Olivers Kromvels (1599–1658) — puritāņu līderis un pretrunīgs Anglijas protektors
Olivers Kromvels (1599–1658) — puritāņu līderis un pretrunīgs Anglijas protektors: militārais reformētājs, varas centralizētājs un kritizēts par Īrijas etnisko tīrīšanu.
Olivers Kromvels (Oliver Cromwell, 1599. gada 25. aprīlis - 1658. gada 3. septembris) bija angļu militārais un politiskais līderis, kurš vislabāk pazīstams ar Anglijas republikas izveidošanu un Anglijas Sadraudzības vadīšanu, un galvenokārt ar etnisko tīrīšanu Īrijā, ko eifēmistiski dēvēja par Kromvela genocīdu.
Kromvela rīcība viņa karjeras laikā mums šodien šķiet mulsinoša. Viņš atbalstīja parlamentu pret karali, tomēr deva pavēli saviem karavīriem izjaukt parlamentu. Viņa valdīšanas laikā Protektorātā tika teikts, ka ir jārespektē cilvēku reliģiskā pārliecība, taču cilvēki, kuri rīkojās pretēji tam, kam ticēja lielākā daļa cilvēku, dažkārt tika spīdzināti un ieslodzīti cietumā.
Kromvels bija pirmais Anglijas valdnieks, kurš bija puritānis. Viņš izveidoja jaunu armijas modeli. Daudzi angļi mūsdienās uzskata, ka viņš bija viens no viņu izcilākajiem vadoņiem.
Agrīgie gadi un pārliecība
Olivers Kromvels nāca no vidējas līmeņa zemnieku mēraģu ģimenes un audzis Anglijas centrālajā daļā. Līdz ar izglītību un draudzības saišu izveidi ar puritāņu kopienu viņš kļuva stingri reliģiozs — puritānisma idejas ietekmēja gan viņa personīgo dzīvi, gan politiskās izvēles. Puritāņi kritizēja baznīcas luksusu un uzsvēra tikumu, disciplīnu un individuālu Bībeles lasījumu.
Loma Pilsoņu karā un militārā karjera
Kromvels izcēlās kā karavīrs un komandieris Anglijas pilsoņu karā (1642–1651). Viņš bija viens no New Model Army — jauna veida profesionālās armijas — līderiem. Viņa vienības bija disciplinētas un motivētas, daudzos kaujas laukos izšķiroši ietekmējot iznākumu. Nozīmīgākās uzvaras bija pie Marston Moor (1644) un Naseby (1645), kas būtiski vājināja karalim Karalim Čārlzam I uzticīgo spēkus.
Pēc tam, kad konflikts ritēja uz priekšu, karaspēks un radikālākie parlamentāriešu grupējumi īstenoja tā saukto Pride's Purge, kas noveda pie to deputātu izstāšanās no parlamenta, kuri nebija gatavi sodīt karali. Kromvels bija viens no tiem, kas atbalstīja šādu rīcību, un viņš bija arī parakstītājs pie Karaliskā Čārlza I nāves soda ordera 1649. gadā — notikums, kas Anglijas politiskajā vēsturē palika neatgriezenisks.
Protektorāts (1653–1658) — valsts pārkārtošana un pārvaldība
1653. gadā, pēc bruņotas iejaukšanās parlamenta darbībā un Rump parlamenta izformēšanas, Kromvels pieņēma varu kā Lordas Protektors. Viņam tika pieņemta pirma juridiskā konstitūcija Anglijā — Instrument of Government, kas noteica protektora un padomes pilnvaras. 1657. gadā, pieņemot Humble Petition and Advice, Kromvels atsakās no monarha titula, taču piekrīt nostiprināt savu varu un iegūt tiesības likumdošanā vairāku institūciju līmenī. Viņa izvēlētā pēctecība bija viņa dēls Ričards, kurš īsi pēc Kromvela nāves kļuva par protektoru.
Valdīšanas laikā Kromvels centās īstenot puritānisku morāli, atbalstīja sabiedrisko kārtību un ierobežoja alkohola tirdzniecību svētdienās. Lai nodrošinātu kārtību un apkārtējo reģionu kontroli, viņš izveidoja sistēmu ar reģionālajiem militārajiem pārstāvjiem (Major-Generals), kas daudziem šķita autoritatīvi. Ekonomiskā politika ietvēra tirdzniecības nostiprināšanu, piemēram, Navigation Acts (navigācijas likumu) īstenošanu, kas veicināja konflikta palielināšanos ar Nīderlandi un noveda pie Pirmā angļu–nīderlandiešu kara (1652–1654).
Kromvels arī atļāva noteiktu reliģisko brīvību protestantu sektām un 1656. gadā de facto atļāva ebreju kopienas atgriešanos un lobija atvēršanu Londonā (oficiāla atjaunošana netika formalizēta caur parlamentu, taču praktiska atgriešanās notika). Tomēr reliģiskā brīvība bija ierobežota: katoļi un daži citi grupējumi tika marginalizēti vai pakļauti represijām.
Īrija — karš, represijas un mantotā traģēdija
Viens no Kromvela visvairāk kritizētajiem soļiem bija viņa kampaņa Īrijā 1649.–1650. gadā. Pēc iebrukuma sekoja nežēlīgas aplenkšanas un slaktiņi, visplašāk apspriesti Droghedas un Veksfordas notikumi, kā arī plašas zemes konfiskācijas un pārvietošana, kas skāra īpaši katoļu iedzīvotājus. Šīs darbības vēlāk dažkārt tiek raksturotas ar terminu, kas Anglijā un Īrijā izraisa asu vērtējumu — Kromvela genocīds. Mūsdienu vēsturnieku viedokļi atšķiras: daļa uzsver militāru taktiku un laikmeta kontekstu, citi sauc par sistemātisku vardarbību pret cilvēcisko kopienu un kultūru.
Mantojums un vērtējums
Kromvela mantojums ir sarežģīts un pretrunīgs. Daudzi viņu redz kā efektīvu un sakārtojošu līderi, kurš nodrošināja kārtību pēc gadu desmitiem ilgām pilsoņu kariem, un kā cilvēku, kas centās īstenot sabiedrības morāles ideālus. Citi uzsver viņa autoritāro metožu izmantošanu — piespiedu parlamenta izformēšanu, militāru pārvaldi un brutālu rīcību Īrijā — un uzskata viņu par tirānisku varas turētāju.
Pēc Kromvela nāves 1658. gadā nesenā izveidotā republika ātri zaudēja stabilitāti, un 1660. gadā tronī tika atjaunots Karalis Čārlzs II. Kromvela atmiņa turpināja dalīt sabiedrību: viņa levacijas nosodīja restaurācijas laika monarhi, un vēlāk notika pat viņa postumtuma izrakšana un simboliska tiesa. Mūsdienu vēsturnieki turpina diskutēt par Kromvelu gan kā valstsvīru, gan kā cilvēku, kura rīcība radīja nopietnas un ilgstošas sekas daudzām kopienām.
Kāpēc viņš joprojām ir svarīgs
Kromvela dzīvesstāsts ietekmē diskusijas par varu, konstitucionālu pārvaldību, reliģisko brīvību un militāro iejaukšanos politikā. Viņa laiks bija svarīgs pagrieziena punkts Lielbritānijas vēsturē, no kura izauga debates par to, kā valstij jāfunkcionē — monarhijā, republikā vai hibrīdā sistēmā. Šī atšķirīgā un bieži pretrunīgā atmiņa padara viņu par vienu no interesantākajiem un citētiem personāžiem 17. gadsimta Eiropas vēsturē.
Agrīnā dzīve
Kromvels sāka kā džentlmenis no Hantingdonas. Vispirms viņš mācījās Hantingdonas ģimnāzijā. Viņam bija sliktas attiecības ar tēvu. Viņš turpināja mācības Kembridžas universitātes Sidnija Saseksas koledžā. Tā bija jauna, neliela koledža, kur viņam bija iespēja runāt par savām jaunajām puritāniskajām idejām. Tomēr viņš tā arī neiegūla grādu, jo 1617. gadā, kamēr viņš studēja, nomira viņa tēvs.
Anglijas pilsoņu karš
1628. gadā Kromvels kļuva par parlamenta deputātu un puritānistu un atbalstīja parlamentu tā strīdā ar karali. Kad sākās karš, karaļa armija bija spēcīgāka un labāk sagatavota nekā parlamenta armija. Kromvels to redzēja, un viņš nolēma apmācīt cilvēkus labāk karot. Drīz viņa apmācītā "Jaunā parauga armija" sāka uzvarēt kaujās. Rezultātā parlaments uzvarēja karā. Līdz kara beigām Kromvels bija ļoti spēcīgs.
Sadraudzība: 1649-1653
Turpmākajos gados Olivers Kromvels veica divas kampaņas, lai pakļautu īru katoļticīgos (1649-1650), un Dunbāras un Vusteras kaujās (1650-1651) sagrāva Skotijas rojalistus, kas bija pasludinājuši karali Kārli II. , nogalinātā valdnieka pirmdzimto.
Pārstāvju parlaments
Pēc karaļa nāvessoda izpildes tika pasludināta republika, kas pazīstama kā Anglijas Sadraudzība. Tika iecelta Valsts padome, kuras sastāvā bija arī Kromvels. Viņa patiesā varas bāze bija armija.
Īrijas pārņemšana
1652. gadā Kromvels ieņēma Īriju. Daudzi vēsturnieki uzskata, ka Kromvels veica etnisko tīrīšanu pret īru katoļiem. Kromvels vēlējās, lai īru katoļi pārceltos no Īrijas austrumiem uz ziemeļrietumiem. Pēc šo vēsturnieku domām, Kromvels un viņa armija izmantoja slaktiņus, badu un nāvessoda draudus, lai piespiestu īrus aizbraukt. Vēsturniece Frānsisa Stjuarte (Frances Stewart) apgalvo, ka 600 000 īru - 43 % Īrijas iedzīvotāju - gāja bojā šīs politikas dēļ.
Protektorāts: 1653-1658
Pārstāvju palāta centās kontrolēt armiju, taču nespēja: 1653. gadā Kromvels atlaida Pārstāvju palātu, nodeva likumdošanas varu 139 uzticības cilvēkiem un ieguva Anglijas, Skotijas un Īrijas lorda protektora titulu ar plašākām pilnvarām nekā monarham. Savas darbības laikā viņš reorganizēja valsts finanses, veicināja tirdzniecības liberalizāciju, lai nodrošinātu merkantilās buržuāzijas labklājību, izsludināja Navigācijas likumu (1651), ar kuru uzspieda Nīderlandei Anglijas jūras virskundzību, sakāva Savienotās provinces (1654), atņēma Spānijai Jamaiku (1655), vajāja katoļus un izvirzīja Angliju Eiropas protestantu valstu priekšgalā.
Jaunā konstitūcija, kas pazīstama kā Valdības instruments, Kromveli padarīja par lordu protektoru uz mūžu. Viņam bija tiesības sasaukt un atlaist parlamentus.
1657. gadā parlaments piedāvāja Kromvelam kroni. Kromvels sešas nedēļas domāja par šo piedāvājumu. Pēc tam viņš to noraidīja un Vestminsteras zālē svinīgi tika atkārtoti iecelts par "lordu protektoru" (ar lielākām pilnvarām, nekā viņam iepriekš bija piešķirtas ar šo titulu).
Tiek uzskatīts, ka Kromvels bija cietis no malārijas (iespējams, pirmo reizi ar to saslima kampaņas laikā Īrijā). Viņš nomira Vaitholā 1658. gada 3. septembrī, viņa lielo uzvaru gadadienā pie Dunbāras un Vusteras.
Pēc Kromvela nāves
Tomēr pēc viņa nāves (1658. gada 3. septembrī) Republikā iestājās haoss, kas beidzās ar monarhijas atjaunošanu Anglijas karaļa Čārlza II personā (1660. gadā), ko īstenoja parlaments. Neskatoties uz savu piesardzību, jaunais monarhs nevilcinājās pavēlēt ekshumēt tā cilvēka līķi, kurš bija parakstījis nāvessodu viņa tēvam, nocirst viņam galvu un izstādīt to Londonas tornī.
Viņa pēcnācēja lorda protektora amatā bija viņa dēls Ričards. Lai gan Ričards nebija gluži bezspēcīgs, viņam nebija varas bāzes ne parlamentā, ne armijā, un 1659. gada pavasarī viņš bija spiests atkāpties no amata, līdz ar to protektorāts beidzās. Gadu vēlāk parlaments atjaunoja Čārlzu II par karali.
Kad rojālisti atgriezās pie varas, Kromvela līķis tika izrakts, pakārts ķēdēs un nocirsts. Runā, ka viņa galva bija pazudusi mēnešiem ilgi, līdz kāds karavīrs to atrada. Viņa galvaskauss tika pasniegts kā piemiņas zīme, līdz to apglabāja Tyburnā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Olivers Kromvels?
A: Olivers Kromvels bija angļu militārais un politiskais līderis.
J: Ar ko Olivers Kromvels ir vislabāk pazīstams?
A: Olivers Kromvels ir vislabāk pazīstams ar to, ka padarīja Angliju par republiku un vadīja Anglijas Sadraudzības valsti, un galvenokārt ar etnisko tīrīšanu Īrijā, ko eifēmistiski sauc par Kromvela genocīdu.
J: Kādas bija Kromvela darbības viņa karjeras laikā?
A: Kromvela darbības viņa karjeras laikā mūsdienās šķiet mulsinošas. Viņš atbalstīja parlamentu pret karali, tomēr deva rīkojumu saviem karavīriem izjaukt parlamentu.
J: Ko Protektorāts teica par cilvēku reliģisko pārliecību?
A: Viņa valdīšanas laikā Protektorāts apgalvoja, ka cilvēku reliģiskie uzskati ir jārespektē, bet cilvēki, kas rīkojās pretēji tam, kam ticēja lielākā daļa cilvēku, dažkārt tika spīdzināti un ieslodzīti cietumā.
J: Kāda bija Kromvela reliģija?
A: Kromvels bija pirmais Anglijas valdnieks, kurš bija puritānis.
J: Ko Kromvels darīja, lai izveidotu jaunu armijas modeli?
A: Kromvels izveidoja jaunu armijas modeli.
J: Kā Anglijas iedzīvotāji šodien vērtē Kromveli?
A: Daudzi angļi mūsdienās uzskata, ka viņš bija viens no viņu izcilākajiem vadoņiem.
Meklēt