Kromveliāna Īrijas iekarošana
Karalistes karu laikā Anglijas parlamenta spēki no 1649. līdz 1653. gadam iekaroja Īriju. Šos spēkus vadīja Olivers Kromvels. Šis notikums ir pazīstams kā Kromvela Īrijas iekarošana vai Kromvela karš Īrijā. Kromvels iebruka Īrijā ar savu Jaunā parauga armiju Anglijas parlamenta "Rump Parliament" vārdā 1649. gada augustā.
Pēc 1641. gada īru sacelšanās lielākā daļa Īrijas nonāca Īrijas katoļu konfederācijas kontrolē. 1649. gada sākumā konfederāti apvienojās ar angļu rojalistiem, kurus angļu pilsoņu karā bija sakāvuši parlamentārieši. Līdz 1652. gada maijam Kromvela parlamentāriešu armija sakāva konfederātu un rojālistu koalīciju Īrijā un okupēja valsti, tādējādi izbeidzot Īrijas konfederātu karus (jeb Vienpadsmit gadu karu). Tomēr partizānu karš turpinājās vēl gadu. Kromvels pieņēma vairākus soda likumus pret Romas katoļiem (lielāko daļu iedzīvotāju) un konfiscēja lielu daļu viņu zemes.
Parlamentāriešu iekarošana bija nežēlīga, un Kromvels Īrijā joprojām ir ienīstama figūra. Par to, cik lielā mērā Kromvels, kurš tieši vadīja kampaņas pirmo gadu, bija atbildīgs par zvērībām, tiek diskutēts līdz pat šai dienai. Daži vēsturnieki apgalvo, ka Kromvela rīcība bija saskaņā ar tolaik pieņemtajiem kara noteikumiem vai ka to pārspīlēja vai izkropļoja vēlākie propagandisti; šos apgalvojumus apstrīd citi.
Kara ietekme uz Īrijas iedzīvotājiem neapšaubāmi bija smaga, lai gan nav vienprātības par to, cik lieli bija cilvēku upuri. Karš izraisīja badu, ko vēl pasliktināja buboņu mēra uzliesmojums. Aplēses par Īrijas iedzīvotāju skaita samazināšanos parlamentāriešu kampaņas rezultātā svārstās no 15 līdz 83 %. Parlamentārieši kā algotos strādniekus ieveda arī aptuveni 50 000 cilvēku. Dažas aplēses aptver iedzīvotāju skaita samazināšanos tikai iekarošanas periodā (1649.-1952. g.), savukārt citas aptver iekarošanas periodu līdz 1653. gadam un Kromveliāna apmetnes periodu no 1652. gada augusta līdz 1659. gadam kopā.
Jautājumi un atbildes
J: Kādu notikumu dēvē par Kromvela iekarošanu Īrijā?
A: Kromveliāņu iekarošana Īrijā jeb Kromveliāņu karš Īrijā attiecas uz laika posmu no 1649. līdz 1653. gadam, kad Anglijas parlamenta spēki Olivera Kromvela vadībā iekaroja Īriju.
J: Kas vadīja šos spēkus?
A: Šos spēkus vadīja Olivers Kromvels.
J: Kāpēc Kromvels iebruka Īrijā?
A: Kromvels iebruka Īrijā ar savu Jaunā parauga armiju Anglijas parlamenta vārdā 1649. gada augustā. Pēc 1641. gada īru sacelšanās lielākā daļa Īrijas nonāca Īrijas katoļu konfederācijas kontrolē. 1649. gada sākumā konfederāti apvienojās ar angļu rojalistiem, kurus angļu pilsoņu karā bija sakāvuši parlamentārieši.
Jautājums: Cik ilgā laikā viņi iekaroja Īriju?
A: Līdz 1652. gada maijam Kromvela parlamentāriešu armija bija sakāvusi konfederātu un rojālistu koalīciju Īrijā un okupējusi valsti, tādējādi noslēdzot tā dēvētos Īrijas konfederātu karus (jeb Vienpadsmit gadu karu). Tomēr partizānu karš turpinājās vēl gadu.
Kādus pasākumus viņi veica pret Romas katoļiem?
A: Kromvels pieņēma virkni krimināllikumu pret Romas katoļiem (lielāko iedzīvotāju daļu) un konfiscēja lielu daļu viņu zemes.
Jautājums: Cik smaga bija tā ietekme uz Īrijas iedzīvotājiem?
A: Kara ietekme uz Īrijas iedzīvotājiem neapšaubāmi bija smaga; aplēses liecina, ka šajā periodā bada un buboņu mēra uzliesmojuma dēļ iedzīvotāju skaits varēja samazināties no 15 līdz 41%. Turklāt šajā laika posmā aptuveni 50 000 cilvēku tika pārvesti kā algotie strādnieki.
