Iebildētājs pēc sirdsapziņas: definīcija, vēsture un tiesības
Iebildētājs pēc sirdsapziņas ir persona, kas nolemj nepiedalīties kaujās militārajos spēkos. Šāds lēmums var izpausties dažādi: pilnīga atteikšanās no militāra dienesta, atteikšanās piedalīties tiešā ienaidā vai vēlme kalpot tikai nemilitāros amatos. Iebildētāji pēc sirdsapziņas parasti balstās uz iekšēju pārliecību, kas liedz piedalīties vardarbīgās darbībās, nevis uz pragmatisku vai taktisku izvēli.
Šim lēmumam ir daudz iemeslu, piemēram, nevardarbīga vai reliģiska pārliecība, ētiska un morāla pārliecība nenogalināt cilvēkus vai pacifisms. Bieži minētie iemesli:
- reliģiska vai garīga pārliecība;
- filozofiska, ētiska vai morāla nostāja pret nāvi un vardarbību;
- politiskas vai humanitāras pārliecības, kas nepieļauj piedalīšanos bruņotās sadursmēs;
- psiholoģiskas vai personiskas bailes un iekšēja nesaskaņa ar karu kā instrumentu.
Vēsturiskā attīstība
Valstis dažādi izturas pret iebildētājiem. Vēsturē viņiem bieži bija bargas sankcijas: aresti, naudas sodi vai pat nāvessods dažos režimos. Tomēr arī tiesiskā attieksme ir mainījusies — īpaši pēc plašiem karu periodiem un starptautiskās cilvēktiesību attīstības.
Pēc Otrā pasaules kara daudzas Rietumu valstis izveidoja alternatīvus ne militārus dienestus (civildienestu) kā iespēju tiem, kuri uzskata, ka nevar piedalīties bruņotā dienestā. Parasti šāds civildienests ietver darbu sabiedriskā labuma projektos, slimnīcās, sociālajā aprūpē vai citās valsts iestādēs.
Tiesiska aizsardzība un starptautiskie standarti
Starptautiski iebildētāju tiesības tiek apspriestas cilvēktiesību ietvaros. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2011. gada spriedumā (Bayatyan pret Armēniju) atzina, ka atteikums piešķirt iebildētāju statusu var būt reliģijas un domu brīvības pārkāpums, ja valstij nav pienācīgu alternatīvu vai ja atteikuma iemesli patiešām saistīti ar pārliecību. Savukārt Eiropas Savienība ir atzinusi, ka tiesības uz atteikumu pēc sirdsapziņas ir viena no pamattiesībām, ko jāņem vērā dalībvalstu tiesību aktos un praksē.
Prakse un procedūras
Daudzās valstīs pastāv procedūra, kurā persona var iesniegt pieprasījumu atzīt viņu par iebildētāju pēc sirdsapziņas. Šīs procedūras parasti ietver:
- rakstisku iesniegumu vai paziņojumu par atteikumu;
- intervijas vai komisijas pārbaudi, lai novērtētu pārliecības patiesumu un nopietnību;
- piedāvājumu veikt alternatīvo civildienestu vai citus nemilitārus pienākumus;
- sodu vai kriminālatbildības piemērošanu gadījumos, kad valsts neatzīst iebildējumu vai ja process tiek uzskatīts par nepamatotu.
Komisiju lēmumi un kritēriji būtiski atšķiras — dažviet pietiek ar personisku apgalvojumu, citur nepieciešami liecību pierādījumi vai ilgāka intervēšana.
Mūsdienu izaicinājumi un diskusijas
Lai gan daudzas demokrātiskas valstis nodrošina alternatīvas, joprojām pastāv strīdi par to, kā definēt patiesu iebildējumu pēc sirdsapziņas, kā nodrošināt pret ļaunprātīgu izmantošanu un kā sabalansēt nacionālo drošību ar individuālajām tiesībām. Turklāt, pārejot no vispārēja ierēdnieciska konskriptuma uz profesionālām armijām, jautājums par iebildējumu praksē mainās — mazāk valstu vairs piemēro piespiedu iesaukumu, taču tiesības saglabā simbolisku un juridisku nozīmi.
Praktiski padomi cilvēkiem, kuri apsver iebildumu pēc sirdsapziņas
- Izpētiet valsts likumus un procedūras par iebildumu pēc sirdsapziņas;
- Sagatavojiet rakstisku paskaidrojumu par savu pārliecību un tās iemesliem;
- Ja iespējams, konsultējieties ar juristu vai cilvēktiesību organizāciju;
- Rēķinieties ar to, ka procedūra var prasīt laiku un kurās valstīs — arī juridiskas cīņas.
Attiecībā uz iebildēju vietu sabiedrībā — daudzos gadījumos tie, kas izvēlas civilo dienestu, veic nozīmīgu darbu veselības aprūpē, sociālajā atbalstā un citās sabiedrībai svarīgās jomās, tādējādi iegūstot alternatīvu iespēju kalpot savas valsts labā bez piedalīšanās bruņotā konfliktā.
"Man nav nekādu strīdu ar Vjetkongu... Viņi mani nekad nav saukuši par nēģeri." - Muhameds Ali, 1966. gads
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir atteikšanās no karadienesta pēc labākās sirdsapziņas?
A: Atbilstoši savai sirdsapziņai iebildušais ir persona, kas izvēlas nepiedalīties karadienestā militārajos spēkos iesaukuma kārtībā, pamatojoties uz savu nevardarbīgo vai reliģisko pārliecību, ētiskajiem un morālajiem uzskatiem pret cilvēku nogalināšanu vai pacifismu.
Jautājums: Kāpēc daži cilvēki kļūst par apzinīgi atteikušies?
A: Daži cilvēki kļūst par atteikušies no dienesta pēc sirdsapziņas, pamatojoties uz savu nevardarbīgo vai reliģisko pārliecību, ētiskajiem un morālajiem uzskatiem pret cilvēku nogalināšanu vai pacifismu.
J: Kā vēsturē valstis ir izturējušās pret atteikušies no karadienesta?
A.: Vēstures gaitā valstis ir dažādi izturējušās pret tiem, kas iebilduši pret karadienestu, - dažas valstis ir apcietinātas vai sodītas ar naudas sodu, bet citas valstis ir sodītas ar nāvi.
J: Kādi alternatīvi nemilitārie dienesti pacifistiem tika izveidoti pēc Otrā pasaules kara?
A.: Pēc Otrā pasaules kara daudzās Rietumu valstīs tika izveidoti alternatīvi nemilitārie dienesti (civildienests) kā alternatīva pacifistiem.
J: Vai dažās valstīs bija izveidotas komisijas, kas lemj par apzinīgi atteikušos karavīrus?
A.: Jā, dažās valstīs bija komisijas, kas izšķīra, vai cilvēks patiešām atsakās no dienesta bruņotajos spēkos savas pārliecības vai baiļu no kara dēļ.
J: Vai atteikšanās no atteikuma dienēt pēc sirdsapziņas tika atzīta par reliģijas un domas brīvības pārkāpumu?
A.: Jā, Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2013. gadā ir atzinusi atteikšanos atteikties no dienesta pēc sirdsapziņas par reliģijas un domas brīvības pārkāpumu, un Eiropas Savienība ir atzinusi tiesības atteikties no dienesta pēc sirdsapziņas kā vienu no pamattiesībām.
Jautājums: Vai ir kādi konkrēti iemesli, kāpēc cilvēki kļūst par atteikušos no karadienesta pēc sirdsapziņas?
A: Jā, cilvēki var kļūt par atteikušies no dienesta pēc sirdsapziņas nevardarbības vai reliģisku pārliecību, ētisku un morālu pārliecību pret cilvēku nogalināšanu vai pacifisma dēļ.
