Padomju Savienības valsts himna bija Padomju Savienības valsts himna no 1944. līdz 1991. gadam. Tā aizstāja veco himnu, kas bija Internacionāles tulkojums krievu valodā.
Mūziku ap 1938. gadu radīja izcilais krievu komponists Aleksandrs Aleksandrovs, kurš agrāk izveidoja Aleksandrova ansambli. Oriģināltekstus sarakstīja Sergejs Mihalkovs un Gabriels El-Registans, un tie pirmo reizi tika sarakstīti 1943. gadā. Tajos ar savu vārdu tika pieminēts Josifs Staļins, kā arī Lielais Tēvijas karš. Kad 1953. gadā Staļins nomira, vārdi vairs nebija piemēroti, tāpēc mūzika tika atskaņota bez tiem. Par godu Oktobra revolūcijas 60. gadadienai 1977. gadā dziesmas vārdi tika atgriezti, bet mainīti tā, lai tajos nebūtu pieminēts ne Staļins, ne karš.
Šī dziesma tika izmantota līdz pat Padomju Savienības sabrukumam 1991. gadā. Līdz tam arī lielākajai daļai Padomju Savienības republiku bija sava himna, bet Krievijas PSR līdz 1990. gadam. Pēc Krievijas neatkarības iegūšanas Krievijas PSR himna, kurā tika izmantota Mihaila Gļinkas melodija un kurā nebija oficiālu vārdu, kļuva par Krievijas valsts himnu. Taču 2000. gadā jaunievēlētais prezidents Vladimirs Putins nolēma atjaunot padomju himnas melodiju. Viņš lika tai uzrakstīt jaunus vārdus, kurus sarakstīja Sergejs Mihalkovs, tas pats, kurš bija sarakstījis oriģinālo padomju himnu.
Zemāk ir dziesmas teksts krievu un angļu valodā; abas versijas var dziedāt saskaņā ar mūziku. Oficiālās versijas citās Padomju Savienības valodās skatīt versijas citās valodās.
Radīšana un pieņemšana
Mūzika, kas vēlāk kļuva par Padomju Savienības himnu, radās no Aleksandra Aleksandrova kompozīcijām un himnas melodiija tika izvēlēta 1943. gadā. Oficiāli jaunā himna tika pieņemta 1944. gadā (arī tiek minēts 1944. gada 15. marts kā pieņemšanas periods), kad tika apstiprināta gan melodija, gan sākotnējie vārdi. Vārdu autori bija Sergejs Mihalkovs un Gabriels El-Registans — teksti uzsvēra Padomju Savienības varu, līdera Josifa Staļina lomu un sakāvi Lielajā Tēvijas karā.
Vārdu izmaiņas un lietojums
Pēc Staļina nāves 1953. gadā politiskā situācija mainījās, un himnas sākotnējie vārdi, kas slavēja Staļinu, kļuva par politiski nevēlamiem. No 1953. līdz 1977. gadam himna bieži tika atskaņota instrumentālā formā bez oficiāliem vārdiem. 1977. gadā, sakarā ar jaunas Padomju Savienības Konstitūcijas pieņemšanu, Sergejs Mihalkovs izstrādāja jaunu teksta variantu (kopā ar citu redakciju), kurā izsvītroja tiešās atsauces uz Staļinu un pārformulēja slavas motīvus tā, lai vārdi atbilstu jaunajai ideoloģijai — uzsvērta bija PSRS varas un tautu draudzība, kā arī Sociālistiskā sistēma, nevis individuāla persona.
Muzikālā un simboliskā nozīme
Melodija ir monumentāla, himniska, ar spēcīgu orķestra un koris loku, piemērota lielām valsts ceremonijām, militāriem parādes brīžiem un radio pārraidēm. Tā kļuva par vienu no atpazīstamākajiem Padomju Savienības simboliem un — līdz ar citiem simboliem — par politiskas identitātes elementu. Himnas teksti vairākās redakcijās atspoguļoja izmaiņas padomju ideoloģijā no Staļina personības kults līdz kolektīvākai valsts un partijas slavināšanai.
Pēc PSRS sabrukuma (1991) un himnas atjaunošana Krievijā (2000)
Pēc 1991. gada Padomju Savienības sabrukuma daudzas jaunizveidotās valstis atjaunoja vai izveidoja jaunas himnas, kas bieži balstījās uz nacionālām tradīcijām vai jaunām simboliskām izvēlēm. Krievijas Federācija 1990.—1991. gados oficiāli pieņēma kā valsts himnu Māhaila Gļinkas darbu “Patriotiskā dziesma” (taču šai melodijai ilgi nebija oficiālu vārdu), un to lietoja līdz 2000. gadam. 2000. gadā prezidents Vladimirs Putins iniciēja atgriešanos pie Aleksandrova melodijas, pasūtot jaunu vārdu versiju; vārdu autors bija atkal Sergejs Mihalkovs. Šī atjaunotā himna saglabāja oriģinālo melodiju, bet saturiski un ideoloģiski vērstā no padomju laikiem uz mūsdienu Krievijas valstisko identitāti.
Tekstu versijas un tulkojumi
Līdzās krievu valodas oficiālajiem tekstiem Padomju Savienībā bija sagatavotas himnas versijas arī citās valodās, kas tika lietotas attiecīgajās PSR republiku ceremonijās. Himnai bija vairākas oficiālas un neoficiālas teksta redakcijas — 1944., 1977. un 2000. gada (Krievijas Federācijā) varianti — un tās atšķirības atspoguļo gan politiskos pārkārtojumus, gan ideoloģiskās prioritātes.
Izmantojums mūsdienās un sabiedriskā attieksme
Padomju himna joprojām izraisa spilgtas emocijas un diskusijas: daļai cilvēku tā saistās ar nostalģiju un varu, citi to saista ar represijām un totalitārisma periodu. Mūzikas atgriešana Krievijā 2000. gadā radīja gan atbalstu, gan kritiku — diskusijas par vēstures atmiņu, nacionālismu un simboliku turpinās vēl šodien.
Ja vēlaties, varu pievienot himnas tekstu 1944. un 1977. gada versijās (krievu valodā) un angļu tulkojumā, kā arī īsu analīzi par vārdu izmaiņām katrā redakcijā.
