Kromvela iekarošana Īrijā (1649–1653): gaita, zvērības un sekas
Karalistes karu laikā Anglijas parlamenta spēki no 1649. līdz 1653. gadam iekaroja Īriju. Šos spēkus vadīja Olivers Kromvels. Šis notikums parasti tiek dēvēts par Kromvela Īrijas iekarošanu vai Kromvela karu Īrijā. Kromvels iebruka Īrijā ar savu Jaunā parauga armiju Anglijas parlamenta "Rump Parliament" vārdā 1649. gada augustā; galvenie kampaņas posmi notika 1649.–1652. gados, bet nelielas pretestības epizodes un partizānu cīņas turpinājās vēl pēc tam.
Konteksts un iemesli
Pēc 1641. gada īru sacelšanās lielākā daļa Īrijas nonāca Īrijas katoļu konfederācijas kontrolē. 1649. gada sākumā konfederāti apvienojās ar angļu rojalistiem, kurus angļu pilsoņu karā bija sakāvuši parlamentārieši. Rump Parliament, kas bija ieinteresēts nodrošināt Anglijas pārākumu un atmaksāt parādu par karu, uzskatīja, ka Īrijas kontrolēšana ir stratēģiski un finansiāli nepieciešama. Kromvels saņēma mandātu vērsties pret Īriju, lai iznīcinātu pretestību un novērstu iespēju, ka karaļa pretinieki tur iegūtu bāzi.
Ieņemšanas gaita un galvenās kaujas
Kampaņa sākās 1649. gada augustā, un ātri sekoja vairākas nozīmīgas kaujas un aplenkumi. Kromvels tieši vadīja karaspēku pirmo gadu, panākot uzbrukumu virknei nocietinātu pilsētu un bastionu. Starp slavenākajiem notikumiem ir:
- Drogheda (septembris 1649) — pēc pilsētas iekarošanas parlamentārieši iznīcināja lielu daļu garnizona; nāves gadījumu skaits un apstākļi joprojām ir strīdīgs jautājums.
- Wexford (oktobris 1649) — pilsēta tika ieņemta un daudzi aizstāvji un civiliedzīvotāji gāja bojā. Abi šie incidenti veicināja Kromvela reputācijas Īrijā kā bargu un nešķirojošu uzbrucēju nostiprināšanos.
Pēc pirmā gada Kromvels atgriezās Anglijā, un tālāko kampaņu vadību pārņēma viņa ģenerāļi, tostarp Henrijs Airtons (Henry Ireton) un Rikards Fletvuds (Charles Fleetwood). Lielāko militālo pretestību parlamentārieši sakāva līdz 1652. gada maijam; tomēr daļa partizānu pretošanās turpinājās vēl vismaz līdz 1653. gadam.
Zvērības, sodīšana un kontroverse
Parlamentāriešu iekarošana bija nepārprotami vardarbīga. Kromvels un viņa karaspēks pielietoja bargas taktikas, ieskaitot nogalināšanas pēc pilsētu iekarošanas, konfiskācijas un izvērstas represijas pret pretiniekiem. Par to, cik liela atbildība jāuzliek tieši Kromvelam — kurš vadīja kampaņas pirmo gadu —, pastāv intensīvas vēstures diskusijas. Daži vēsturnieki apgalvo, ka rīcība daļēji sakņojas tolaik pieņemtajos kara noteikumos vai ka vēsturiskajā atmiņā to pārspīlējuši propagandisti; citi uzsver, ka piemērotais smagums un mērķtiecība nozīmē, ka daudzas darbības bija necivilizētas un noziegums pret civiliedzīvotājiem.
Soda likumi, zemes konfiskācija un deportācijas
Pēc militāras sagrāves parlamentārieši pieņēma vairākus normatīvus, kuru mērķis bija pārdalīt Īrijas zemi un atjaunot parādus karaspēkam un kreditoriem. Svarīgākie pasākumi iekļāva:
- zemes konfiskācija un tās nodošana jaunajiem angļu un skotu zemes īpašniekiem, karavīriem un parādu dzēstgribētājiem;
- transplantācijas politika (vācot kā "to Hell or to Connacht" aprakstīta), kas daļai katoļu īpašnieku lika pārcelties uz nabadzīgākajām valsts daļām (piem., uz Konaktu) vai zaudēt savu īpašumu;
- deportācijas un indenta darba līgumi — daļa iedzīvotāju tika pārvietota vai izvesti kā vergturi/algots darbaspēks uz Angliju un kolonijām (piem., Karību salām), kaut arī precīzs izvesto skaits ir debatēts.
Šie pasākumi ievērojami mainīja Īrijas īpašuma struktūru un sociālo sastāvu, ilgi ietekmējot reliģiskās un etniskās attiecības salā.
Demogrāfija, bada un slimību loma
Kara ietekme uz Īrijas iedzīvotājiem bija smaga, taču precīzs upuru skaits nav vienprātīgi noteikts. Karš tieši un netieši izraisīja plašu badu, ko pastiprināja buboņu mēra uzliesmojumi, sliktā raža un ekonomiskā sabrukuma efekti. Aplēses par Īrijas iedzīvotāju skaita samazināšanos parlamentāriešu kampaņas rezultātā svārstās plašā diapazonā; dažas hipotēzes liecina par aptuveni 15–30 % kritumu, citas min lielākus skaitļus, līdz pat ievērojamam 40–50 % vai lielākiem kritumiem atkarībā no pārskaitīšanas perioda, metodoloģijas un vai tiek iekļauti deportētie un emigrējušie. Avotu trūkums un datu kvalitāte nozīmē, ka debatētais diapazons saglabājas plašs.
Parlamentārieši arī kā algotos strādniekus (indenta līgumu veidā) vai noiekarto teritorijām piespiedu darbos ieveda aptuveni 50 000 cilvēku — skaits, kas bieži tiek minēts avotos, lai parādītu deportāciju apmērus.
Sekas un ilgtermiņa mantojums
Kromvelam sekojošā politika un konfiskācijas radīja ilgtermiņa sekas:
- ievērojama zemes īpašuma pārdale uz protestantu un angļu favorītu rēķina, kas radīja pamatu 17. gadsimta un vēlākām reliģiski un politiski motivētām saspīlējumam;
- ūdeņu un ekonomiskā struktūra neatjaunojās ātri — daudzas kopienas cieta no ilgstošas nabadzības un izkropļotas lauksaimniecības;
- Kromvels Īrijā izrādījās dziļi nepopulāra un vairumam īru viņš palicis kā simbols vardarbības un apspiešanas.
Vēsturiskais novērtējums un diskusijas
Kromvela iekarošanas atsevišķie aspekti — it īpaši Druhedas un Wexford notikumi, deportācijas un plašāks demogrāfiskais kolapss — ir intensīvi pētīti un diskutēti. Mūsdienu vēsturnieki izmanto dažādas avotu grupas (laikabiedru aprakstus, parlamenta dokumentus, zemes ierakstus, demogrāfiskos uzskaites datus), taču avotu nepilnības un ideoloģiskās interpretācijas padara pilnīgi objektīvu un vienu skaitli apliecinošu aprēķinu par grūtu. Tomēr kopumā pieņemts, ka iekarošana un tam sekojušās politikas radīja dziļu ietekmi uz Īrijas sabiedrību, ekonomiku un reliģisko struktūru ilgiem gadu desmitiem.
Visbeidzot, vēsturiskā atmiņa par Kromvelu ir polarizēta: vieniem viņš ir efektīvs karavīrs un politisks pārveidotājs, citiem — simbols brutālai koloniālai represijai. Šī polarizācija turpina ietekmēt mūsdienu diskursu par 17. gadsimta Īriju un Lielbritānijas attiecībām.
Jautājumi un atbildes
J: Kādu notikumu dēvē par Kromvela iekarošanu Īrijā?
A: Kromveliāņu iekarošana Īrijā jeb Kromveliāņu karš Īrijā attiecas uz laika posmu no 1649. līdz 1653. gadam, kad Anglijas parlamenta spēki Olivera Kromvela vadībā iekaroja Īriju.
J: Kas vadīja šos spēkus?
A: Šos spēkus vadīja Olivers Kromvels.
J: Kāpēc Kromvels iebruka Īrijā?
A: Kromvels iebruka Īrijā ar savu Jaunā parauga armiju Anglijas parlamenta vārdā 1649. gada augustā. Pēc 1641. gada īru sacelšanās lielākā daļa Īrijas nonāca Īrijas katoļu konfederācijas kontrolē. 1649. gada sākumā konfederāti apvienojās ar angļu rojalistiem, kurus angļu pilsoņu karā bija sakāvuši parlamentārieši.
Jautājums: Cik ilgā laikā viņi iekaroja Īriju?
A: Līdz 1652. gada maijam Kromvela parlamentāriešu armija bija sakāvusi konfederātu un rojālistu koalīciju Īrijā un okupējusi valsti, tādējādi noslēdzot tā dēvētos Īrijas konfederātu karus (jeb Vienpadsmit gadu karu). Tomēr partizānu karš turpinājās vēl gadu.
Kādus pasākumus viņi veica pret Romas katoļiem?
A: Kromvels pieņēma virkni krimināllikumu pret Romas katoļiem (lielāko iedzīvotāju daļu) un konfiscēja lielu daļu viņu zemes.
Jautājums: Cik smaga bija tā ietekme uz Īrijas iedzīvotājiem?
A: Kara ietekme uz Īrijas iedzīvotājiem neapšaubāmi bija smaga; aplēses liecina, ka šajā periodā bada un buboņu mēra uzliesmojuma dēļ iedzīvotāju skaits varēja samazināties no 15 līdz 41%. Turklāt šajā laika posmā aptuveni 50 000 cilvēku tika pārvesti kā algotie strādnieki.