Desmit baušļi (Dekalogs): kas tie ir, nozīme un Bībeles avoti
Desmit baušļi ir pamatrīcība morālei un reliģiskai dzīvei, ko Bībeles tekstos attēlo kā noteikumu kopumu, ko Dievs nodevis Israēla tautai caur Mozu. Šie baušļi ir nozīmīgi jūdaismam, kristietībai, kā arī visāmsabiedrībām, kas balstās uz to principiem, un to ietekme redzama gan reliģiskajā dzīvē, gan civildienesta normās un ētikā.
Avoti un nosaukumi
Galvenie bībeles teksti, kuros atrodamas desmit baušļiem līdzīgas norādes, ir Mozus grāmatu 20. nodaļa (2. Mozus grāmata / Eksodus) un 5. Mozus grāmatas 5. nodaļa (Deuteronomijs). Tradicionāli tiek stāstīts, ka baušļi tika uzrakstīti uz akmens plāksnēm un nodoti Mozum uz kalna, kas dažādās tekstu versijās parādās kā Sinaja vai Horeba kalns (2. Mozus grāmata — Sinaja; Horebas nosaukums parādās arī citos tekstos). Iespējams, abi nosaukumi apzīmē vienu un to pašu vietu.
Nosaukums Dekalogs – no grieķu vārda, kas burtiski nozīmē “desmit vārdi” vai “desmit pavēles” – pirmo reizi parādās Septuagintā. Termins un ideja plaši izplatījās arī vēlākajā kristīgajā tradīcijā. Par baušļu jeb plākšņu pieminēšanu runā arī Kv'rānā, kurā ir atsauces uz plāksnēm un likumiem, taču Korāna teksts neuzskaita precīzi tos pašus formulējumus kā Bībelē (piemēram, Korāns 17:23-39 akcentē Dieva vienības pielūgšanu un vecāku godināšanu).
Saturs — īss pārskats
Baušļu formulējumi atšķiras atkarībā no tradīcijas un tulkojuma, tomēr būtiskās tēmas ir šādas:
- Dieva pirmatnējā pozīcija un pielūgsmes noteikumi (pielūgt tikai vienu Dievu, aizliegt elku pielūgsmi);
- Neizmanot Dieva vārdu bez pienācīgas cieņas; nav viltotu liecību pret citiem;
- Svētīt sabatu jeb veltīt laiku atpūtai un garīgai pārdomai;
- Cieņa pret vecākiem;
- Dzīvības neaizskaramība (aizliegums slepkavot);
- Tievība un laulības uzticamība (aizliegums laulības pārkāpšanai);
- Žēlums pret citu mantu (aizliegums zagt);
- Godīgs liecināšanas standarts (aizliegums liecināt nepatiesi);
- Nevēlēšanās pēc cita mantas vai ģimenes locekļiem (aizliegums būt skaudīgam).
Atsevišķās reliģiskās kopienās un teoloģiskajās tradīcijās šīs pavēles tiek numerētas un interpretētas atšķirīgi (piemēram, jūdaismā, katoļu un protestantu baznīcās ir dažādas numerācijas sistēmas un uzsvari).
Tekstu varianti un numerācija
Ir vairākas izplatītas baušļu numerācijas un formulējumu tradīcijas:
- Jūdu tradīcija — raksturīga sava numerācija un akcenti, ko izmanto sinagogā un jūdu mācībās.
- Katoļu tradīcija (Augustīna numerācija) — cita sadalīšana, kur 1. baušļā ietveras pielūgsmes aizliegumi un 10. izvērstas kā divas daļas par gribēšanu.
- Protestantu (īpaši luterāņu un reformātu) numerācija — vēl cita izkārtošana, kas dažkārt atšķiras no katoļu un jūdu skaidrojumiem.
Šīs atšķirības nereti ietekmē liturģiju, katehizmu un reliģisko izglītību.
Vēsturiskā un kultūras nozīme
Desmit baušļi ir ietekmējuši Rietumu tiesību un ētikas tradīciju, kļūstot par vienu no morāles pamatelementiem. Bieži vien tie tiek minēti kā pamats sabiedrības normām par cilvēka cieņu, cieņpilnu attieksmi pret citiem un sabiedrisko kārtību. Zinātniskā literatūrā tiek pētītas baušļu sakarības ar citām Senās tuvās Austrumu likumu tradīcijām (piem., salīdzinājumi ar Hamurapi likumiem) un to redakciju attīstība Bībeles tekstos.
Teoloģija un interpretācija
Teologi un rabīni dažādi interpretē desmit baušļus — kā burtiski pielietojamas rīcības normas, kā dziļākas ētiskas pamatvērtības vai kā mācību rāmji cilvēka attiecībām ar Dievu un sabiedrību. Dažās tradīcijās baušļi tiek skaidroti sezonālās morāles pamācībās, citur tie kalpo kā pamats tiesību normu formulēšanai.
Mūsdienu nozīme
Pat mūsdienās desmit baušļiem ir kultūras, izglītības un ietekmes nozīme. Tos bieži izmanto reliģiskajā izglītībā, sabiedriskajās diskusijās par ētiku un morāli, kā arī kā māksliniecisku motīvu glezniecībā, arhitektūrā un literatūrā. Diskusijas turpinās arī par to, kā baušļi saskan ar sekulārām tiesību normām un cilvēktiesību principiem.
Secinājums
Desmit baušļi ir gan reliģisks, gan kultūras mantojums, kas Bībeles tekstos parādīts caur Mozu un daudzu gadsimtu laikā interpretēts dažādās tradīcijās. Lai gan formulējumi un numerācija var atšķirties, to galvenās tēmas — attiecības ar Dievu, cieņa pret cilvēkiem un morālās normas — saglabājas centrālas daudzām reliģiskām un sabiedriskām kopienām.
Mozus tur desmit baušļu plāksnes.
Mozus sadala Bauslības galdus - Rembranta van Reina glezna.
Desmit baušļi Vecajā Derībā Torā
Desmit baušļi 5. Mozus 5. nodaļā: 1.-22. pants NKJV
5 Un Mozus sasauca visu Israēlu un sacīja tiem: Un viņš sacīja: "Klausieties, Israēl, likumus un spriedumus, ko es šodien jums saku, lai jūs tos mācītos un tos ievērotu. 2 Tas Kungs, mūsu Dievs, ir noslēdzis derību ar mums Horebā. 3 Šo derību Tas Kungs noslēdza nevis ar mūsu tēviem, bet gan ar mums, kas šodien esam šeit, ar mums visiem, kas esam dzīvi. 4 Tas Kungs runāja ar jums aci pret aci uz kalna no uguns vidū. 5 Es tajā laikā stāvēju starp To Kungu un jums, lai jums pasludinātu Tā Kunga vārdu, jo jūs baidījāties uguns dēļ un neaizgājāt kalnā. Un Viņš sacīja: "Bet jūs bijāt uz kalna, un jūs bijāt uz kalna, un Viņš sacīja:
6 "Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedu no Ēģiptes zemes, no verdzības nama.
7 "Tev nebūs citu dievu Manā priekšā.
8 "Tev nebūs darināt sev tēlu - nekādu līdzību ar jebko, kas ir debesīs augšā vai kas ir zem zemes apakšā, vai kas ir ūdenī zem zemes; 9tev nebūs tiem piekāpties un tiem kalpot. Jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu greizsirdīgs Dievs, kas tēvu netaisnību uzliek bērniem līdz trešai un ceturtai paaudzei tiem, kas Mani ienīst, 10bet tūkstošiem rādu žēlastību tiem, kas Mani mīl un tur Manus baušļus.
11 "Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, vārdu lietot veltīgi, jo Tas Kungs nenodies bez vainas tam, kas Viņa vārdu lieto veltīgi.
12 "Ievērojiet sabata dienu, lai tā būtu svēta, kā Tas Kungs, jūsu Dievs, jums pavēlējis. 13 Sešas dienas tev jāstrādā un jādara viss tavs darbs, 14bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam. Tajā tev nebūs darīt nekādu darbu - ne tev, ne tavam dēlam, ne tavai meitai, ne tavam dēlam, ne tavai meitai, ne tavam kalpam, ne tavai kalponei, ne tavam kalpam, ne tavai kalponei, ne tavam kalpam, ne tavam kalpam, ne tavam vērsem, ne tavam ēzelim, ne tavam lopam, ne tavam lopam, ne tavam lopam, ne tavam lopam, ne tavam svešiniekam, kas ir tavos vārtos, lai tavs kalps un tava kalpone atpūšas tāpat kā tu. 15Un atceries, ka tu esi bijis vergs Ēģiptes zemē, un Tas Kungs, tavs Dievs, tevi izveda no turienes ar varenu roku un izstieptu roku; tādēļ Tas Kungs, tavs Dievs, tev pavēlēja svētīt sabata dienu.
16 Cieni savu tēvu un savu māti, kā Tas Kungs, tavs Dievs, tev pavēlējis, lai tev būtu ilgas dienas un lai tev labi klātos zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod.
17 "Tev nebūs slepkavot.
18 "Tev nebūs pārkāpt laulību ar kāda laulāto.
19 "Tev nebūs zagt.
20 "Tev nebūs nepatiesi liecināt pret savu tuvāko.
21 "Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu, un tev nebūs iekārot sava tuvākā māju, viņa lauku, viņa kalpu, viņa kalponi, viņa kalponi, viņa vērsi, viņa ēzeli vai ko citu, kas ir tavam tuvākajam.
22 "Šos vārdus Tas Kungs runāja visai jūsu draudzei kalnā no uguns, no mākoņa un no tumsas biezuma skaļā balsī, un Viņš neko vairāk nepiebilda. Un Viņš tos uzrakstīja uz divām akmens plāksnēm un deva man.
Citas reliģijas
Kopumā citas reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) neatzīst desmit baušļus kā ētikasstandartus. Tomēr daudzām no tām (budismam, hinduismam, džainismam u. c.) ir līdzīgi likumi vai principi. Ateistiskajā Padomju Savienībā komunisma būvētāja morāles kodekss bija noteikumu kopums, kas atgādināja desmit baušļus.
| Desmit baušļu un budistu piecu priekšrakstu salīdzinājums [] | ||
| Desmit baušļi | Budistu pieci priekšraksti | |
| Es esmu Kungs, tavs Dievs | ||
| Tev nebūs citu dievu manā priekšā | ||
| Tu nedari sev elku | ||
| Tev nebūs nelikumīgi izmantot sava Dieva vārdu | ||
| Atcerieties sabatu un turiet to svētu | ||
| Godā savu Tēvu un Māti | Budisti pielūdz savus vecākus kā dievus. | |
| Tev nebūs slepkavot | atturēties nodarīt sāpes un nogalināt gan cilvēkus, gan dzīvniekus. | |
| Tev nebūs laulības pārkāpšana | atturēties no seksuāla rakstura pārkāpumiem. | |
| Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu | ||
| Tev nebūs zagt | atturēties no tā, kas nav dots (piemēram, zādzības, pārvietošanas, kas var izraisīt pārpratumus). | |
| Tev nebūs iekārot sava tuvākā māju | ||
| Tev nebūs nepatiesi liecināt pret savu tuvāko | atturēties no sliktas runas (piemēram, melošanas, aizvainojošiem vārdiem, maldināšanas, manipulēšanas). | |
| atturēties no apreibinošām vielām un dzērieniem, kas izraisa neuzmanību. | ||
Rituālais dekalogs
Termins "desmit baušļi" parasti attiecas uz sarakstu, kas minēts 2. Mozus 20. un 5. Mozus 5. nodaļā, tomēr ir nepārtraukts stāsts, kas sākas 2. Mozus 31:18 (kur tiek radīti akmeņi), 2. Mozus 32:19 (kur plāksnes tiek salauztas) un 2. Mozus 34. nodaļā. Šajā stāstā ir uzskaitīti pavisam citi baušļi. Šo versiju dažkārt dēvē par "rituālo dekalogu". Johans Volfgangs fon Gēte un cilvēki pēc viņa, kas sekoja dokumentālajai hipotēzei, atzīmē, ka 2. Mozus 34:28, šķiet, attiecas uz šiem desmit baušļiem, nevis tradicionālajiem. Šie cilvēki uzskatīja, ka 20. Mozus grāmatas 20. un 5. Mozus grāmatas 5. nodaļā minētie baušļi parāda vēlāku desmit baušļu kopumu un ka 34. Mozus grāmatas 34. nodaļā uzskaitītie desmit baušļi ir sākotnējie desmit baušļi, kas tagad pazīstami kā "Rituālais dekalogs" (pretstatā labāk pazīstamajam "Ētikas dekalogam"). Atšķirības starp abiem Dekalogiem izceļ svēto tekstu attīstību ilgā laika posmā un no atšķirīgām stāstīšanas tradīcijām, iekļaujot divus atšķirīgus desmit baušļu kopumus.
Ietekme
Šie baušļi ir ietekmējuši ebreju ētiku un likumus un ar jūdaisma un kristietības starpniecību arī Rietumu ētiku un likumus kopš Romas impērijas laikiem.
Mākslas jomā
Filmas
Ir bijušas divas slavenas filmas ar nosaukumu "Desmit baušļi". Abas filmas ir režisējis Sesils B. DeMils (Cecil B. DeMille). Pirmā bija 1923. gadā uzņemta mēma filma, bet otrā 1956. gadā ar Čarltonu Hestonu Mozus lomā bija tā gada pelnošākā filma.
Animācijā
Mangaka Nakaba Suzuki (Nakaba Suzuki) japāņu manga un anime sērijā "Septiņi nāves grēki" ir personāžu grupa, ko sauc par desmit baušļiem. Visiem šiem cilvēkiem piemīt tituls un pārdabiskas spējas, kas nosauktas katra baušļa vārdā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir desmit baušļi?
A: Desmit baušļi ir noteikumu jeb likumu kopums, ko Dievs deva Israēla tautai.
J: Kur var atrast dažādas desmit baušļu versijas?
A: Dažādas desmit baušļu versijas ir atrodamas Bībeles 2. Mozus grāmatā un 5. Mozus grāmatā.
J: Kurā kalnā tie tika doti?
A: Kalns, kur tie tika doti, tiek saukts par Sinaja kalnu, lai gan dažos tekstos tas var tikt saukts arī par Horeba kalnu.
J: Kā šie likumi tika pierakstīti?
A: Šie likumi tika uzrakstīti uz akmens plāksnēm.
J: Kādas reliģijas ievēro šos baušļus?
A: Šos baušļus ievēro gan jūdaisms, gan kristietība, un valstīs, kas seko šīm reliģijām, daži no šiem baušļiem bieži vien ir iekļauti civillikumos.
J: Kurā citā tekstā ir pieminētas plāksnes, bet nav uzskaitīti tieši tādi paši baušļi?
A: Korāns piemin plāksnes, bet neuzskaita tieši tādus pašus baušļus - piemēram, Korāns 17:23-39 sākās ar to, ka pielūdz Dievu vienatnē un godā savus vecākus.
Jautājums: Kad izraēlieši saņēma šos baušļus? Atbilde: Izraēlieši šos baušļus saņēma pēc tam, kad bija pametuši Ēģipti faraona Tutmozes III valdīšanas laikā.
