Tuvalu — neliela Klusā okeāna salu valsts: jūras līmeņa celšanās, vēsture un .tv

Tuvalu — maza Klusā okeāna valsts: vēsture, .tv domēns un satraucoša jūras līmeņa celšanās. Uzzini salu nākotni, kultūru un digitālo stāstu.

Tuvalu ir viena no pasaules mazākajām un vismazāk apdzīvotajām neatkarīgajām valstīm — neliela salu valsts Klusajā okeānā, kas agrāk bija pazīstama kā Ellice salas. Ilgu laiku tā bija koloniālā administratīva vienība kopā ar Gilberta un Ellice salām, līdz Ellice (Tuvalu) salu iedzīvotāji vēlējās atsevišķu pārvaldību. Mūsdienās Tuvalu ir parlamentāra demokrātija un konstitucionāla monarhija, kuras galvu simboliski pārstāv Britu monarhs ar vietējo gubernatoru kā pārstāvi.

Ģeogrāfija, platība un iedzīvotāji

Valsts sastāv no deviņām mazām atolu salām un koraļļu zemienēm, kopējā sauszemes platība ir aptuveni 26 km². Tuvalu pārvalda 9 salu vienību:

• Funafuti (galvaspilsētas sala) — Funafuti atols ietver valsts galvaspilsētas rajonu Vaiaku un vienīgo starptautisko lidostu)
• Nanumea
• Nanumaga
• Niutao
• Nui
• Niulakita
• Nukufetau
• Nukulaelae
• Vaitupu

Iedzīvotāju skaits ir neliels — ap 10–12 tūkstošiem cilvēku (atkarībā no censusa un migrācijas), dzīve koncentrējas īpaši Funafuti. Dzīves apstākļi ir cieši saistīti ar jūras un atolu dabu: liela daļa zemes ir šaura josla ar nelielu augstumu virs jūras līmeņa.

Valodas, kultūra un reliģija

Oficiālās valodas ir tuvaliešu un angļu. Vietējā tuvaliešu valoda ir plaši lietota ikdienā — tuvaliešu valoda —, turklāt Nui salā ir sava valodas variācija (saukta par nui valodu). Kultūra ir polinēziešu izcelsmes ar spēcīgām kopienas, ģimenes un kristīgo tradīciju saitēm; lielu ietekmi atstāj vietējās evaņģēliskās un citu kristīgo konfesiju baznīcas.

Vēsture un suverenitāte

Tuvalu ekonomiski un administratīvi saistījās ar britu koloniālajām pārvaldēm līdz 1970. gadu beigām. Valsts ieguva neatkarību 1978. gadā, kļūstot par suverēnu valsti un pievienojoties Kopienai (Commonwealth). Tuvalu ar savu ierobežoto budžetu un mazajiem resursiem bieži saņem starptautisku palīdzību un atbalstu.

Klimata pārmaiņas un jūras līmeņa celšanās

Tuvalu ir īpaši jutīga pret jūras līmeņa celšanās ietekmēm, jo lielākās daļas salu vidējais augstums virs jūras līmeņa ir tikai daži metri. Eksperti un vietējās kopienas brīdina par pieaugošiem draudiem — eroziju, saldūdens dzeramības samazināšanos un lauksaimniecības zemi, kā arī plūdu un vētru postošām sekām. Daži ziņojumi un scenāriji paredz, ka, ja globālās temperatūras un jūras līmeņa paaugstināšanās turpināsies pašreizējā tempā, daļu teritoriju var appludināt pāris gadu desmitu vai simtu laikā; tomēr precīzi laika grafiki un ietekme atšķiras atkarībā no modeļiem un adaptācijas pasākumu īstenošanas.

Tuvalu valdība aktīvi piedalās starptautiskās klimata sarunās un raida aicinājumus par globālu rīcību siltumnīcefekta gāzu samazināšanai. Vienlaikus valsts mēģina īstenot vietējās adaptācijas stratēģijas: krasta aizsardzības būves, saldūdens piegādes uzlabošanu, lauksaimniecības prakses pielāgošanu un vides aizsardzības programmas. Diskusijas par potenciālu iedzīvotāju pārvietošanu vai migrācijas risinājumiem pastāv, un starpvaldību līmenī tiek meklēti ilgtermiņa risinājumi, vienlaikus cenšoties saglabāt tautas kultūru un saikni ar dzimto zemi.

Politika un starptautiskās attiecības

Politiskā sistēma ir parlamentāra, ar premjerministru valdības vadībā un ceremonālu monarha pārstāvību. Tuvalu aktīvi iesaistās reģionālajās organisācijās (piem., Klusā okeāna salu forumi) un starptautiskās institūcijās; valsts ir bijusi redzams balsis klimata jautājumos starptautiskā līmenī.

Ekonomika un iztika

Ekonomika ir maza un ierobežota ar strauju atkarību no importa, zivsaimniecības licencēm, starptautiskās palīdzības, remitentēm un dažiem eksportproduktiem (piem., kopra vēsturiskā nozīme). Tuvalu nav liela iekšzemes ražošana, tai trūkst dabas resursu un plašu lauksaimniecības zemju.

Interneta domēna vārds .tv

Interneta domēna vārds .tv ir divu burtu valsts kods augstākā līmeņa domēnam, kas piešķirts Tuvalu. Sakarā ar vārda asociāciju ar televīziju, .tv kļuva komerciāli pievilcīgs un — salīdzinoši ar valsts mazo ekonomiku — izrādījās nozīmīgs ieņēmumu avots.

Pēc tam, kad Tuvalu tika piešķirts domēna sufikss .tv, Tuvalu valdība sadarbojās ar Starptautisko telekomunikāciju savienību, lai izvēlētos domēna pārvaldības partneri. 1998. gada 6. augustā tika parakstīts licences līgums ar Toronto uzņēmumu Information.CA, saskaņā ar kuru tas piekrita samaksāt avansa maksājumu 50 miljonu ASV dolāru apmērā par ekskluzīvām Tuvalu domēna mārketinga tiesībām līdz 2048. gadam, un Tuvalu valdības valsts pārvaldnieks/delegāts attiecībā uz .tv paplašinājumu bija The .tv Corporation International, kas tika izveidota 1998. gadā. Turpmākās sarunas ar Information.CA sekoja pēc tam, kad tika aizkavēts 50 miljonu ASV dolāru maksājums. Kalifornijas uzņēmums Idealab iesaistījās 1999. gadā un uzņēmās 50 miljonu ASV dolāru saistības, kas bija jāmaksā 10 gadu laikā. Pēc pirmā 1 miljona ASV dolāru maksājuma Tuvalu beidzot varēja atļauties pievienoties Apvienoto Nāciju Organizācijai. Lū Kerners kļuva par pirmo .tv darbinieku, kad 2000. gada janvārī ieņēma izpilddirektora amatu. .tv skaits pieauga līdz vairāk nekā 100 darbiniekiem ar birojiem Losandželosā, Londonā un Honkongā, pirms 2001. gada decembrī tika iegādāts darījumā ar deviņciparu summu.

Domēna vārda komercializācija nodrošināja būtiskus ienākumus Tuvalu budžetam, kas palīdzēja segt valdības izdevumus, ieguldījumus infrastruktūrā un starptautiskās saistības. Laika gaitā licenču un pārvaldības tiesību nosacījumi ir mainījušies, taču .tv joprojām ir nozīmīgs valsts digitālais aktīvs.

Izaicinājumi un nākotnes perspektīvas

Tuvalu izaicinājumi ir daudzšķautņaini: klimata pārmaiņas un jūras līmeņa celšanās, ierobežotie resursi, atkarība no ārējiem ienākumiem un migrācijas spiediens. Tajā pašā laikā Tuvalu cenšas palielināt savu redzamību starptautiskajā arēnā, nodrošināt izglītības iespējas, modernizēt infrastruktūru (piem., ūdensapgāde, enerģija) un izmantot digitālos aktīvus, lai stabilizētu valsts ekonomiku.

Tuvalu identitāte balstās uz kopienu, jūru un kultūras tradīcijām. Lai gan nākotne nes skaidrību, valsts pastāvīgi meklē veidus, kā saglabāt savu suverenitāti, nodrošināt iedzīvotāju drošību un pielāgoties mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Ģeogrāfija

Tuvalu ir četras rifu salas un piecas īstas atolas. Atoliem ir tikai 26 km sauszemes. Tuvalu ir ceturtā mazākā valsts pasaulē. Zeme ir ļoti zema, un koraļļu atoliem ir šaurs reljefs. Funafuti ir lielākais atols no salām un atoliem. Tam ir daudz saliņu ap centrālo lagūnu. Tās garums ir aptuveni 25,1 km (15,6 jūdzes) (ziemeļu platuma dienvidu platums) un 18,4 km (11,4 jūdzes) (rietumu garuma austrumu garums), tās centrs ir 179°7'austrumu garuma un 8°30'dienvidu platuma. A

Augstākais augstums ir 4,5 metri virs jūras līmeņa, kas Tuvalu ir otrs zemākais augstums starp visām valstīm (aiz Maldīvu salām). Tāpēc Tuvalu salas apdraud jūras līmeņa celšanās. Ja tas notiks, iedzīvotājiem nāksies doties uz Jaunzēlandi, Niue vai Fidži salu Kioa. Tuvalu ietekmē arī tā sauktā karaliskā plūdmaiņa, kas var paaugstināt jūras līmeni augstāk par parasto plūdmaiņu.

Pludmale Funafuti atolā saulainā dienā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Tuvalu?

J: Kādās valodās runā Tuvalu?

J: Kad Amerikas Savienotās Valstis atteicās no savām pretenzijām uz Tuvalu?

Jautājums: Cik salu veido Tuvalu?

J: Kāds interneta domēna vārds ir Tuvalu?

J: Kas risināja sarunas ar Information.CA pēc tam, kad tika kavēts 50 miljonu ASV dolāru maksājums?

J: Kad Lou Kerner kļuva par .tv izpilddirektoru?

Meklēt pēc burta