Oksitānija (Occitanie): Francijas reģions — vēsture, statuss un pārskats
Oksitānija (okcitāņu: Occitània, katalāņu: Occitània) ir Francijas administratīvais reģions, kas tika izveidots 2016. gada 1. janvārī, apvienojot bijušos Francijas reģionus Langedokas-Rusijonas un Midi-Pireneju. Languedoc-Roussillon-Midi-Pyrénées bija reģiona pagaidu nosaukums pirms gala lēmuma par jaunā nosaukuma pieņemšanu.
2016. gada 28. septembrī tika apstiprināts jaunais reģiona nosaukums Occitania (franču: Occitanie), un nosaukums stājās spēkā 2016. gada 30. septembrī. Nosaukuma izvēle izraisīja diskusijas gan administratīvā, gan kultūras līmenī, jo tas atsaucas uz plašāku vēsturisku un valodisku teritoriju.
Jauno Oksitānijas reģionu nevajadzētu jaukt ar plašāku kultūras vienību Oksitāniju, kuras daļa ir jaunais administratīvais reģions. Kultūras Oksitānija aptver teritorijas ārpus administratīvajām robežām, tostarp daļas Itālijas un Spānijas dienvidu reģionus.
Ģeogrāfija un iedzīvotāji
Oksitānija atrodas Francijas dienvidrietumos un aptver gan Vidusjūras piekrasti, gan Pireneju kalnu grēdas, gan iekšzemes plato un upju ielejas. Reģiona lielākās pilsētas ir Toulouse (Tulūza) — reģiona administratīvais centrs, Montpellier, Nîmes un Perpignan. Teritorijas platība ir aptuveni 72 700 km², un tajā dzīvo apmēram 5,9 miljoni iedzīvotāju (apmēram 2019.–2020. gadu dati), padarot to par vienu no lielākajiem un apdzīvotākajiem Francijas reģioniem.
Administratīvā struktūra
Oksitānija sastāv no 13 departamentiem:
- Ariège (09)
- Aude (11)
- Aveyron (12)
- Gard (30)
- Gers (32)
- Haute-Garonne (31)
- Hérault (34)
- Lot (46)
- Lozère (48)
- Pyrénées-Orientales (66)
- Hautes-Pyrénées (65)
- Tarn (81)
- Tarn-et-Garonne (82)
Reģionu administrē Reģionālā padome (Conseil régional), kuras sēde atrodas Tulūzā. Reģiona prefekts pārstāv valsts intereses un koordinē valsts pārvaldi reģionālā līmenī.
Vēsture un nosaukums
Apvienošanās 2016. gadā bija daļa no plašākas administratīvas reformas Francijā, kas samazināja reģionu skaitu un centās palielināt pārvaldības efektivitāti. Nosaukuma "Occitanie"/"Occitania" izvēle balstījās uz vēsturiskām un lingvistiskām saitēm ar okcitāņu valodu un kultūru. Tajā pašā laikā daļa iedzīvotāju un vietējo politisko aktieru akcentēja, ka administratīvā vienība nevar pilnībā atspoguļot vēsturiskās Oksitānijas daudzveidību.
Ekonomika
Reģiona ekonomika ir daudznozaru. Būtiskas nozīmes nozarēs ir:
- aeronautika un kosmoss — Tulūza ir viens no Eiropas aviācijas centriem (Airbus u.c.),
- lauksaimniecība un vīndaris — īpaši Langedokas vīna reģions,
- tūrisms — Vidusjūras piekraste, vēsturiskās pilsētas un Pireneju kalni piesaista tūristus gan vasarā, gan ziemā,
- pārtikas un ķīmijas rūpniecība, kā arī pakalpojumu sektors un informācijas tehnoloģijas.
Kultūra un valodas
Oksitānijā ir spēcīgas reģionālās kultūras tradīcijas. Okcitāņu valoda (dialekti) un katalāņu valoda (īpaši Pyrénées-Orientales departamentā) joprojām pastāv kā reģionālās valodas un tiek atbalstītas kultūras pasākumos, izglītībā un vietējos medijos. Reģionam raksturīgas arī īpašas kulinārijas tradīcijas, vietējie festivāli, arhitektūras mantojums un viduslaiku vēstures pieminekļi.
Sakari un infrastruktūra
Reģionā ir labi attīstīta transporta infrastruktūra: dzelzceļa ātrgaitas satiksme (TGV) savieno Tulūzu ar Parīzi un citiem lielākajiem pilsētām, starptautiskā lidosta Tulūzā un vairāki reģionālie lidlauki nodrošina gaisa savienojumus, savukārt attālumi pa autoceļiem un ostas uz Vidusjūras piekrastes atvieglo preču kustību un tūrisma attīstību.
Kopsavilkums
Oksitānija ir plašs un daudzveidīgs Francijas reģions ar bagātu vēsturisko un kultūras mantojumu, spēcīgu ekonomisko potenciālu (īpaši aeronautikā un lauksaimniecībā) un daudzveidīgu ainavu — no Vidusjūras pludmalēm līdz Pireneju kalniem. Administratīvā reģiona nosaukums un robežas atšķiras no plašākas vēsturiskās Oksitānijas koncepcijas, taču jaunā reģiona izveide 2016. gadā veicina reģionālo sadarbību un attīstību.
Ģeogrāfija
Oksitānijas reģions ir trešais lielākais reģions Francijā aiz Nujvelas Akvitānijas un Franču Gviānas un otrais Francijas metropoles reģions ar platību 72 723,5 km2 (28 079 km²). Tas atrodas Francijas dienvidos (Midi) un dienvidos robežojas ar Spāniju un Andoru, kā arī robežojas ar trim Francijas reģioniem: rietumos atrodas Nouvelle-Aquitaine, ziemeļos - Auvergne-Rhône-Alpes, austrumos - Provence-Alpes-Côte d'Azur. Vidusjūra atrodas dienvidaustrumos.
Tās galvaspilsēta Tulūza atrodas 590 km uz dienvidrietumiem no valsts galvaspilsētas Parīzes, 405 km uz rietumiem no Marseļas, 245 km uz dienvidaustrumiem no Bordo un 395 km uz ziemeļiem no Barselonas (Spānija).
Upes
Reģionā ir divi galvenie sateces baseini; dažas upes šajos baseinos ir:
- Atlantijas okeāna baseins
· Garonnas upes garums ir 522 km (324 jūdzes), bet reģionā tās garums ir 250 km (160 jūdzes), kas ir vairāk nekā puse no tās kopējā garuma.
· Tarna 381 km (237 jūdzes)
· Avērona 290,9 km (180,8 mi)
· Agout 194 km (121 mi)
· Partija 485 km (301 jūdzes)
· Ariēža 163,1 km (101,3 mi)
· Gers 175,4 km (109,0 mi)
- Vidusjūras baseins
· Tech 84,1 km (52,3 mi)
· Tēt 115,8 km (72,0 mi)
· Agļi 81,7 km (50,8 mi)
· Aude 224 km (139 jūdzes)
· Rona 812 km (505 jūdzes)
Kalni
Vignemale Pic (42°46′26″N 0°8′51″E / 42.77389°N 0.14750°E / 42.77389; 0.14750 (Vignemale)), 3299 m (10 823 pēdas), ir augstākais kalns Oksitānijas reģionā; tas atrodas uz robežas ar Spāniju. Tas atrodas Pireneju nacionālajā parkā.
Augstākie punkti dažādos Oksitānijas reģiona departamentos ir šādi:
Departaments | Kalnu | Elevation |
3142 m (10 308 pēdas) | ||
Aude | Pic de Madrès | 2 469 m (8 100 pēdas) |
Aveyron | Signal de Mailhe-Biau | 1 463 m (4 800 pēdas) |
Gard | 1565 m (5135 pēdas) | |
Haute-Garonne | Perdiguero | 3 221 m (10 568 pēdas) |
Gers | Mont de Chapelle Saint Roch | 377 m (1237 pēdas) |
Hérault | Valbona | 1 151 m (3 776 pēdas) |
Partija | Signal de Labastide-du-Haut-Mont | 783 m (2569 pēdas) |
Lozēra | Mont Lozère | 1 699 m (5 574 pēdas) |
Augšpirenejos | 3299 m (10 823 pēdas) | |
2921 m (9583 pēdas) | ||
Tarn | Puech de Rascas | 1270 m (4170 pēdas) |
Tarn-et-Garonne | Puech des Carts-Sommet Nord | 504 m (1654 pēdas) |
Departamenti
Oksitānijas reģionu veido 13 departamenti:
ISO3166-2 | Vairogs | Departaments | Prefektūra | Arr. | Kants. | Kom. | Iedzīvotāju skaits | Platība | Blīvums |
FR-09 | | Foix | 3 | 13 | 332 | 152,574 | 4,889.9 | 31.2 | |
FR-11 | | Aude | Karksonsna | 3 | 19 | 436 | 365,478 | 6,139.0 | 59.5 |
FR-12 | | Aveyron | Rodez | 3 | 23 | 286 | 278,644 | 8,735.1 | 31.9 |
FR-30 | | Gard | Nîmes | 3 | 23 | 353 | 736,029 | 5,852.8 | 125.8 |
FR-31 | | Haute-Garonne | 3 | 27 | 589 | 1,317,668 | 6,309.3 | 208.8 | |
FR-32 | | Gers | Auch | 3 | 17 | 462 | 190,625 | 6,256.8 | 30.5 |
FR-34 | | Hérault | Monpeljē | 3 | 25 | 343 | 1,107,398 | 6,101.0 | 181.5 |
FR-46 | | Partija | 3 | 17 | 326 | 173,648 | 5,216.5 | 33.3 | |
FR-48 | | Lozēra | Mende | 2 | 13 | 176 | 76,360 | 5,166.9 | 14.8 |
FR-65 | | Augšpirenejos | Tarbes | 3 | 17 | 470 | 228,950 | 4,464.0 | 51.3 |
FR-66 | | 3 | 17 | 226 | 466,327 | 4,116.0 | 113.3 | ||
FR-81 | | Tarn | Albi | 2 | 23 | 320 | 384,474 | 5,757.9 | 66.8 |
FR-82 | | Tarn-et-Garonne | 2 | 30 | 195 | 252,578 | 3,718.3 | 67.9 | |
Reģiona kopsumma | 36 | 264 | 4,514 | 5,730,753 | 72,723.5 | 78.8 |
Arr. = Arrondissements Cant. = Cantons Comm. = Communes
Demogrāfiskie dati
Oksitānijas reģionā 2014. gadā dzīvoja 5 730 753 iedzīvotāji, un iedzīvotāju blīvums bija 78,8 iedzīvotāji/km2 .
Nozīmīgākās pilsētas ar vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju (2014. gadā) reģionā ir:
INSEEcode | Pilsēta | Departaments | Iedzīvotāju skaits |
31555 | Haute-Garonne | 466,297 | |
34172 | Monpeljē | Hérault | 275,318 |
30189 | Nîmes | Gard | 151,075 |
66136 | 120,605 | ||
34032 | Hérault | 75,701 | |
82121 | Tarn-et-Garonne | 58,826 | |
11262 | Aude | 52,855 | |
81004 | Tarn | 49,531 | |
11069 | Karksonsna | Aude | 45,941 |
34301 | Sète | Hérault | 44,136 |
81065 | Tarn | 41,382 | |
65440 | Tarbes | Augšpirenejos | 40,900 |
30007 | Gard | 39,993 | |
31149 | Colomiers | Haute-Garonne | 38,541 |
31557 | Tournefeuille | Haute-Garonne | 26,674 |
34003 | Agde | Hérault | 26,111 |
31395 | Muret | Haute-Garonne | 24,975 |
34145 | Lunel | Hérault | 24,873 |
12202 | Aveyron | 24,088 | |
31069 | Blagnac | Haute-Garonne | 23,416 |
34108 | Frontignan | Hérault | 22,896 |
12145 | Aveyron | 22,064 | |
32013 | Gers | 21,807 |


Le Capitole, Tulūza
Galerija
·
Tabes masīvs, Ariēža
·
Garonnas upe Tulūzā
·
Tarnas kanjons
·
Bastānas ezera vidusdaļa, Augšpirenejs (Hautes-Pyrénées)
·
Partijas upe partijā
·
Thau lagūna, skatoties no Sētas
·
Albi, Tarn
·
Montauban, Tarn-et-Garonne
·
Kanigou kalns un persiki ar ziediem.
Saistītās lapas
- Languedoc-Roussillon
- Midi-Pireneji
- Francijas reģioni