"Internacionāle" (franču val: L'Internationale, izruna franču valodā: [lɛ̃.'tɛʀ.nas.jɔ.'jɔ.'nal(ə)]; krievu val: S Interнационалом, S Internatsionalom, ķīniešu: 國際歌, Guójìgē) ir ļoti pazīstama komunistu, sociālistu un sociāldemokrātu/demokrātu sociālistu dziesma. Lai gan sākotnēji tā ir sarakstīta franču valodā, tā ir tulkota daudzās citās valodās, tostarp angļu valodā. Tomēr vispazīstamākās versijas ir krievu un ķīniešu valodā.
Eižena Potjē (Eugene Pottier) sarakstītos franču vārdus sākotnēji bija paredzēts dziedāt saskaņā ar "La Marseillaise" melodiju, taču beļģis Pjērs Dežeters (Pierre Degeyter) tai radīja atsevišķu melodiju.
Krievu valodas versija, ko 1902. gadā sarakstīja Arkādijs Jakolevičs Kots (Аркадий Яковлевич Коц), 1918. gadā tika pieņemta par Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas (Krievijas PSR) himnu, bet 1922. gadā - par Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (Padomju Savienības) valsts himnu. Tā tā palika līdz 1944. gadam, kad to aizstāja ar Aleksandra Aleksandrova sarakstīto Padomju Savienības valsts himnu.
Tekstu ķīniešu valodā sarakstīja Qu Qiubai (瞿秋白).
Dziesma ir pazīstama pēc tās melodijas un refrēna, kas franču valodā sākas ar "C'est la lutte finale" (kas nozīmē "Tā ir pēdējā cīņa").
Vēsture un izcelsme
Vārdu autors Eižens Potjē (Eugène Pottier) uzrakstīja dzejoli "L'Internationale" 1871. gadā, drīz pēc Parīzes Komūnas krišanas. Tas bija aicinājums uz vienotību un sacelšanos pret sociālo netaisnību, un sākotnēji dzejolis tika publicēts kā politisks manifests sociālistiskajai kustībai.
Mūzikas radītājs Pjērs Dežeters (Pierre Degeyter) 1888. gadā uzrakstīja mūziku, kas kļuva par vispārināto melodiju. Dežetera versija deva dzejolim straujāku, uz kauju vērstu raksturu, kas atbilstēja darbaļaužu un sociālistisko organizāciju salidojumiem.
Adopcijas un izmantošana
- Eiropas un starptautiskā kustība: "Internacionāle" kļuva par simbolu Starptautiskajai darba kustībai un tika plaši dziedāta laikā, kad pulcējās arodbiedrības, sociālistiskās un komunistiskās organizācijas. Otrās Internacionāles laikā tā bieži tika izmantota kā himna.
- Padomju Savienība: Krievu valodas versija, ko sastādīja Arkādijs Kots 1902. gadā, tika plaši izmantota revolucionārajos gados. Kā minēts, tā kļuva par Krievijas PSR himnu 1918. gadā un par visu Padomju Savienību — 1922. līdz 1944. gadam. Tā tika dziedāta oficiālos pasākumos, demonstrācijās un militāros parādes brīžos.
- Ķīna un citi režīmi: Ķīniešu tulkojuma autors Qu Qiubai palīdzēja iekļaut dziesmu Ķīnas komunistiskajā repertuārā; dziesma tika plaši izpildīta revolūcijas un agrīnās Padomju.Komunistiskās periodos.
Teksta un melodijas īpatnības
Franču oriģināls ir stingri politisks un uzsver šķiru cīņu, darbaļaužu vienotību un revolūciju kā ceļu uz brīvību. Refrēns "C'est la lutte finale" ir viegli atpazīstams un dažkārt tiek lietots kā retorisks sauklis ārpus dziesmas konteksta.
Mūzika ir kraftīga, dinamiska un viegli piemērojama lieliem kolektīviem izpildījumiem — tādēļ dziesma ir piemērota demonstrācijām, sapulcēm un gājieniem. Ir radušās daudzas aranžijas — no vienkāršām akustiskām versijām līdz koru un orķestru izpildījumiem.
Tulkojumi un varianti
"Internacionāle" ir tulkota desmitiem valodu. Daži svarīgāki punkti:
- Krievu versija (Arkādijs Kots, 1902) kļuva par oficiālu himnu padomju laikos un saturēja pieskaņotas ideoloģiskas frāzes, piemērojot tekstu vietējai revolūcijas tradīcijai.
- Ķīniešu versija (Qu Qiubai) nesa revolucionārus vēstījumus, kas piesaistīja plašu atsaucību starp Ķīnas kreiso kustību aktīvistiem.
- Ir arī angļu, vācu, spāņu, itāļu u. c. valodu tulkojumi — daži atbilst oriģinālam ļoti precīzi, citi vairāk interpretē saturu lokālā politiskā kontekstā.
- Vairāki literāri un muzikāli autori laika gaitā radījuši adaptācijas vai parodijas, kas atspoguļo vietējo politisko situāciju vai pretrunīgas attieksmes pret dziesmas simboliku.
Politiskā nozīme un kritika
"Internacionāle" ir gan simbols solidaritātei, gan konfliktu un pretrunu avots. To slavē par vienotības un sociālās taisnības saukļiem, tomēr daudzi to asociē ar totalitārisma periodiem, padomju režīmiem un represijām, kas izraisīja iebildumus un aizliegumus dažās valstīs.
Kritika ir vērsta gan uz dziesmas radikālo retoriku (kas aicina uz sacelšanos), gan uz to, kā režīmi izmantojuši šo himnu, lai leģitimizētu savu varu. Tajā pašā laikā mūsdienu kreisās kustības bieži atgriežas pie tās kā vēsturiska simbolisma un solidaritātes manifesta.
Mūsdienu aktualitāte un kulturālais mantojums
Pat ja politiskie konteksti ir mainījušies, "Internacionāle" joprojām dziedāta arodbiedrību sanāksmēs, piketos, vēsturiskos piemiņas pasākumos un kulturālajos notikumos. Tā parādās filmās, literatūrā un mūzikas ierakstos kā simbolisks laika periods vai ideoloģiska atsauce.
Dziesmas mantojums ir divējs: no vienas puses, tā ir universāla solidaritātes himna; no otras — atgādinājums par to, kā politiska retorika var tikt izmantota gan brīvības, gan apspiešanas vārdā.
Papildu informācija
- Autori un gadi: vārdi — Eižens Potjē (1871), mūzika — Pjērs Dežeters (1888), krievu adaptācija — Arkādijs Kots (1902), ķīniešu tulkojums — Qu Qiubai (pirmā ceturtā daļa 1920. gados).
- Nozīmīgas epizodes: izmantošana Parīzes Komūnas pēctecībā, plaša izplatība Eiropā 19.–20. gadsimta mijā, oficiāla Padomju himna 1918–1944.
- Kultūras atsauces: dziesma parādās dokumentālajās filmās par darba kustību, tiek citēta literatūrā un izmantota simboliskos mūzikas ierakstos.
Ja vēlaties, varu pievienot arī īsu izvilkumu no oriģinālā franču teksta, populārus tulkojumus angļu vai latviešu valodā, kā arī norādīt avotus un literatūru, kur uzzināt vairāk par konkrētām valodu versijām vai mūzikas aranžijām.