīvais reģions, kas tika izveidots 2016. gada 1. janvārī, apvienojot bijušos Francijas reģionus Langedokas-Rusijonas un Midi-Pireneju. Languedoc-Roussillon-Midi-Pyrénées bija reģiona pagaidu nosaukums pirms gala lēmuma par jaunā nosaukuma pieņemšanu.
2016. gada 28. septembrī tika apstiprināts jaunais reģiona nosaukums Occitania (franču: Occitanie), un nosaukums stājās spēkā 2016. gada 30. septembrī. Nosaukuma izvēle izraisīja diskusijas gan administratīvā, gan kultūras līmenī, jo tas atsaucas uz plašāku vēsturisku un valodisku teritoriju.
Jauno Oksitānijas reģionu nevajadzētu jaukt ar plašāku kultūras vienību Oksitāniju, kuras daļa ir jaunais administratīvais reģions. Kultūras Oksitānija aptver teritorijas ārpus administratīvajām robežām, tostarp daļas Itālijas un Spānijas dienvidu reģionus.
Ģeogrāfija un iedzīvotāji
Oksitānija atrodas Francijas dienvidrietumos un aptver gan Vidusjūras piekrasti, gan Pireneju kalnu grēdas, gan iekšzemes plato un upju ielejas. Reģiona lielākās pilsētas ir Toulouse (Tulūza) — reģiona administratīvais centrs, Montpellier, Nîmes un Perpignan. Teritorijas platība ir aptuveni 72 700 km², un tajā dzīvo apmēram 5,9 miljoni iedzīvotāju (apmēram 2019.–2020. gadu dati), padarot to par vienu no lielākajiem un apdzīvotākajiem Francijas reģioniem.
Administratīvā struktūra
Oksitānija sastāv no 13 departamentiem:
- Ariège (09)
- Aude (11)
- Aveyron (12)
- Gard (30)
- Gers (32)
- Haute-Garonne (31)
- Hérault (34)
- Lot (46)
- Lozère (48)
- Pyrénées-Orientales (66)
- Hautes-Pyrénées (65)
- Tarn (81)
- Tarn-et-Garonne (82)
Reģionu administrē Reģionālā padome (Conseil régional), kuras sēde atrodas Tulūzā. Reģiona prefekts pārstāv valsts intereses un koordinē valsts pārvaldi reģionālā līmenī.
Vēsture un nosaukums
Apvienošanās 2016. gadā bija daļa no plašākas administratīvas reformas Francijā, kas samazināja reģionu skaitu un centās palielināt pārvaldības efektivitāti. Nosaukuma "Occitanie"/"Occitania" izvēle balstījās uz vēsturiskām un lingvistiskām saitēm ar okcitāņu valodu un kultūru. Tajā pašā laikā daļa iedzīvotāju un vietējo politisko aktieru akcentēja, ka administratīvā vienība nevar pilnībā atspoguļot vēsturiskās Oksitānijas daudzveidību.
Ekonomika
Reģiona ekonomika ir daudznozaru. Būtiskas nozīmes nozarēs ir:
- aeronautika un kosmoss — Tulūza ir viens no Eiropas aviācijas centriem (Airbus u.c.),
- lauksaimniecība un vīndaris — īpaši Langedokas vīna reģions,
- tūrisms — Vidusjūras piekraste, vēsturiskās pilsētas un Pireneju kalni piesaista tūristus gan vasarā, gan ziemā,
- pārtikas un ķīmijas rūpniecība, kā arī pakalpojumu sektors un informācijas tehnoloģijas.
Kultūra un valodas
Oksitānijā ir spēcīgas reģionālās kultūras tradīcijas. Okcitāņu valoda (dialekti) un katalāņu valoda (īpaši Pyrénées-Orientales departamentā) joprojām pastāv kā reģionālās valodas un tiek atbalstītas kultūras pasākumos, izglītībā un vietējos medijos. Reģionam raksturīgas arī īpašas kulinārijas tradīcijas, vietējie festivāli, arhitektūras mantojums un viduslaiku vēstures pieminekļi.
Sakari un infrastruktūra
Reģionā ir labi attīstīta transporta infrastruktūra: dzelzceļa ātrgaitas satiksme (TGV) savieno Tulūzu ar Parīzi un citiem lielākajiem pilsētām, starptautiskā lidosta Tulūzā un vairāki reģionālie lidlauki nodrošina gaisa savienojumus, savukārt attālumi pa autoceļiem un ostas uz Vidusjūras piekrastes atvieglo preču kustību un tūrisma attīstību.
Kopsavilkums
Oksitānija ir plašs un daudzveidīgs Francijas reģions ar bagātu vēsturisko un kultūras mantojumu, spēcīgu ekonomisko potenciālu (īpaši aeronautikā un lauksaimniecībā) un daudzveidīgu ainavu — no Vidusjūras pludmalēm līdz Pireneju kalniem. Administratīvā reģiona nosaukums un robežas atšķiras no plašākas vēsturiskās Oksitānijas koncepcijas, taču jaunā reģiona izveide 2016. gadā veicina reģionālo sadarbību un attīstību.









