Kas ir pamattiesības? Definīcija, piemēri un tiesiskā aizsardzība

Uzzini, kas ir pamattiesības — definīcija, praktiski piemēri un tiesiskā aizsardzība; kā likumi sargā jūsu brīvības, tiesības un drošību.

Pamattiesības ir tiesību kopums, kas ir ierakstīts valsts pamatlikumos un citos valsts tiesību aktos, lai aizsargātu iedzīvotāju pamatinteresēs. Tās nodrošina indivīda brīvību, drošību un cieņu un dažkārt aizsargā cilvēkus arī no patvaļīgas rīcības no valsts puses — tātad šie normatīvie mehānismi darbojas arī pret valdības pārkāpumiem. Pamattiesību mērķis ir radīt drošu un taisnīgu sabiedrību, kurā indivīdi var realizēt savas iespējas un aizsargāt savas pamatvērtības.

Piemēri:

• tiesības uz dzīvi;
• tiesības uz personisko brīvību un drošību;
• tiesības uz privātumu un personisko neaizskaramību;
• vārda, informācijas un mediju brīvību;
• reliģijas un pārliecības brīvību;
• tiesības brīvi ceļot un izvēlēties dzīvesvietu;
• tiesības uz taisnīgu tiesu, tiesībām uz aizstāvību un tiesiskumu;
• vienlīdzības un bez diskriminācijas principi;
• tiesības uz īpašumu un ekonomiskās brīvības.

Tiesiskā aizsardzība un īstenošana

Pamattiesības parasti ir tieši vai netieši nostiprinātas konstitūcijās un citos likumos, kas padara tās tiesiski īstenojamas valsts tiesību sistēmā. Ja kāda persona uzskata, ka viņas pamattiesības ir pārkāptas, ir pieejami vairāki aizsardzības ceļi: tiesvedība tiesās (piemēram, Satversmes tiesā vai civiltiesiskās/krimināltiesiskās procedūrās), administratīvā sūdzība, sūdzība ombudam vai citām neatkarīgām iestādēm, kā arī starptautiskas iespējas pēc iekšzemes remdiju izsmelšanas, piemēram, sūdzība Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Kā pamattiesības atšķiras no cilvēktiesībām?

Jāatzīmē, ka termini reizēm tiek lietoti saplūstoši, taču parasti:

• Pamattiesības — tās tiesības, ko konkrēta jurisdikcija (valsts) ir nostiprinājusi savā tiesību sistēmā (piemēram, konstitūcijā vai likumos) un kas ir tieši tiesiski aizsargājamas attiecīgajā valstī.
• Cilvēktiesības — universāla koncepcija, kas pauž pamatprincipus par cilvēka cieņu un brīvībām, nostiprināta starptautiskos līgumos (piemēram, ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, Eiropas Cilvēktiesību konvencija). Dažas cilvēktiesības tiek integrētas nacionālajās tiesībās, bet citas var prasīt papildu normu iekļaušanu vai piemērošanu, lai kļūtu par tieši piemērojamu iekšzemes tiesību daļu.

Ierobežojumi un izņēmumi

Pamattiesības nav absolūtas — tās var tikt ierobežotas, ja tas ir paredzēts likumā, kam ir leģitīms mērķis (piemēram, sabiedriskā drošība, veselība, sabiedriskā kārtība) un ja ierobežojums ir proporcionāls un nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā. Tomēr jebkuram ierobežojumam jābūt skaidri noteiktam un pamatotam, pretējā gadījumā ir iespējami tiesiski izaicinājumi priekš tiesām.

Kā rīkoties, ja tiek pārkāptas pamattiesības

• vāciet pierādījumus (dokumentus, liecinieku liecības, ierakstus);
• meklējiet juridisku padomu — jurists vai tiesību konsultants var palīdzēt izvērtēt iespējas;
• iesniedziet sūdzību attiecīgajai valsts iestādei vai ombudam;
• ja iekšzemes remdiji ir izsmelti bez rezultāta, iespējams vērsties pie starptautiskām institūcijām (piem., Eiropas Cilvēktiesību tiesa).

Droša un efektīva pamattiesību aizsardzība prasa skaidrus likumus, tiesu praksi, neatkarīgas institūcijas un informētus iedzīvotājus, kuri zina savas tiesības un pieejamos aizstāvības līdzekļus.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir pamattiesības?

J: Ko šie likumi dara?

J: Kādi ir daži pamattiesību piemēri?

J: Ar ko pamattiesības atšķiras no cilvēktiesībām?

J: Kāda ir saistība starp pamatvajadzībām un maslovismu?

J: Vai pamattiesības dažādās valstīs atšķiras?

J: Ko aizsargā šīs pamattiesības?

Meklēt pēc burta