Britu Sadraudzības karaliste — definīcija, valstis un ģenerālgubernatori

Britu Sadraudzības karaliste tradicionāli apzīmē tās valstis, kas ir Nāciju Sadraudzības locekles un kuras monarhu saista ar savu troni. Vēsturiskajā tekstā bieži minēts, ka šo valstu monarhs bija karaliene Elizabete II, taču ir svarīgi atzīmēt — karaliene Elizabete II valdīja līdz 2022. gada 8. septembrim. Kopš 2022. gada monarhs un formālais Sadraudzības valstu galva ir Kārļs III (King Charles III), kurš pēc Elizabetes II nākšanas aizvietošanas arī turpina pildīt funkciju kā Head of the Commonwealth.

Tekstā zemāk iekļautas vairākas valstis, kas tradicionāli tiek minētas kā Britu Sadraudzības karalistes (Commonwealth realms) piemēri. Dažas no šīm valstīm joprojām ir konstitucionālas monarhijas, kur monarhs ir valsts ceremonālā galva, bet dažas valstis laikam ir mainījušas savu režīmu (sk. piezīmes pēc saraksta):

Piezīmes par sarakstu un pašreizējo situāciju:

Daļa no šī saraksta atspoguļo tradicionālos Sadraudzības reālu piemērus, bet situācija ir mainījusies — piemēram, Barbadosa 2021. gada 30. novembrī kļuva par republiku un vairs nav monarhijas reāls.
Pašreiz (pēc 2022. gada) par Commonwealth realms parasti tiek minētas 15 valstis, ieskaitot Apvienoto Karalisti un tādas neatkarīgas valstis kā Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande, Bahamu salas, Papuuja-Jaungvineja, Zālamana salas, Tuvalu, Grenada, Jamaika, Antigva un Barbuda, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas un Beliza. Katru gadu vai reizēm laika gaitā var būt izmaiņas, jo valstis var izlemt mainīt savu konstitucionālo iekārtu.

Ģenerālgubernatori: katrā no reāliem, izņemot Apvienoto Karalisti, monarhs parasti oficiāli ieceļ ģenerālgubernatoru, kurš pārstāv monarhu valsts iekšienē. Praktiski ģenerālgubernatoru parasti ieceļ uz ieteikuma pamata — pēc konsultācijas un ieteikuma ar attiecīgās valsts premjerministru vai valdību — un viņam pieder monarha konstitucionālās un ceremonālās pilnvaras. Starp galvenajiem pienākumiem ir:

parakstīt likumus (royal assent), lai tie stātos spēkā;
atklāt parlamenta sesijas un lasīt valdības programmās noteiktos paziņojumus;
iecelt un atbrīvot valdības locekļus saskaņā ar konstitucionālo praksi;
lietot tā dēvētās "rezerves pilnvaras" ārkārtas situācijās (piem., atteikties izbeigt parlamenta pilnvaras vai atlaist valdību), lai gan tās tiek izmantotas ļoti reti.

Parasti ģenerālgubernators darbojas pēc premjerministra ieteikuma un seko konvencijām, kas nodrošina parlamentāras demokrātijas funkcionēšanu. Reālos gadījumos parasti ģenerālgubernators paraksta visus parlamenta pieņemtos tiesību aktus; tomēr vēsturiskos izņēmumos monarhs var būt personiski iesaistījies. Tā, piemēram, 1982. gadā karaliene vizītes laikā Otavā piešķīra piekrišanu Kanādas konstitucionālajām izmaiņām (Kanādas Tiesību un brīvību hartu — patriācijas akts), bet Kanberā — 1986. gada Austrālijas likumam (Australia Act), kas nostiprināja Austrālijas likumdošanas neatkarību attiecībā pret Lielbritānijas Parlamentu.

Monarha tituls un oficiālā forma: katra neatkarīgā valsts lemj par monarha oficiālo titulu savā teritorijā. Parasti tas ir pielāgots formas variants, kas atsaucas uz konkrēto valsti (piem., "Kārļa/Karalienes kungs/kundze un [valsts] galva"). Dažas valstis saglabā tradicionālākas formas, kas piemin arī Apvienoto Karalisti vai lieto vēsturisku formulējumu. Piemēram, Grenāda kādā formā min "Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes..." formulējumu, bet Kanāda saglabā vecmodīgu stila formu ar formulējumu "ar Dieva žēlastību..." un dažās versijās var būt norāde uz Ticības aizstāvi (Defender of the Faith). Tomēr ne visas valstis šādu titulu izmanto, un katra valsts var izvēlēties īsu vai pilnu formu.

Attiecības starp Apvienoto Karalisti un pārējām reāla valstīm: fakts, ka monarhs ir vairākas valsts galva, nenozīmē, ka Apvienotās Karalistes valdībai ir varas tieša pār pārējām valstīm. Katru valsti pārvalda tās pašu konstitucionālā kārtība un valdība; Lielbritānijas valdība neveic tiešu iekšpolitisku varu valdībās, kur monarhs ir arī valsts galva. Tāpēc lēmumi par titulu, konstitucionālo praksi un ģenerālgubernatoru iecelšanu tiek pieņemti galvenokārt attiecīgajās valstīs pašu konstitucionālajos rāmjos.

Kopsavilkumā: termins "Britu Sadraudzības karaliste" (Commonwealth realms) apzīmē tās neatkarīgās valstis, kur monarhs ir valsts galva. Šo valstu skaits un to konstitucionālā iekārta var mainīties — dažas valstis izvēlas saglabāt monarhiju un ģenerālgubernatoru, citas kļūst par republikām. Ja vēlaties, varu pievienot atjauninātu un pilnīgu pašlaik spēkā esošo reālu sarakstu ar katras valsts statusa datumiem un ģenerālgubernatoru vārdiem.

Sadraudzības valstības, kas attēlotas rozā krāsā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Sadraudzības karaliste?

A: Sadraudzības karaliste ir Nāciju Sadraudzības valsts, kuras monarhs ir karalis Kārlis III.

J: Kādas valstis ir Sadraudzības karaļvalstu sastāvā?

A: Sadraudzības karalistes sastāvā ir Apvienotā Karaliste un daudzas tās bijušās kolonijas vai teritorijas, piemēram, Antigva un Barbuda, Austrālija, Bahamu salas, Kanāda, Grenāda, Jamaika, Jaunzēlande, Papua-Jaungvineja, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Sentvinsenta un Grenadīnas, Sālamana salas un Tuvalu.

Jautājums: Ko karalis Kārlis III ieceļ par savu pārstāvi katrā valstī ārpus Apvienotās Karalistes?

A: Katrā no valstīm ārpus Apvienotās Karalistes, kas ir daļa no Britu Sadraudzības, karalis Kārlis III ieceļ ģenerālgubernatoru, kas viņu pārstāv.

J: Kādas pilnvaras ir ģenerālgubernatoriem?

Ģenerālgubernatoriem pēc apspriešanās ar attiecīgās karalistes (valsts) valdību ir visas pilnvaras un pienākumi, kas parasti ir monarham. Tas ietver arī likumu parakstīšanu pēc tam, kad tos ir pieņēmis parlaments.

Jautājums: Vai ir kādi izņēmumi no šī noteikuma?

A: Ir daži izņēmumi, kad karaliene Elizabete II vizīšu laikā Otavā (Kanādā) vai Kanberā (Austrālijā) parakstīja dažus svarīgus dokumentus. Šajos gadījumos viņai bija pilnīgas pilnvaras attiecībā uz šiem dokumentiem, lai gan tehniski viņa nebija šo valstu suverēns.

Jautājums: Kā dažādās valstīs atšķiras karalienes Elizabetes II tituls?

A: Parasti viņas oficiālais tituls ir "Karaliene/Karalis (karaliste) un Viņas/viņu citu karalistes un teritoriju vadītāja". Tomēr divas valstis savā titula nosaukumā min Lielbritāniju - Grenāda izmanto "Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes un Grenādas karaliene un Viņas citu valstību un teritoriju karaliene un Sadraudzības vadītāja", savukārt Kanāda izmanto vecmodīgu formu, kas skan šādi: "Ar Dieva žēlastību Apvienotās Karalistes Kanādas un Viņas citu valstību un teritoriju karaliene, Sadraudzības vadītāja, ticības aizstāve". Ne visas valstis izmanto šo pēdējo daļu par ticības aizstāvi.

Jautājums: Vai Lielbritānijas valdībai ir kāda vara pār citām karalistēm?

A: Nē , Lielbritānijas valdībai nav varas pār citām sfērām, tāpat kā citu sfēru valdībām nav varas pār Apvienoto Karalisti.