Bēzjē (Béziers) — vēsturiska pilsēta Oksitānijā un Hérault apakšprefektūra
Béziers (okcitāņu: Besièrs) ir komūna Ero departamentā, Oksitānijas reģionā, Francijas dienvidos. Tā ir departamenta apakšprefektūra un arī tāda paša nosaukuma apriņķa galvaspilsēta.
Brezjē ir viena no vecākajām Francijas pilsētām. Pētījumi liecina, ka Bēzjēru 6. gadsimtā pirms mūsu ēras uzcēluši grieķi. Daži arheologi uzskata, ka Bēzjē varētu būt senākā Francijas pilsēta pat pirms Marseļas.
Vēsture
Béziers vēsture aptver daudzus laikmetus: pirmsromiešu, romiešu, viduslaiku un mūsdienu. Pilsēta bija nozīmīgs centrs romiešu laikā un vēlāk kļuva par svarīgu bīskapa rezidenci. Viduslaikos Bēzjē bija iesaistīta reliģiskajos un politiskajos konflitos reģionā — īpaši bēdīgi slavens ir 1209. gads, kad pilsēta tika izpostīta Albigēziešu (Kataru) krusta kara laikā.
Ģeogrāfija un klimats
Béziers atrodas starp Vidusjūru un Cevennu kalniem, Hérault upes ielejā, netālu no Kanāla du Midi. Reģiona klimats ir vidusjūras tipa — siltas, sausas vasaras un mērenas ziemas. Apkārtējā ainava ir raksturīga vīnogulājiem, olīvkokiem un lauksaimnieciskām platībām.
Galvenās apskates vietas
- Katedrāle Saint-Nazaire — gotiskā katedrāle uz klints, no kuras paveras plašs skats pār apkārtni.
- Canal du Midi — 17. gadsimta kanāls, kas piešķir pilsētai īpašu šarmu un ir populārs tūristu un laivu satiksmes maršruts.
- Pont Vieux — vēsturiska tilta būve pāri Hérault upei.
- Les Allées Paul Riquet — plata promenāde pilsētas centrā ar kafejnīcām un tirgiem, populāra vieta pastaigām.
- Muzeji un vēsturiskās mājas — vietējie muzeji stāsta par reģiona arheoloģiju, vīndariem un pilsētas vēsturi.
Ekonomika un kultūra
Béziers tradicionāli balstās uz lauksaimniecību — īpaši vīnogkopību un vīna ražošanu. Mūsdienās svarīga ir arī tūrisma nozare, kā arī mazā un vidējā uzņēmējdarbība. Kultūras dzīvi bagātina ikgadējie pasākumi, no kuriem pazīstamākā ir Feria de Béziers — liela vasaras svētku sērija ar tradicionālām svinībām un publiskiem pasākumiem.
Piekļuve un transports
Pilsētu apkalpo dzelzceļa stacija ar reģionālajiem savienojumiem uz Montpellier, Narbonne un citām Dienvidfrancijas pilsētām. Ērta piekļuve arī caur A9 automaģistrāli, kas savieno reģionu ar lielākajām Francijas dienvidu transporta artērijām. Vietējā sabiedriskā transporta tīkla ietvaros pieejami autobusi un velomaršruti, kas atvieglo pārvietošanos pilsētā.
Tūrisma padomi
- Labākās sezonas apmeklēšanai ir pavasaris un rudens — laiks ir patīkams un tūristu plūsma nav tik spēcīga kā vasarā.
- Noteikti izmēģiniet vietējo virtuvi un reģiona vīnus, kā arī pastaigas gar Canalu du Midi.
- Rūpīgi plānojiet apmeklējumu populārajos festivālos, jo viesnīcu pieejamība var būt ierobežota.
Bēzjē iedvesmo ar savu ilgo vēsturi, arhitektūru un tipisko dienvidfranču atmosfēru — tā ir nozīmīga pietura ceļā pa Oksitāniju un Hérault departamentu.
Vēsture
Vieta, kur atrodas Béziers, ir bijusi apdzīvota jau neolīta laikos, pirms ķeltu ierašanās. Romas Betarra atradās uz ceļa, kas savienoja Provansu ar Ibēriju. Romieši 36-35. gadā p. m. ē. atjaunoja pilsētu kā jaunu vietu veterāniem un nosauca to par Colonia Julia Baeterrae Septimanorum. Akmeņi no romiešu amfiteātra tika izmantoti pilsētas mūra būvniecībā 3. gadsimtā. No 720. līdz 752. gadam pilsētu okupēja mauri.
Bēzjē bija Langedokas katarisma cietoksnis, kuru katoļu baznīca nosodīja kā ķecerīgu un kuru katoļu spēki iznīcināja Albigensijas krusta karā.
Bēzjē bija pirmā vieta, kurai uzbruka. Krustneši pilsētā nonāca 1209. gada 21. jūlijā un nodedzināja Saint Nazaire katedrāli. Dažas romāniskās katedrāles daļas saglabājās, un 1215. gadā tika uzsākti tās remontdarbi. Atjaunošana, tāpat kā pārējās pilsētas daļas atjaunošana, turpinājās līdz pat 15. gadsimtam.
Pēc Luija Napoleona 1851. gada valsts apvērsuma Bēzjē karaspēks nogalināja protestētājus. Citi tika notiesāti uz nāvi vai aizvesti uz Gviānu.
Vecais tilts
Ģeogrāfija
Pilsēta atrodas departamenta dienvidaustrumos, Ero līdzenumā (Hérault plaine héraultoise). Tā atrodas uz nelielas klints Orb upes, Hérault upes pietekas, austrumu krastā.
Komūnas platība ir 95,48 km2 (36,87 km²), tā ir lielākā komūna departamentā un atrodas aptuveni 4-120 m virs jūras līmeņa. Besjē atrodas 75 km uz dienvidaustrumiem no Monpeljē pilsētas un 12 km no Vidusjūras.
Béziers komūnu ieskauj Boujan-sur-Libron, Maraussan, Lignan-sur-Orb, Villeneuve-lès-Béziers, Corneilhan, Sauvian, Colombiers, Cers, Montady, Maureilhan, Bassan un Vendres komūnas.
| Brezjē un tās kaimiņu komūnas |
|
|
| · v · t · e Vietas, kas atrodas blakus Béziers | |||||||||
|
Klimats
Kēpena klimata klasifikācijā Bēzjē klimats ir Csa - Vidusjūras klimats ar karstām vasarām.
Iedzīvotāju skaits
Benzjē iedzīvotāji franču valodā ir pazīstami kā Biterrois (sievietes: Biterroises), no pilsētas latīņu nosaukuma Baeterrae.
Ar 75 701 iedzīvotāju, un iedzīvotāju blīvums Bēzjē ir 793 iedzīvotāji/km2 .
Iedzīvotāju skaita attīstība Béziers
Bēzjē kopā ar citām četrām komūnām veido Bēzjē pilsētas rajonu ar 89 243 iedzīvotājiem (2013) un 135,6 km2 (52,4 km²) lielu platību. Šī pilsētas teritorija ir centrs Bēzjē lielpilsētas teritorijai, ko veido 40 komūnas ar 168 960 iedzīvotājiem (2013) un 708,4 km2 (273,5 km²) platību.
Administrācija
Béziers ir Hérault departamenta apakšprefektūra, Béziers apriņķa galvaspilsēta un trīs kantonu administratīvais centrs (franču: chef-lieu): Bēzjē-1, Bēzjē-2 un Bēzjē-3.
Tā ir daļa no Bēzjē Vidusjūras komūnas (franču: Communauté d'agglomération Béziers Méditerranée).
Sadraudzības pilsētas
Bēzjē ir sadraudzējies ar:
Čiklana de la Frontera, Kadisa, Andalūzija, Spānija, kopš 1993. gada
Heilbronna, Bādene-Virtemberga, Vācija, kopš 1965. gada
Stavropole, Stavropoles novads, Krievija, kopš 1982. gada
Stockport, Greater Manchester, Lielbritānija, kopš 1972. gada
Interesanti objekti
- Saint-Nazaire katedrāle (Cathédrale Saint-Nazaire) no 14. gadsimta.
- Pont Vieux, akmens tilts pār Orbu, kas celts viduslaikos.
- Canal du Midi, kanāls (17. gadsimts).
Galerija
· 
Svētā Nozēra katedrāle un Pont Vieux.
· 
Saint-Nazaire katedrāle.
· 
Canal du Midi, kas šķērso Orb upi Bēzjē.
· 
Bēzjē rātsnams.
Saistītās lapas
- Béziers apriņķis
- Hérault departamenta komūnas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Béziers?
A: Béziers ir komūna Hérault departamentā Oksitānijas reģionā Francijas dienvidos. Tā ir departamenta apakšprefektūra un arī tāda paša nosaukuma apriņķa galvaspilsēta.
K: Kādā valodā runā Bizjē?
A: Benzjē iedzīvotāji runā okcitāņu valodā.
J: Kad tika uzcelta Brezjē?
A: Pētījumi liecina, ka Bēzjēru 6. gadsimtā pirms mūsu ēras uzcēla grieķi.
J: Vai ir iespējams, ka Bēzjē ir senāka par Marseļu?
A: Daži arheologi uzskata, ka Bēzjē varētu būt senākā Francijas pilsēta pat pirms Marseļas.
J: Kur atrodas Bēzjē?
A:Béziers atrodas Francijas dienvidos, Oksitānijas reģionā.
J: Kāda veida valsts pārvalde ir Bēzjē?
A:Bēzjē ir apakšprefektūras pārvaldes forma, un tai ir arī savs apriņķis.
J: Cik sen ir pagājuši gadi, kopš cilvēki pirmo reizi apdzīvoja šo apvidu?
A:Pētījumi liecina, ka cilvēki šo apvidu apdzīvo jau vismaz 2600 gadus, kopš to 6. gadsimtā pirms mūsu ēras dibināja grieķi.
