Olivers Kromvels (Oliver Cromwell, 1599. gada 25. aprīlis - 1658. gada 3. septembris) bija angļu militārais un politiskais līderis, kurš vislabāk pazīstams ar Anglijas republikas izveidošanu un Anglijas Sadraudzības vadīšanu, un galvenokārt ar etnisko tīrīšanu Īrijā, ko eifēmistiski dēvēja par Kromvela genocīdu.

Kromvela rīcība viņa karjeras laikā mums šodien šķiet mulsinoša. Viņš atbalstīja parlamentu pret karali, tomēr deva pavēli saviem karavīriem izjaukt parlamentu. Viņa valdīšanas laikā Protektorātā tika teikts, ka ir jārespektē cilvēku reliģiskā pārliecība, taču cilvēki, kuri rīkojās pretēji tam, kam ticēja lielākā daļa cilvēku, dažkārt tika spīdzināti un ieslodzīti cietumā.

Kromvels bija pirmais Anglijas valdnieks, kurš bija puritānis. Viņš izveidoja jaunu armijas modeli. Daudzi angļi mūsdienās uzskata, ka viņš bija viens no viņu izcilākajiem vadoņiem.

Agrīgie gadi un pārliecība

Olivers Kromvels nāca no vidējas līmeņa zemnieku mēraģu ģimenes un audzis Anglijas centrālajā daļā. Līdz ar izglītību un draudzības saišu izveidi ar puritāņu kopienu viņš kļuva stingri reliģiozs — puritānisma idejas ietekmēja gan viņa personīgo dzīvi, gan politiskās izvēles. Puritāņi kritizēja baznīcas luksusu un uzsvēra tikumu, disciplīnu un individuālu Bībeles lasījumu.

Loma Pilsoņu karā un militārā karjera

Kromvels izcēlās kā karavīrs un komandieris Anglijas pilsoņu karā (1642–1651). Viņš bija viens no New Model Army — jauna veida profesionālās armijas — līderiem. Viņa vienības bija disciplinētas un motivētas, daudzos kaujas laukos izšķiroši ietekmējot iznākumu. Nozīmīgākās uzvaras bija pie Marston Moor (1644) un Naseby (1645), kas būtiski vājināja karalim Karalim Čārlzam I uzticīgo spēkus.

Pēc tam, kad konflikts ritēja uz priekšu, karaspēks un radikālākie parlamentāriešu grupējumi īstenoja tā saukto Pride's Purge, kas noveda pie to deputātu izstāšanās no parlamenta, kuri nebija gatavi sodīt karali. Kromvels bija viens no tiem, kas atbalstīja šādu rīcību, un viņš bija arī parakstītājs pie Karaliskā Čārlza I nāves soda ordera 1649. gadā — notikums, kas Anglijas politiskajā vēsturē palika neatgriezenisks.

Protektorāts (1653–1658) — valsts pārkārtošana un pārvaldība

1653. gadā, pēc bruņotas iejaukšanās parlamenta darbībā un Rump parlamenta izformēšanas, Kromvels pieņēma varu kā Lordas Protektors. Viņam tika pieņemta pirma juridiskā konstitūcija Anglijā — Instrument of Government, kas noteica protektora un padomes pilnvaras. 1657. gadā, pieņemot Humble Petition and Advice, Kromvels atsakās no monarha titula, taču piekrīt nostiprināt savu varu un iegūt tiesības likumdošanā vairāku institūciju līmenī. Viņa izvēlētā pēctecība bija viņa dēls Ričards, kurš īsi pēc Kromvela nāves kļuva par protektoru.

Valdīšanas laikā Kromvels centās īstenot puritānisku morāli, atbalstīja sabiedrisko kārtību un ierobežoja alkohola tirdzniecību svētdienās. Lai nodrošinātu kārtību un apkārtējo reģionu kontroli, viņš izveidoja sistēmu ar reģionālajiem militārajiem pārstāvjiem (Major-Generals), kas daudziem šķita autoritatīvi. Ekonomiskā politika ietvēra tirdzniecības nostiprināšanu, piemēram, Navigation Acts (navigācijas likumu) īstenošanu, kas veicināja konflikta palielināšanos ar Nīderlandi un noveda pie Pirmā angļu–nīderlandiešu kara (1652–1654).

Kromvels arī atļāva noteiktu reliģisko brīvību protestantu sektām un 1656. gadā de facto atļāva ebreju kopienas atgriešanos un lobija atvēršanu Londonā (oficiāla atjaunošana netika formalizēta caur parlamentu, taču praktiska atgriešanās notika). Tomēr reliģiskā brīvība bija ierobežota: katoļi un daži citi grupējumi tika marginalizēti vai pakļauti represijām.

Īrija — karš, represijas un mantotā traģēdija

Viens no Kromvela visvairāk kritizētajiem soļiem bija viņa kampaņa Īrijā 1649.–1650. gadā. Pēc iebrukuma sekoja nežēlīgas aplenkšanas un slaktiņi, visplašāk apspriesti Droghedas un Veksfordas notikumi, kā arī plašas zemes konfiskācijas un pārvietošana, kas skāra īpaši katoļu iedzīvotājus. Šīs darbības vēlāk dažkārt tiek raksturotas ar terminu, kas Anglijā un Īrijā izraisa asu vērtējumu — Kromvela genocīds. Mūsdienu vēsturnieku viedokļi atšķiras: daļa uzsver militāru taktiku un laikmeta kontekstu, citi sauc par sistemātisku vardarbību pret cilvēcisko kopienu un kultūru.

Mantojums un vērtējums

Kromvela mantojums ir sarežģīts un pretrunīgs. Daudzi viņu redz kā efektīvu un sakārtojošu līderi, kurš nodrošināja kārtību pēc gadu desmitiem ilgām pilsoņu kariem, un kā cilvēku, kas centās īstenot sabiedrības morāles ideālus. Citi uzsver viņa autoritāro metožu izmantošanu — piespiedu parlamenta izformēšanu, militāru pārvaldi un brutālu rīcību Īrijā — un uzskata viņu par tirānisku varas turētāju.

Pēc Kromvela nāves 1658. gadā nesenā izveidotā republika ātri zaudēja stabilitāti, un 1660. gadā tronī tika atjaunots Karalis Čārlzs II. Kromvela atmiņa turpināja dalīt sabiedrību: viņa levacijas nosodīja restaurācijas laika monarhi, un vēlāk notika pat viņa postumtuma izrakšana un simboliska tiesa. Mūsdienu vēsturnieki turpina diskutēt par Kromvelu gan kā valstsvīru, gan kā cilvēku, kura rīcība radīja nopietnas un ilgstošas sekas daudzām kopienām.

Kāpēc viņš joprojām ir svarīgs

Kromvela dzīvesstāsts ietekmē diskusijas par varu, konstitucionālu pārvaldību, reliģisko brīvību un militāro iejaukšanos politikā. Viņa laiks bija svarīgs pagrieziena punkts Lielbritānijas vēsturē, no kura izauga debates par to, kā valstij jāfunkcionē — monarhijā, republikā vai hibrīdā sistēmā. Šī atšķirīgā un bieži pretrunīgā atmiņa padara viņu par vienu no interesantākajiem un citētiem personāžiem 17. gadsimta Eiropas vēsturē.