1798. gada īru sacelšanās: Wolfe Tone un Apvienotie īri
Detalizēts pārskats par 1798. gada īru sacelšanos, Wolfe Tone vadību un slepeno biedrību "Apvienotie īri" — cēloņi, norise un traģiskās sekas Īrijā.
1798. gada īru sacelšanās bija plašs pretbritu sacelšanās mēģinājums Īrijā, ko ierosināja un organizēja slepena politiskā organizācija Apvienotie īri (United Irishmen) un kuru idejiski vadīja Theobald Wolfe Tone (Volfs Tone). Sacelšanās mērķis bija izbeigt britu parlamentāro un karaļvalsts pārvaldību Īrijā, izveidot republiku un nodrošināt politisku un reliģisku vienlīdzību starp katoļiem, anglikāņiem un disidentiem.
Cēloņi un ideoloģija
Apvienoto īru kustība radās 1791. gadā, galvenokārt Dublinas intelektuāļu un profesionāļu aprindās, reaģējot uz ilgstošām sociālām un ekonomiskām netaisnībām — penal laws, īpašuma un pilsonisko tiesību ierobežojumiem katoļiem, kā arī uz politisko frustāciju pēc 18. gadsimta otrās puses notikumiem. Kustību stipri ietekmēja ārvalstu revolūcijas: revolūcijas, kas tajā laikā notika Amerikā un Francijā, no kurām Apvienotie īri aizguva republikāniskas un egalitāras idejas.
Sacelšanās gaita
Sacelšanās sākās 1798. gada pavasarī un vasarā. Tā nebija vienmērīgi organizēta visā valstī: visaktīvākās vietas bija Kārvenā (Wexford), Korkā, un Ziemeļīrijā (Antrim, Down). Lielākais kaujas incidents bija Vinegar Hill (Wexford) jūnijā, kur britu spēki sagrāba sacelšanos Kārvenā. Ziemeļīrijā sacelšanās daļēji ieguva atbalstu vidējā līmeņa protestantu sabiedrībā, taču tā ātri tika apspiesta.
Republikāniskā Francija centās palīdzēt ar militāru atbalstu: 1796. gada ekspedīcija neizdevās sliktiem laikapstākļiem, bet 1798. gada augustā mazā franču ekspedīcija ģenerāļa Jean Joseph Amable Humbert vadībā, nolaidoties pie Mayo krastiem, uz brīdi guva panākumus (uzvaru pie Castlebar), taču drīz tika sakauta pie Ballinamuck un franči padevās.
Volfs Tone 1798. gadā mēģināja koordinēt franču un īru darbības, taču, pēc neveiksmes jūras cīņā un aresta, viņš tika notiesāts – oficiāli ziņots, ka nomira ieslodzījumā, iespējams, no pašaizliedzīga rīcības, lai izvairītos no publiskas izpildes.
Sokas un upuri
Sacelšanās atstāja plašas sekas civiliem iedzīvotājiem un kaujiniekiem. Mirstību un postu skaits precīzi nav zināms, vēsturiskās aplēses atšķiras — daži avoti runā par aptuveni 10 000–30 000 bojāgājušo (ieskaitot kaujas, represijas un tālāku iznīcināšanu), citi min lielākas vai mazākas skaitļu variācijas. Kopējā aina ir haotiska un atkarīga no avotu ticamības. Īrijas pusē bojā gāja ļoti daudz cilvēku; britu un lojalistu zaudējumi tiek lēsti no dažiem simtiem līdz pāris tūkstošiem.
Sekas un nozīme
Sacelšanās zaudējums noveda pie bargām represijām un politiskām izmaiņām. Viens no nozīmīgākajiem rezultātiem bija Lielbritānijas un Īrijas Apvienošanās likums (Act of Union) 1800. gadā, kas 1801. gadā izveidoja Apvienoto Karalisti Lielbritāniju un Īriju un likvidēja Īrijas parlamentu. Apvienoto īru organizācija lielā mērā tika iznīcināta vai izklīdināta, daudzi dalībnieki tika arestēti, izpildīti vai nosūtīti trimdā.
Tomēr 1798. gada sacelšanās kļuva par svarīgu nacionālās atmiņas līniju—tā iedvesmoja vēlākas neatkarības kustības un palika kā simbols centieniem pārvarēt reliģiskās un sociālās plaisas Īrijā. Sacelšanās arī demonstrēja, cik sarežģīts bija mēģinājums apvienot dažādas reliģiskās un politiskās grupas kopīgai republikas idejai, ņemot vērā gan vietējās bailes, gan ārvalstu (franču) sekulārismu un antiklerikalismu, kas dažus katoļus atturēja no masveida atbalsta.
Rezums: 1798. gada īru sacelšanās — ko vada Volfs Tone un kuras centrā bija Apvienotie īri — bija nozīmīgs, bet galu galā neveiksmīgs mēģinājums radikāli pārveidot Īrijas politisko sistēmu. Tas atstāja dziļas politiskas un sociālas pēdas, kas ietekmēja valsts nākotnes gaitas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija 1798. gada īru sacelšanās?
A: 1798. gada īru sacelšanās bija īru tautas sacelšanās pret britu varu Īrijā.
J: Kas vadīja 1798. gada īru sacelšanos?
A: 1798. gada īru sacelšanos vadīja Volfs Tone.
J: Kas bija galvenais 1798. gada īru sacelšanās dzinējspēks?
A: Galvenais 1798. gada īru sacelšanās dzinējspēks bija slepena biedrība, ko sauca par Apvienoto īru biedrību.
Vai 1798. gada īru sacelšanās bija veiksmīga?
A.: Nē, 1798. gada īru sacelšanās nebija veiksmīga.
Jautājums: Kāpēc lielākā daļa īru katoļu 1798. gada īru sacelšanās laikā atbalstīja Kroni?
A.: Lielākā daļa īru katoļu 1798. gada Īrijas sacelšanās laikā atbalstīja Kroni, jo pastāvēja jautājums par revolucionārās Francijas iesaistīšanos un uzskats, ka Krona ir mazākais ļaunums no diviem ļaunumiem.
Kāds ir cits nosaukums 1798. gada īru sacelšanās nosaukumam?
A.: Vēl viens 1798. gada īru sacelšanās nosaukums ir Apvienoto īru sacelšanās.
Jautājums: Cik daudz upuru bija 1798. gada īru sacelšanās laikā?
A: Īru pusē bojā gāja no 10 000 līdz 50 000 cilvēku, angļu pusē - no 500 līdz 2000.
Meklēt