Čugaču kalni (Aļaska): ģeogrāfija, virsotnes un nacionālie parki
Čugaču kalni (Aļaska): ģeogrāfija, virsotnes un nacionālie parki — ceļvedis sniegotām virsotnēm, pārgājieniem un ekstrēmām aktivitātēm brīvā dabā.
Ģeogrāfija un klimats
Čugaču kalni atrodas Aļaskas dienvidu – centrālajā daļā, pie Aļaskas piekrastes. Tie veido daļu no plašākas kalnu sistēmas, kas ir vistālāk uz ziemeļiem no kalnu grēdām, kas veido Klusā okeāna piekrastes grēdas Ziemeļamerikas rietumos. Grēdas garums ir aptuveni 500 km (300 jūdzes). Reģionu raksturo rietumu puses mitrums — piekrastes laika apstākļi rada bagātīgu sniega un ledāju segumu kalnu nogāzēs, īpaši ziemā un vēsākos gadalaikos.
Virsotnes un ledāji
Čugaču kalnu augstākā virsotne ir Markusa Beikera kalns (Mount Marcus Baker) — 13 176 pēdas (4 016 m). Tomēr daudz vairāk virsotņu šajā grēdā nav tik ļoti augstas; tipiskās virsotnes pārsvarā atrodas zem 3 000 m. Kalnos ir daudzi ledāji, tostarp gan alpu ledāji, gan lieli tidewater ledāji Prince William Sound piekrastē. Daži no ievērojamākajiem ledājiem piesaista tūristus un pētniekus un ir svarīgi reģiona hidrologiskajā sistēmā.
Nacionālie parki un aizsargājamas teritorijas
Čugaču apkaimē atrodas vairākas aizsargātas teritorijas: Čugačas štata parks, Čugačas nacionālais mežs un Kenai nacionālais savvaļas dabas patvērums. Šīs teritorijas aizsargā būtiskas kalnu, mežu un piekrastes ainavas, ledājus un dzīvotni daudzām sugām, kā arī nodrošina iespējas brīvā laika aktivitātēm un dabas pētniecībai. Valdeza un citi piekrastes ciemati kalpo kā vārti pie ūdeņiem un ledājiem, kas ir pieejami kuģiem un laivām.
Flora, fauna un ekosistēmas
Reģiona klimats un topogrāfija nosaka daudzveidīgu floru un faunu. Zemākās nogāzes klāj tajgai līdzīgi meži ar egļu un priedes sugām, bet augstāk — kalnu pļavas un alpīniskie krūmi. Savvaļas dzīvnieku vidū bieži sastopami brūnie lāči, melnie lāči, govs aļņi (moose), kalnu kazas un dažādas putnu sugas, tajā skaitā jūras ērglis. Piekrastes ūdeņos ir bagātīgas lašu populācijas, kas piesaista gan dzīvniekus, gan cilvēku zveju.
Cilvēku aktivitātes un piekļuve
Čugaču kalni ir populārs galamērķis tūristiem un brīvā laika cienītājiem — pieejamas pārgājienu takas, alpīnisma maršruti, slēpošanas un snovborda zonas, makšķerēšana un laivu braucieni pie ledājiem. Netālu no Valdeza ik gadu notiek ekstrēmo slēpošanas sacensības, kas piesaista sportistus un skatītājus no dažādām vietām. Reģionālai piekļuvei izmanto gan autoceļus, gan ūdensceļus.
Cauri Čugaču kalniem ved daži reģiona galvenie ceļi — piemēram, Seward Highway un Glenn Highway nodrošina saikni ar Aļaskas iekšzemes apdzīvotām vietām. No Portage ir arī Anton Anderson Memorial Tunnel — tunelis, pa kuru gan automašīnas, gan vilcieni var nokļūt zem kalniem uz Vitjēru. Šis tuneļa risinājums ir viens no reģiona būtiskākajiem piekļuves punktiem piekrastes ostai un tūrisma maršrutiem.
Nosaukuma izcelsme
Nosaukums "Čugaču" (Chugach) cēlies no vietējo eskimosu cilšu vārda Čugačmiut, ko krievu kartogrāfi un ceļotāji iepriekš pierakstīja dažādās formās — piemēram, "Čugatz" un "Čugatskoj". 1898. gadā ASV armijas kapteinis V. R. Aberkrombijs (W. R. Abercrombie) lietoja nosaukumu "Čugačs" un to attiecināja uz šiem kalniem, tā nostiprinot mūsdienu toponīmu.
Praktiski padomi apmeklētājiem
- Laika apstākļi var mainīties strauji — ņemiet vērā iespēju sasalst, miglai un stipram vējam.
- Plānojiet maršrutus atbilstoši savām prasmēm un noskaņojiet ekipējumu ledus un sniega apstākļiem.
- Respektējiet aizsargājamo teritoriju noteikumus un vietējo kopienu tradīcijas.

Čugaču kalnu virsotne
Kalni
Daži no augstākajiem kalniem šajā kalnu grēdā ir:
- Markusa Beikera kalns (Mount Marcus Baker) 4 016 m (13 176 pēdas)
- Toras kalns (Mount Thor) 3 734 m (12 251 ft)
- Stellera kalns 3 236 m (10 617 pēdu)
- Mišelsona kalns (Mount Michelson) 2 652 m (8 701 pēda)
- Palmera kalns 5940 pēdu (2115 m)
- Flattop Mountain 3510 pēdu (1070 m)
- Ērgļa virsotne 5955 pēdas (2120 m)
- Polārlāču virsotne 6614 pēdas (21016 m)
Jautājumi un atbildes
J: Kur Ziemeļamerikā atrodas Čugaču kalni?
A: Čugaču kalni atrodas Aļaskas dienvidu centrālajā daļā, kas ir vistālāk uz ziemeļiem no kalnu grēdām, kuras veido Klusā okeāna piekrastes grēdas Ziemeļamerikas rietumos.
J: Cik gara ir Čugaču kalnu grēda?
A: Čugaču kalnu grēda ir aptuveni 310 jūdžu (500 km) gara.
Kāds ir Čugaču kalnu grēdas augstākais punkts?
A: Čugaču kalnu kalnu augstākais punkts ir Markusa Beikera kalns, kura augstums ir 4 016 metri (13 176 pēdas).
J: Kāpēc šajos kalnos ir daudz sniega?
A: Šajos kalnos ir daudz sniega, jo piekrastē ir mitrs laiks.
J: Kādi ir daži parki un teritorijas Čugaču kalnu apkārtnē?
A: Daži parki Čugaču kalnos un to apkārtnē ir Čugaču štata parks, Čugaču nacionālais mežs un Kenai nacionālais savvaļas dabas patvērums.
J: Kādas brīvdabas aktivitātes ir populāras Čugaču kalnos?
A: Čugaču kalni ir populārs brīvdabas aktivitāšu galamērķis, tostarp slēpošana un pasaules čempionāts ekstrēmajā slēpošanā, kas notiek netālu no Valdeza.
J: Kā var ceļot pa Čugaču kalniem?
A: Caur Čugaču kalniem ved trīs automaģistrāles, un ir arī tunelis no Portage, pa kuru automašīnas un vilcieni var braukt zem kalniem uz Vitjēru.
Meklēt