Česapīkas līcis — ASV lielākā upes grīva un 166 534 km² ielejas baseins
Česapīkas līcis — ASV lielākā upes grīva ar 166 534 km² baseinu, 300 km garu estuāru, 150+ pietecēm; uzziniet par Merilendas un Virdžīnijas dabu, vēsturi un tiltiem.
Koordinātas: 36°59′45″N 75°57′34″W / 36.99583°N 75.95944°W / 36.99583; -75.95944
Česapīkas līcis (izrunā /'tʃɛsəpi:k/) ir lielākā upes grīva Amerikas Savienotajās Valstīs. Tā atrodas pie Atlantijas okeāna, un to ieskauj Merilenda un Virdžīnija. Ielejas ūdens sateces baseins aizņem 64 299 kvadrātjūdzes (166 534 km2) Kolumbijas apgabalā un sešu štatu daļās: Ņujorkas, Pensilvānijas, Delavēras, Merilendas, Virdžīnijas, Virdžīnijas un Rietumvirdžīnijas. Tajā ietek vairāk nekā 150 upju un strautu.
Češapīkas līcis ir aptuveni 300 km (200 jūdžu) garš, no Susquehanna upes ziemeļos līdz Atlantijas okeānam. Savā šaurākajā vietā starp Kentas apgabala Plum Point (netālu no Ņūtaunas) un Hārfordas apgabala krastu pie Romnija līča līcis ir apmēram 2,8 jūdzes (4,5 km) plats. Platākajā vietā tā platums ir 30 jūdzes (50 km). Vidējais līča dziļums ir 46 pēdas (14 m).
Caur līci ir divi tilti. Chesapeake Bay Bridge šķērso līci Merilendā no Sandy Point (netālu no Anapolisas) līdz Kent Island. Čezapīkas līča tilts un tunelis Virdžīnijā savieno Virdžīnija‑bīču ar Čārlza zemesragiem.
Ģeoloģija un izcelsme
Česapīkas līcis ir estuārijs, kas veidojies pēc pēdējā leduslaika, kad paaugstinājās jūras līmenis un aizplūdināja agrākas upju ielejas. Līča forma atspoguļo lielu upju — it īpaši Susquehanna upes — senās ielejas un piekrastes ģeoloģiskos procesus. Salinity gradients (sāļuma pakāpeniska maiņa no svaigā ūdens līdz jūras ūdenim) raksturo līča hidrodinamiku un nosaka, kur attīstās dažādi biotopi.
Hidrologija un svarīgākās pietekas
Česapīkas līcī plūst vairāk nekā 150 upju un strautu; starp lielākajām pietekām ir Susquehanna, Potomaka, Džeimsa, Rappahannock, York, Patuxent un Choptank. Šīs upes piegādā lielāko daļu līča saldūdens un nogulda minerālus un barības vielas, kas ietekmē ūdens kvalitāti un produktivitāti. Līcī pastāv stratifikācija — slāņošana starp siltāku, sāļāku ūdeni apakšā un vēsāku, saldāku ūdeni virsū — un dažkārt vasarā veidojas hipoksiski (zema skābekļa) apgabali.
Ekoloģija un biotopi
Česapīkas līcis ir bioloģiski bagāts un daudzveidīgs. Tipiskie biotopi ietver sālszāli vai "seagrass" pļavas, sāls purvus, estuārija līmeņa plūstošos ūdeņus un piekrastes lagūnas. Līcī dzīvo nozīmīgas komerciālās un rekreācijas sugas, piemēram, zilais vēžs (blue crab), austrumu austeres (Crassostrea virginica) un strīpainais basa (striped bass). Daudzas putnu sugas izmanto līča palienes ligzdošanai un migrācijai.
Vēsture un cilvēka ietekme
Česapīkas līcis bija svarīgs reģiona iedzīvotājiem jau pirms eiropiešu ierašanās — vietējās indiāņu tautas izmantoja līča resursus. Kolonizācijas un rūpniecības laikmetā līcis kļuva par nozīmīgu jūras un upju kuģošanas ceļu, kā arī lauksaimniecības un pilsētu attīstības vietu. Rūpnieciskā attīstība un lauksaimniecības noteces ir palielinājušas barības vielu (duslīka un fosfora) ieplūdi līcī, kas veicināja eutrofikāciju un nogulšņu nosēšanos.
Ekonomika, kuģošanās un tūrisms
Česapīkas līcis nodrošina ostu, zvejas un tūrisma nozari — nozīmīgas ir ostas pie Baltimoras un Norfolkas (reģionālā nozīme). Regulāra kuģošana prasa dredžēšanu, lai saglabātu navigācijas kanālus. Līcis ir populārs laivu braucēju, makšķernieku un pludmaļu apmeklētāju vidū; krastā izveidojušās tūrisma un zvejniecības kopienas.
Vides problēmas un atjaunošana
Galvenās vides problēmas ir:
- eutrofikācija un vasaras hipoksija, ko izraisa barības vielu (slāpekļa un fosfora) ieplūde no lauksaimniecības, notekūdeņiem un citiem avotiem;
- nogulšņu uzkrāšanās un krasta erozija;
- biotopu zudums — mitrāju un austeru virsmu samazināšanās;
- invazīvas sugas, kas traucē vietējās ekosistēmas.
Lai mazinātu šīs problēmas, darbojas ilgtermiņa atjaunošanas programmas, piemēram, starpvaldību sadarbības iniciatīvas (Chesapeake Bay Program), austešu atjaunošana, mitrāju atjaunošana, zemes apsaimniekošanas prakses lauksaimniecībā un vietējo notekūdeņu uzlabošana. Mērķis ir samazināt barības vielu ieplūdi, atjaunot austeru rifus un sāls purvus, kā arī uzlabot ūdens kvalitāti un bioloģisko daudzveidību.
Aizsardzība, pētījumi un izglītība
Česapīkas līčā tiek veikti intensīvi zinātniski pētījumi, kuros piedalās universitātes un valsts institūcijas. Šie pētījumi aptver ūdens kvalitātes monitoringu, ekosistēmu dinamiku, sugu atjaunošanas programmas un sociāli-ekonomiskos aspektus. Pastāv arī vairāki aizsargājamie apgabali un nacionālās nozīmes rezervāti, kas palīdz saglabāt nozīmīgus biotopus un nodrošina sabiedrības iesaisti vides jautājumos.
Nozīmīgākie pārvadi pāri līcim
Divi galvenie ilgtermiņa pārvadi pāri līcim ir jau minētais Chesapeake Bay Bridge Merilendā un Chesapeake Bay Bridge‑Tunnel Virdžīnijā. Šie objekti ir svarīgi gan reģionālajai satiksmei, gan ekonomikai, savienojot piekrastes kopienas un atvieglojot preču un ceļotāju plūsmu.
Praktiska informācija un atpūta
Apmeklētāji var baudīt laivu braucienus, makšķerēšanu, krabju ķeršanu, putnu vērošanu un piekrastes pludmales. Vietējās kopienas piedāvā tūrisma pakalpojumus un izglītojošas programmas par līča ekosistēmu un atjaunošanas centieniem.
Saīsināti: Česapīkas līcis ir liela, dinamiska estuārija ar būtisku ekoloģisko, ekonomisko un kultūras nozīmi ASV austrumu krastā. Lai saglabātu tā veselību nākamajām paaudzēm, notiek plašas vides atjaunošanas un sadarbības iniciatīvas.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir Češapīkas līcis?
A: Česapīkas līcis ir lielākā upes grīva Amerikas Savienotajās Valstīs. Tā atrodas pie Atlantijas okeāna, un to ieskauj Merilenda un Virdžīnija.
Q: Cik liels ir tās ūdens sateces baseins?
A: Tās ūdens sateces baseins aizņem 64 299 kvadrātjūdzes (166 534 km2) Kolumbijas apgabalā un sešu štatu daļās: Ņujorkas, Pensilvānijas, Delavēras, Merilendas, Virdžīnijas un Rietumvirdžīnijas.
J: Cik garš tas ir?
A: Česapīkas līcis ir aptuveni 300 km (200 jūdžu) garš no Susquehanna upes ziemeļos līdz Atlantijas okeānam.
J: Kāds ir tās platums šaurākajā vietā?
A: Tās šaurākajā vietā starp Kentas grāfistes Plum Point (netālu no Ņūtaunas) un Hārfordas grāfistes krastu pie Romney Creek tā ir aptuveni 4,5 km (2,8 jūdzes) plata.
J: Kāds ir tās platums platākajā vietā?
A: Platākajā vietā tā platums ir 30 jūdzes (50 km).
J: Cik dziļš tas ir vidēji?
A: Vidējais līča dziļums ir 46 pēdas (14 m).
J: Vai pār to ir kādi tilti?
A: Jā, pāri līcim ir divi tilti - Česapīkas līča tilts (The Chesapeake Bay Bridge) šķērso līci Merilendā no Sandy Point (netālu no Anapolisas) līdz Kentas salai; savukārt Česapīkas līča tilts-tunelis (The Chesapeake Bay Bridge-Tunnel) Virdžīnijā savieno Virdžīnijabīču ar Čārlza zemesragiem.
Meklēt