Amazones upe (portugāļu un spāņu valodā saukta arī par Rio Amazonas) ir lielākā upe pasaulē pēc ūdens daudzuma vai tilpuma. Tā plūst cauri Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, galvenokārt Brazīlijā. Tās iztekas atrodas Andu kalnos Peru, Dienvidamerikas rietumu malā, un tā ietek uz austrumiem Atlantijas okeānā netālu no ekvatora.
Amazones upē ir vairāk ūdens nekā astoņās lielākajās pasaules upēs kopā, un tās baseins ir lielākais pasaulē. Tā veido aptuveni vienu piektdaļu no visas pasaules upju plūsmas. Mitrā laikā Amazones platums atsevišķos tās posmos pārsniedz 120 jūdzes (190 km). Tās lieluma dēļ to dažkārt dēvē par jūru, taču tā nav pasaulē garākā upju sistēma. Pasaulē garākā upe ir Nīlas upe, bet Amazones garums ir otrs lielākais.
Ģeogrāfija un hidrologija
Amazones upes galvenie avoti atrodas Andu kalnu nogāzēs Peru; divi nozīmīgākie augšteces atzari ir Marañón un Ucayali. No šiem avotiem upe plūst cauri plašam baseinam, kas aptver lielas teritorijas Peru, Brazīlijas, Kolumbijas, Bolīvijas, Ekvadoras, Venecuēlas un Gvajanas daļas. Amazones upes baseina platība ir aptuveni 7 miljoni km², un tās vidējais ūdens daudzums pie ietekas ir pasaules lielākais — aptuveni 209 000 m³/s (pārejošas novērtējumu atšķirības starp pētījumiem).
Galvenie pieteku vārdi: Madeira, Negro, Japurá (Kolumbijas Caquetá), Putumayo (Içá), Purus, Juruá, Tapajós, Xingu un Napo. Daudzi no šiem atzariem ir nozīmīgi gan ūdens daudzuma, gan ekoloģiskās daudzveidības ziņā. Sezonālas lietavas rada spēcīgu plūdu pulsa efektu — upes applūst plašas ielejas (várzea), kas ir svarīgas barošanās un reprodukcijas vietas daudziem sugām.
Bioloģiskā daudzveidība
Amazones baseins ir viens no bioloģiski bagātākajiem reģioniem pasaulē. Tajā sastopami tūkstošiem zivju sugu (vairāki tūkstoši zināmas vienīgi saldūdens zivis), milzīgs skaits tauriņu, putnu, rāpuļu un zīdītāju sugu. Tipiski upes iemītnieki ir rozevalnais delfīns (boto), amazones manātuve, piraņas, arapaima (milzu saldūdens zivs), kajmāni un anakondas. Amazonija satur arī miljoniem insektu, simtiem tūkstošu augu sugu un daudzas endēmiskas sugas, kuru izpēte turpinās.
Cilvēki, pilsētas un transports
Amazones upe jau gadsimtiem ilgi ir bijusi nozīmīgs satiksmes ceļš vietējām kopienām un pilsētām. Svarīgākās pilsētas pie upes ir Manausa (Brazīlijā), Iquitos (Peru), Belēma un Santarēms. Manausa ir lielākais reģionālais centrs, pazīstams arī ar "Meeting of Waters" — vietu, kur Rio Negro tumšie ūdeņi satiekas ar brūnganiem Solimões ūdeņiem, nenojaucoties uz daudziem kilometriem.
Daudzas kopienas, īpaši Amazones ielejā dzīvojošās indiāņu grupas un "ribereños" (upes iedzīvotāji), ir atkarīgas no upes zvejai, lauksaimniecībai un mazajam tirdzniecībai. Daudzām vietām nav sauszemes ceļu pieslēguma, tāpēc transports pa upi ir būtisks ikdienas saziņai un preču piegādei.
Dabiskie fenomeni
Atsevišķos posmos valda iespaidīgas parādības, piemēram, plūdu viļņi un tā sauktā pororoca — spēcīgs bunguļošs paisuma viļnis, ko Atlantijas okeāna paisums rada, ieplūstot upē. Plašs applūstošo mežu un purvu tīkls nodrošina dabisku ūdens attīrīšanu, oglekļa uzkrāšanu un dzīvesvietu daudzām sugām.
Draudi un aizsardzība
Amazones ekosistēmas ir pakļautas vairākām cilvēku radītām un klimata izmaiņu sekām. Galvenie draudi:
- mežu izciršana un zemes atvēršana lauksaimniecībai (govju ganību un sojas audzēšana),
- hidroelektrostaciju būvniecība un upes režīma mainīšana (piem., lielie projekti Brazīlijā),
- nevēlama ieguve (zelts, nafta) un saistītā piesārņošana ar dzīvsudrabu un ķīmiskām vielām,
- klimata pārmaiņas, kas maina nokrišņu modeļus un var palielināt sausuma un ugunsgrēku risku,
- nelegāla medības, zveja un cilvēku spiediens uz resursiem.
Tiek īstenotas dažādas aizsardzības un ilgtspējas programmas — no nacionāliem un reģionāliem aizsargājamiem teritoriju režīmiem līdz starptautiskiem pētījumiem un vietējo kopienu iniciatīvām. Indivīdu tiesības un tradicionālo teritoriju atzīšana ir būtiska, lai saglabātu ekoloģisko stabilitāti un vietējo iedzīvotāju dzīvesveidu.
Zakons un pētniecība
Amazonas nozīme hidrosfēras, klimata regulācijas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā piesaista plašu zinātnes interesi. Pētnieki izpēta upes hidroloģiju, sugu daudzveidību, oglekļa apriti un cilvēku ietekmi, lai nodrošinātu labākas pārvaldības stratēģijas nākotnei.
Amazones upe ir gan dabas brīnums, gan vitāls resurss miljoniem cilvēku dzīvei un planētas ekosistēmai. Tās saglabāšana prasa starptautisku sadarbību, ilgtspējīgu politiku un atbalstu vietējām kopienām.
