Anglijas Sadraudzība (1649–1660): Interreģns, Protektorāts un Olivers Kromvels

Anglijas Sadraudzība bija republikāniskā valdība, kas valdīja vispirms Anglijā, pēc tam Īrijā un Skotijā no 1649. līdz 1660. gadam. Pēc Čārlza I nāvessoda izpildes 1649. gada 30. janvārī, 1649. gada 19. maijā Rump parlaments pasludināja Sadraudzības izveidi (An Act declaring England to be a Commonwealth). Valdību 1653.-1659. gada laikā pareizi dēvē par Protektorātu, un tā izpaudās kā Olivera Kromvela tieša personiska pārvaldība un pēc viņa nāves viņa dēla Ričarda kā lorda protektora pārvaldība. Tomēr terminu "Sadraudzība" (Commonwealth) brīvi lieto, lai apzīmētu valdības sistēmu visā laikā no 1649. līdz 1660. gadam, t. i., Anglijas starpkaru periodā.

Vēsturiskais fons

Sadraudzības izveidi iepriekšēja ilgstoša institucionāla un militāra spriedze starp karali un parlamentu, kas izpaudās kā angļu pilsoņu karu sērija (1642–1651). Konflikta pamatā bija jautājumi par kara finansēšanu, reliģisko brīvību un monarha varas ierobežošanu. Paramenta un jaunuz veidotās New Model Army uzvara deva spēku likvidēt karaliskās varas pārstāvību — tas noveda pie karalim Čārlzam I tiesas prāvām un 1649. gada 30. janvārī izpildītā nāves sprieduma.

Institucionālā pārveide un pārvaldes formas

Pēc karalienes gāšanas tika atcelta karaļvalsts un House of Lords funkcijas, radot jaunu politisku režīmu. Svarīgākās pārmaiņas un posmi:

• Rump parlamenta pasludinātā Sadraudzība (1649) — mēģinājums pārvaldīt valsti ar parlamentāru sistēmu bez karaļa;
• Barebones Parliament (Nominated Assembly, 1653) — īslaicīga, radikālāka asambleja, kuru 1653. gada jūlijā Ričards Barebones izveidoja ar nomināciju metodēm;
• Protektorāts (1653–1659) — kad Olivers Kromvels pieņēma lomas "Lord Protector" ietvaru, varas centrs kļuva personiskāks; tika ieviests Instrument of Government (1653) kā konstitucionāla bāze;
• Pēc Kromvela nāves 1658. gadā viņa dēla Ričarda īslaicīgā valdīšana beidzās 1659. gadā, kas noveda pie Rump parlamenta atjaunošanas un galu galā — 1660. gada restaurācijas.

Olivers Kromvels: loma un politika

Olivers Kromvels bija gan militārs līderis, gan politisks veidotājs. Viņa politika iekļāva:

• stingru militāru pārvaldību un centienus saglabāt kārtību, reizēm ar drastiskiem soļiem pret pretiniekiem (piem., Izcilas vardarbības epizodes Īrijā un Skotijā);
• reformas valsts pārvaldē, centralizāciju un mēģinājumus izveidot stabilu konstitucionālu režīmu ar Instrument of Government;
• ārpolitikas aktivitātes — konflikti un diplomātija ar Nīderlandi un citām jūrnieciskām varām, kā arī paplašināta koloniālā interese;
• ievērojamu vietu reliģiskajā politikā — protestantu dažādu konfesiju tolerances ierobežota paplašināšana, taču katoļi un Anglikāņu baznīca bieži tika diskriminēti.

Sociālās, juriskās un reliģiskās pārmaiņas

Sadraudzība un Protektorāts ietekmēja sabiedrību plašā spektrā:

• tika likvidēta daļa mediju ierobežojumu, taču notika arī cenzūra pret politiskiem pretiniekiem;
• tika piemērotas tiesiskas izmaiņas — atcelta karaliskā jurisdikcija un ierobežotas Lords of the Admiralty un House of Lords funkcijas;
• reliģiskā politika bija pretrunīga: no vienas puses — vairāk vietas puritāniskām un ne-anglikāniskām sektām, no otras puses — stingra nostāja pret katoļiem un radikālām grupām, kas apdraudēja sabiedrības kārtību;
• ekonomiskās un tirdzniecības iniciatīvas, tostarp aktīvāka jūras tirdzniecības politika; nozīmīgs instruments bija Navigation Acts ideju gaita (1651) — mērķis nostiprināt angļu jūras tirdzniecības priekšrocības.

Karadarbība un Īrija/Skotija

Sadraudzības un Protektorāta laikā turpinājās militāras operācijas Skotijā un Īrijā. Kromvela karavīri pakļāva Īriju, kur notika smagas represijas, kā arī Skotijas karaspēks tika sagrauts — šīs darbības atstāja dziļas politiskas un demogrāfiskas pēdas un vēlāk raisīja plašu pretrunu vēsturiskajos un ētiskajos vērtējumos.

Ričards Kromvels un perioda beigas

Pēc O. Kromvela nāves 1658. gadā viņa dēls Ričards ieņēma lorda protektora amatu, taču nebija ne militārā, ne politiskā autoritāte, kas nepieciešama turpmākai stabilai pārvaldībai. 1659. gadā viņu spieda atkāpties; sekoja īslaicīga anamnēze — Rump parlamenta atjaunošana, politiskā haosa periods un ģenerāļa Džona Monka (George Monck) darbības, kas ieveda Anglijas monarhijas restaurāciju 1660. gadā, kad pie varas atgriezās Čārlza I dēls — Čārlzs II.

Mantojums un nozīme

Sadraudzība un Protektorāts bija unikāls perioda eksperiments Eiropas politiskajā vēsturē — pirmais ilgstošais mēģinājums Anglijā nomainīt monarhiju ar republiku vai hibrīdformu. Tas atstāja vairākus ilglaicīgus ieguvumus un mācības:

• demokrātijas un parlamentārisma attīstības impulss, diskusijas par suverenitāti un valdības kontroles mehānismiem;
• militārā vara kā politiskā faktora nozīmīguma apliecinājums;;
• juridiskas precedentes attiecībā uz karalisko varu atbildību un tiesisku balstu;
• kultūras un reliģiskās pārmaiņas, kas ietekmēja vēlākās britu sabiedrības attīstību;
• historiogrāfijā periods tiek interpretēts dažādi — gan kā tirāniskas militāras varas laiks, gan kā nepieciešama pārmaiņu fāze ceļā uz modernu valsti.

Kopumā 1649.–1660. gada periods palicis kā nozīmīgs posms Britu vēsturē: tas demonstrēja, cik ātri varas formas var mainīties, kā arī cik sarežģītas ir pārejas no absolūtisma uz parlamentāru sistēmu, īpaši, ja tajā lomu spēlē spēcīga armija un spilgti indivīdi kā Olivers Kromvels.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Anglijas Sadraudzība?

J: Kad tika pasludināta Sadraudzības savienība?

Kāds notikums noveda pie Sadraudzības pasludināšanas?

J: Kas ir Protektorāts?

J: Kāpēc termins Commonwealth tiek lietots brīvi?

J: Kas valdīja Protektorāta laikā?

J: Kā 1653.-1659. gadā veidojās Sadraudzības valdība?

Meklēt pēc burta