Citplanētiešu dzīvība: definīcija, meklējumi un pierādījumi

Citplanētiešu dzīvība: definīcija, meklējumi un pierādījumi — uzzini par ārpuszemes dzīvību, eksoplanētām, Marsa pēdām un signālu meklējumiem. Fakti, teorijas un jaunākie atklājumi.

Ārpuszemes dzīvība ir dzīvība, kas nav no planētas Zeme. Tā ir citplanētiešu dzīvība. Ir pamatoti, ka pastāv planētas, kas līdzinās mūsu planētai, un ka arī tajās varētu attīstīties dzīvība. Līdz šim dzīvība nav atrasta, lai gan ir iespējams, ka uz Marsa dzīvība reiz ir pastāvējusi.

Ir veikti meklējumi, lai atrastu signālus no citplanētiešu dzīvības formām. Signāli nav saņemti.

Tā nav jauna ideja. Diezgan daudzi filozofi ir spekulējuši par citu planētu, līdzīgu mūsu planētai, pastāvēšanu, domājot, ka tas, kas notika šeit, varētu notikt arī tur. Mēs zinām, ka daudzās citās zvaigžņu sistēmās patiešām ir eksoplanētas.

Kas tiek saprasts ar “dzīvību” ārpus Zemes?

Ārpuszemes dzīvība var būt ļoti dažāda. Tā var būt vienšūnu mikrobu līdzīgā forma, sarežģītāka daudzšūnu dzīve vai pat tehnoloģiski attīstīta saprāta forma. Zinātnieki parasti meklē dzīvību, kas balstīta uz ķīmiskām reakcijām un vielmaiņu, jo tā ir tas, ko pazīstam uz Zemes, tomēr tiek pētītas arī alternatīvas iespējas (piem., dzīve uz silīcija bāzes vai ķīmija, kas notiek citos šķīdinātājos).

Vides kritēriji un dzīvības iespējamība

Par dzīvības attīstību svarīgas ir vairākas sastāvdaļas:

• Ūdens: šķidra ūdens klātbūtne tiek uzskatīta par vienu no būtiskākajiem faktoriem, jo tas ir efektīvs šķīdinātājs ķīmiskām reakcijām.
• Enerģijas avoti: saules gaisma, ķīmiska enerģija vai ģeotermāla enerģija nodrošina vielmaiņu.
• Ķīmiskie elementi: ogleklis, ūdeņradis, skābeklis, slāpeklis, sērs, fosfors u.c. ir svarīgi organiskajām molekulām.
• Stabila vide: ilgtermiņa klimatiskie un ģeoloģiskie apstākļi veicina evolūcijas procesus.

Kā meklējam ārpuszemes dzīvību?

Meklēšanas metodēs ir divi pamatvirzieni: meklēt tiešus pierādījumus par dzīvību un meklēt pazīmes, ko rada dzīvība (biosignatūras) vai tehnoloģiskas darbības (tehnosignatūras).

• Telescopiska spektrālā analīze: novērojot eksoplanētu atmosfēras spektroskopiski, var konstatēt gāzes, kas var liecināt par bioloģiskām procesiem (piem., skābeklis, metāns kopā ar skābekli).
• Radio un optiskā SETI: meklē radio vai lāzera signālus, kas varētu būt mākslīgi un nākt no citām civilizācijām.
• Roboti un misijas Saules sistēmā: Marsa roveri, nākamās paaudzes sūknēšanas un paraugu atgūšanas misijas, nosēšanās uz Encelada vai Eiropas, kur iespējams ir zemledus okeāns.
• Paraugu analīze: meteorītu, ledus un augsnes paraugu laboratoriska izpēte meklējot mikroorganismu pazīmes vai biosignatūras.
• Tehnosignatūras: meklē lielas struktūras, mākslīgas emisijas vai pielāgojumus zvaigžņu gaismas kur tās varētu liecināt par civilizāciju darbību.

Iespējamie pierādījumi un līdzšinējie atradumi

Līdz šim nav iegūti spilgti, nepārprotami pierādījumi par ārpuszemes dzīvību. Ir gan interesanti atklājumi un indikatori:

• Marsa izpēte atklāj pierādījumus par agrākiem ūdens klātbūtni un mainīgu ķīmiju, kas varēja nodrošināt dzīvi mikrobu līmenī.
• Ledus pārklājumu saturošas mēnesis, piemēram, Jupitera mēness Eiropa un Saturna mēness Encelads, tiek uzskatītas par potenciāliem dzīvības mājokļiem zem ledus esošu okeānu dēļ.
• Eksoplanētu atklāšana parāda, ka zvaigžņu sistēmās ir daudz planētu, daļa no tām atrodas tā dēvētajā “habitablas zonā”, kur temperatūra ļauj šķidram ūdenim pastāvēt.
• Dažādu meteorītu analīzēs atrasti organiskie savienojumi; tomēr tie nenozīmē skaidru bioloģisku izcelsmi un var rasties abiogēnos procesos.
• Vēsturiski ir bijuši pretrunīgi apgalvojumi (piem., ALH84001 meteorīts), bet tie netika uzskatīti par pārliecinošiem pierādījumiem.

Drake vienādojums un Fermi paradokss

Drake vienādojums ir mēģinājums novērtēt iespējamo tehnoloģiski attīstītu civilizāciju skaitu mūsu galaktikā, ņemot vērā vairākus parametrus (zvaigžņu veidošanās ātrums, planētu skaits, attīstības varbūtība utt.). Fermi paradokss uzdod jautājumu: ja dzīvība un civilizācijas ir samērā biežas, kāpēc mēs neesam saņēmuši skaidrus kontaktus vai redzamas pazīmes?

Panspermijas un alternatīvas idejas

Daļa zinātnieku apsver panspermijas hipotēzi — domu, ka dzīvības graudi (piem., mikrobi vai organiskās molekulas) var izplatīties starp planētām ar meteorītiem vai citiem pārvadāšanas mehānismiem. Ir arī idejas par alternatīvām dzīvības ķīmijām un vidēm, kas pagaidām ir spekulatīvas, bet tiek pētītas kā iespējamības.

Kāpēc tas ir svarīgi un kas nākotnē gaidāms?

Atklājums par ārpuszemes dzīvību būtu viens no nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem, kas mainītu izpratni par dzīvības izcelsmi, izplatību un vietu Visumā. Nākotnē:

• modernie teleskopi (piem., kosmiskais teleskops, lielie Zemē bāzētie dalton teleskopi) un spektrālā tehnika ļaus detalizētāk pētīt eksoplanētu atmosfēras;
• plānotās misijas uz Marsu, Eiropu, Enceladu un citiem objektiem var sniegt tiešus paraugus un novērojumus;
• jaunas metodes tehnosignatūru meklēšanā var palielināt iespējas atklāt mākslīgus signālus vai megastruktūras;
• starptautiska sadarbība un rūpīga datu analīze ir nepieciešama, lai atšķirtu bioloģiskas pazīmes no abiogēniem procesiem.

Secinājums

Pašlaik nav pārliecinošu pierādījumu par citplanētiešu dzīvību, taču gan teorētiskie apsvērumi, gan novērojumi par eksoplanētu daudzumu un dažādību liek uzskatīt, ka dzīvības meklējumi ir pamatoti un turpināmi. Zinātne izmanto daudzveidīgas pieejas — no ģeoloģiskām un ķīmiskām analīzēm līdz radioastronomijai —, lai meklētu gan vienkāršas biosignatūras, gan sarežģītākas tehnoloģiskas pazīmes.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir citplanētu dzīvība?

J: Vai ir iespējams, ka pastāv tādas planētas kā mūsu planēta, kurās ir dzīvība?

J: Vai ir veikti kādi meklējumi, lai atrastu signālus no citplanētu dzīvības formām?

J: Vai tā ir jauna ideja?

J: Vai mēs zinām, vai daudzās citās zvaigžņu sistēmās ir eksoplanētas?

J: Ko latīņu valodā apzīmē vārds "Terra"?

Meklēt pēc burta