Iditarods — Aļaskas 1100 jūdžu slavenākās suņu pajūgu sacensības

Izjūti Iditarod — Aļaskas leģendārās 1100 jūdžu suņu pajūgu sacensības: ekstremāla izturība, ledus ceļi un drosmīgi kamanotāji.

Iditarods ir pasaulē slavenākās suņu pajūgu sacensības. Tās ir ikgadējas sacensības, kas sākas marta pirmajā sestdienā Ankoridžā, Aļaskā, un beidzas Nomē, Aļaskā. Ikgadējās sacīkstes šķērso Aļaskas kalnu grēdu un Kuskokvima kalnu grēdu. Sacensību dalībnieki no Ankoridžas dodas uz ziemeļrietumiem. Pēc tam viņi pagriežas uz ziemeļiem un dodas gar Beringa jūru uz Nome. Pāra gados viņi brauc pa maršrutu, kas iet vairāk uz ziemeļiem, bet nepāra gados - pa maršrutu, kas iet vairāk uz dienvidiem. White Mountain ir pēdējā no trim atpūtas pieturvietām, kur sacīkstē piedalās komandas.

Par sacensību raksturu

Iditarods ir izturības sporta veids gan kamanotājam, gan suņiem. Komandas pārvar aptuveni 1100 jūdzes (apm. 1 770 km) pa aukstiem, apledojušiem un sniegainiem ceļiem. Sacensībās parasti startē komandas ar 12–16 suņiem, un sacensību gaitā tiek ievēroti veterinārie un drošības nosacījumi, lai nodrošinātu dzīvnieku veselību. Maršruts ir tāls un attāls — daudzas tā vietas ir pieejamas tikai ar sniega motorlaivu, helikopteru vai pajūga ceļu. Laika apstākļi var mainīties strauji: ir risks ar sasalumu, vētrām, atklātu lauku un ledus pārbrauktuvēm.

Vēsture un nozīme

Pašreizējais veids, kā Iditarods tiek rīkots mūsdienās, sākās 1973. gadā. Pasākumu veicināja vietējie entuziasti, kas vēlējās saglabāt tradicionālās suņu pajūga prasmes un atgādināt par Aļaskas senajiem pasta maršrutiem. Pirms tam notika īsākas sacīkstes no 1967. līdz 1973. gadam, kas notika Iditarod atzarā — senajā pasta maršrutā. Iditarod ir cieši saistīts ar Aļaskas kultūru un vēsturi, tostarp ar leģendāro 1925. gada serumvešanu uz Nome, kas parādīja suņu pajūgu nozīmību izolētajās teritorijās.

Sacensību gaita, noteikumi un drošība

Maršrutā izvietotas vairākas kontrolpunktu pilsētiņas un atpūtas vietas, kurās komandām jāievēro noteikumi, jāveic suņu pārbaudes un jāuzpilda nepieciešamie krājumi. Organizatori un veterinārārsti regulāri pārbauda suņu veselību un var prasīt atpūtu vai izslēgt komandas, ja dzīvnieku drošība to pieprasa. Sacensību laikā komandām ir atļauts izmantot atbalsta komandas pie atsevišķiem kontrolpunktiem, taču daudzi noteikumi nosaka, kādi līdzekļi un aprīkojums ir obligāts katram dalībniekam.

Dalībnieki un kopiena

Iditarod piesaista gan vietējos, gan starptautiskos kamanotājus (mushers). Lai piedalītos, nepieciešama laba sagatavotība, pieredze ar suņu vadību, spēja plānot pārtiku un aprīkojumu ārkārtas apstākļiem, kā arī komanda ar piemērotu suņu sastāvu. Sacensības ir arī liels sabiedrisks notikums — starta un finiša vietās pulcējas skatītāji, notiek tiešraides un mediju segums. Tajā pašā laikā sacensības regulāri izraisa diskusijas par dzīvnieku labturību, kas ir novedušas pie stingrākiem noteikumiem un veterīnārās uzraudzības pastiprināšanas.

Kāpēc Iditarod ir nozīmīgs

• Kultūras mantojums: saglabā suņu pajūga tradīcijas un Aļaskas vēsturisko ceļu nozīmi.
• Ekstremāla izturība: pārbaudījums gan cilvēka, gan suņu spēkam un komandas darbam.
• Pasaules uzmanība: sacensības piesaista sportistus, žurnālistus un skatītājus no visas pasaules.

Iditarods ir vairāk nekā tikai sacensības — tas ir simbols Aļaskas attālajiem apvidiem, suņu un cilvēku savstarpējai sadarbībai aukstumā un vēsturiskiem ceļiem, kas savulaik nodrošināja saikni starp izolētām kopienām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Iditarods?

Q: Kad sākas un beidzas Iditaroda sacensības?

J: Kāds ir Iditaroda skrējiena maršruts?

Jautājums: Cik suņu parasti piedalās Iditaroda skrējienā?

J: Kad sākās pašreizējais Iditaroda skrējiena veids?

J: Kāda ir Baltā kalna nozīme Iditaroda skrējienā?

J: Vai pirms Iditaroda skrējiena sākuma notika īsākas sacensības?

Meklēt pēc burta