Konkistadori — spāņu iekarotāji: definīcija, vēsture un ietekme

Iepazīstiet konkistadoru definīciju, iekarojumus un to ietekmi uz Latīņameriku — Kortess, Pizarro un Spānijas kolonizācija skatīta vēsturiskā kontekstā.

Konkistadors (angļu: Conquistador; : Conquistadores vai Conquistadors) bija spāņu karavīrs, pētnieks un piedzīvojumu meklētājs. Konkistadori iebruka un iekaroja lielu daļu Amerikas, kā arī Filipīnu salas un citas Āzijas Klusā okeāna salas. Daudzi no viņiem bija hidalgos (zemas kategorijas muižnieki).

Viņu iekarojumi no 15. līdz 17. gadsimtam noveda šīs zemes Spānijas koloniālajā valdījumā, sākot ar Kristofora Kolumba 1492. gadā veikto apmetni tagadējās Bahamu salās. Viņi izveidoja to, ko tagad sauc par Latīņameriku.

Pirmais ārkārtīgi veiksmīgais konkistadors bija Ernāns Kortess. No 1520. līdz 1521. gadam Kortess kopā ar vietējiem acteku ienaidniekiem iekaroja vareno acteku impēriju. Tagadējā Meksika nonāca Spānijas impērijas pakļautībā kā Jaunā Spānija. Vēlāk Fransisko Pizarro atklāja un iekaroja tikpat lielo inku impēriju.

Kas bija konkistadori un kāpēc viņi devās iekarot?

Konkistadori bija gan karavīri, gan pētnieki, gan uzņēmīgi zemes meklētāji. Viņu motivācija bija daudzslāņaina: personīgā goda un sociālā statusa celšana, materiāla labuma meklējumi (zelta, sudraba un lauksaimnieciskās zemes), reliģiska misija (katoļu kristītāju uzdevums) un krones intereses — paplašināt Spānijas varu un nodrošināt ienākumus. Daudzi konkistadori bija hidalgos, kuri cerēja ar iekarojumiem iegūt bagātību un zemi, ko viņi nevarēja viegli saņemt dzimtenē.

Taktika, līdzekļi un apstākļi, kas viņiem palīdzēja

Konkistadoru panākumus noteica vairāku faktoru kombinācija:

• Militārā tehnoloģija — tērauda ieroči, zirgi un ložmetēji deva būtisku priekšrocību pret vietējām tautām, kas lielākoties izmantoja koka un akmens ieroci.
• Politiski un sociālie sadalījumi — konkistadori izmantoja vietējo cilšu un valstu pretimnākšanu, slēdzot alianses ar iekšējiem pretiniekiem, lai gūtu pārsvaru.
• Slimību ietekme — Eiropiešu slimību (piem., bakas, gripas, citām infekcijām) izplatība radīja katastrofālu demogrāfisku krišanos vietējā iedzīvotāju vidū, kas novājināja pretestību un sabiedrības struktūras.
• Psiholoģiskā un taktiskā stratēģija — gūstot gūstekņus, izspēlējot vardarbīgas demonstrācijas un izmantojot ienaidnieku morāles graušanu, konkistadori bieži panāca strauju rezultātu.

Galvenie konkistadori un to darbi

• Ernāns Kortess — vadīja acteku impērijas iekarošanu un nodibināja Spānijas varu Centrālamerikā; viņa ekspedīcija bija viens no svarīgākajiem punktiem Spānijas izplešanās vēsturē.
• Fransisko Pizarro — iekaroja inku impēriju Dienvidamerikā, atklāja bagātus sudraba un zelta avotus un izveidoja Spānijas kontroli pār Peru teritoriju.
• Vairāki citi — Pedro de Alvarado, Hernando de Soto, Francisco de Orellana, Vasco Núñez de Balboa, Miguel López de Legazpi u. c. — paplašināja Spānijas ietekmi dažādos reģionos (Meksika, Dienvidamerika, Dienvidaustrumāzija un Klusā okeāna salas).

Koloniālā pārvaldība, ekonomika un kultūra

Pēc iekarošanas Spānija izveidoja administratīvas struktūras: vicekaralistes (piem., Jaunā Spānija un Peru), koloniālās tiesas un diecēzes. Ekonomikas pamatā bija resursu ieguve — īpaši sudraba raktuves (slaveni piemēri: Potosí), kā arī lauksaimniecības un ganību saimniecības. Bija izplatīta sistēma encomienda, kurā spāņu kolonisti saņēma tiesības izmantot vietējo darba spēku apmaiņā pret aizsardzību un kristīšanu. Kristietības misijas un misionāru darbība strauji mainīja vietējo kultūru, bet vienlaikus radīja kulturālu sajaukšanos — mestizos un sinkretiskas reliģiskās prakses.

Sekas vietējām tautām un pasaules ekonomikā

• Demogrāfiska katastrofa vietējo iedzīvotāju vidū — miljoniem nāvju salīdzinājumā ar pirmskoloniālo periodu, galvenokārt slimību un kara dēļ.
• Kultūras izmaiņas — valodas, reliģijas un sociālās struktūras transformācija; daudzas vietējās tradīcijas tika saglabātas, tomēr pārvērstas vai assimilētas.
• Ekonomiskā integrācija — Amerikas resursi (īpaši sudrabs) ieveda lielu kapitālu Eiropā un mainīja globālo tirdzniecību, veicinot agrīnu pasaules ekonomikas integrāciju.
• Verdzība un darbaspēka pārvietošana — lai aizstātu izsīkstošo vietējo darbaspēku, tika ievesta arī vergu darba prakse un vēlāk afroamerikāņu verdzība.

Pretestība, tiesiskie mēģinājumi un mantojums

Vietējā pretestība bija pastāvīga — no sankcionētām sacelšanās līdz ilgstošiem kariem un pasīvai pretošanās taktikai. Spānijas hronisti un juristi (piem., Bartolomé de las Casas) cīnījās par vietējo iedzīvotāju tiesībām; kā rezultātā bazilika un kronis pieņēma dažus likumdošanas pasākumus (piem., Burgosas likumi, Jaunie likumi), lai mēģinātu ierobežot tirāniju, bet prakse bieži atšķīrās no likuma.

Šodien konkistadoru mantojumam ir ambivalenta vērtēšana: dažiem viņi ir atklājēji un valstu veidotāji, citiem — vardarbības un ekspluatācijas simboli. Diskusijas par pieminekļiem, svinībām un vēstures interpretāciju joprojām ir dzīvas daudzās Latīņamerikas valstīs.

Nobeigums

Konkistadori bija centrāla figūra agrīnajā Eiropas ekspansijā Amerikā un citur. Viņu darbība radīja ilgstošas politiskās, sociālās un ekonomiskās pārmaiņas, kuru sekas jūtamas vēl šodien — gan valodā un reliģijā, gan kultūras un demogrāfiskajā struktūrā. Viņu stāsts ir stāsts par ambīciju, spēku, konfliktu, bet arī par postošām sekām, kas ietekmēja miljonu cilvēku dzīvības un visu pasaules vēstures gaitu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija konkistadori?

J: Kāda ir vārda Conquistador nozīme?

J: Kāds bija konkistadoru iekarojumu rezultāts?

J: Kas bija pirmais veiksmīgais konkistadors?

J: Ko darīja Ernans Kortešs un viņa vietējie ienaidnieki laikā no 1520. līdz 1521. gadam?

J: Kāds bija Ernāna Kortesa veiktās acteku iekarošanas rezultāts?

J: Kuru impēriju atrada un iekaroja Fransisko Pizarro?

Meklēt pēc burta