Vladimirs Vladimirovičs Putins (krievu val: Влади́мир Влади́мирович Пу́тин) ir Krievijas politiķis, kurš ilgu laiku bijis valsts galvenais vadītājs — vairākas reizes kā prezidents un citos periodos kā premjerministrs. Viņš ir dzimis 1952. gada 7. oktobrī Ļeņingradā (mūsdienu Sanktpēterburgā. No skolas laikiem ieguva juridisku izglītību). Putins kļuva par Krievijas prezidentu 2000. gadā; pirms tam 1999.–2000. gadā bija Krievijas premjerministrs, no 2000. gada marta līdz 2008. gada maijam — Krievijas prezidents, bet no 2008. līdz 2012. gadam atkal pildīja premjerministra pienākumus

Izglītība un agrīnā karjera

Putins 1975. gadā ieguva jurista grādu Sanktpēterburgas (toreiz — Ļeņingradas) Valsts universitātē. Pēc studijām viņš strādāja padomju drošības struktūrās — ilgus gadus būtiska daļa no viņa karjeras saistīta ar slepenajiem dienestiem (KGB). 1980. gados viņš strādāja arī ārvalstīs, tostarp Vācijā (DDR).

Atgriešanās politiķa lomā un kāpums pie varas

1990. gadu beigās Putins nonāca vietējā varas aparātā Sanktpēterburgā, strādājot Anatolija Sobčaka vadītajā pilsētas administrācijā. Vēlāk viņš tika pārcelts uz Maskavu, kur guva ātru karjeras izaugsmi — 1998. gadā kļuva par Federālās drošības dienesta (FSB) vadītāju, bet 1999. gada augustā tika apstiprināts par Krievijas premjerministru. Pēc Borisa Jeļcina negaidītas demisijas 1999. gada 31. decembrī Putins kļuva par operatīvi nozīmīgu valsts vadītāju (de facto—rīkotājprezidents) un vēlāk 2000. gada martā uzvarēja prezidenta vēlēšanās.

Prezidentūras galvenie posmi un politiskā līnija

Starp svarīgākajiem Putina laika notikumiem un politikas virzieniem ir:

  • Koncentrēta varas konsolidācija centrālajā līmenī — federālās varas pozīciju nostiprināšana, reģionālās autonomijas samazināšana.
  • Ekonomikas stabilizācija un izaugsme 2000. gadu pirmajā desmitgadē, lielā mērā pateicoties energoresursu cenu pieaugumam.
  • Sistēmiskas reformas drošības un izlūkošanas dienestos, centralizēta mediju kontrole un spiediens pret neatkarīgo žurnālismu.
  • Aktīva ārpolitika ar militāriem konfliktiem — 2008. gada karš ar Gruziju, 2014. gada Krimas aneksija un galu galā 2022. gada iebrukums Ukrainā, kas radīja plašas starptautiskas sankcijas un politisku izolāciju.

2012. gads un vēlāk

Laikā no 2008. līdz 2012. gadam Putins bija premjerministrs, bet prezidenta amatā bija Dmitrijs Medvedevs. 2012. gadā Putins atkal uzvarēja prezidenta vēlēšanās un turpināja vadīt valsti. 2018. gadā viņš tika pārvēlēts uz vēl vienu termiņu. 2020. gada konstitucionālās izmaiņas radīja iespēju pagarināt viņa amata laiku, kas izraisīja gan atbalstu, gan kritiku.

Pretrunas, kritika un starptautiskās reakcijas

Putina politiskajai darbībai ir raksturīgs spēcīgs atbalsts daļā sabiedrības, taču tai līdzi nāk arī plaša kritika: apsūdzības cilvēktiesību pārkāpumos, pret opozīciju vērstas represijas, mediju brīvības ierobežošana un ierobežotas politiskās konkurences radīšana. Starptautiskā sabiedrība vairākkārt ieviesa sankcijas pret Krieviju un konkrētām amatpersonām — īpaši pēc 2014. un 2022. gada notikumiem Ukrainā.

Personīgā dzīve

Putins ir atturējies no plašas personīgās dzīves demonstrēšanas; sabiedrībai zināms, ka viņš bijis precējies ar Lūdmuļa Putinu (šķiršanās publiski izziņota), ir bērni. Viņa publiskais tēls tiek rūpīgi pārvaldīts, un to papildina dažādi medijos redzami stāsti par hobijiem un sporta aktivitātēm.

Nākotnes iespaids

Vladimira Putina ilgstošā klātbūtne Krievijas politikā būtiski ietekmē gan valsts iekšpolitiku, gan starptautiskās attiecības. Viņa lēmumi un politika turpina radīt plašas sekas ekonomikā, drošībā un reģionālajā stabilitātē.

Saīsinātā biogrāfija: dzimis 1952. gada 7. oktobrī Ļeņingradā; izglītība — jurista grāds; KGB/FSB karjera; 1999.–2000. premjerministrs; 2000.–2008. prezidents; 2008.–2012. premjerministrs; 2012. un 2018. pārvēlēts par prezidentu; amatā joprojām aktīvs. Startēts ar jurista izglītību un had numerous roles in Russian public life.