Vladimirs Putins — Krievijas prezidents: biogrāfija un politiskā karjera
Vladimirs Putins — biogrāfija un politiskā karjera: ceļš no Sanktpēterburgas un KGB līdz Krievijas prezidentūrai, prezidēšana, premjerministra laiki un ietekme uz globālo politiku.
Vladimirs Vladimirovičs Putins (krievu val: Влади́мир Влади́мирович Пу́тин) ir Krievijas politiķis, kurš ilgu laiku bijis valsts galvenais vadītājs — vairākas reizes kā prezidents un citos periodos kā premjerministrs. Viņš ir dzimis 1952. gada 7. oktobrī Ļeņingradā (mūsdienu Sanktpēterburgā. No skolas laikiem ieguva juridisku izglītību). Putins kļuva par Krievijas prezidentu 2000. gadā; pirms tam 1999.–2000. gadā bija Krievijas premjerministrs, no 2000. gada marta līdz 2008. gada maijam — Krievijas prezidents, bet no 2008. līdz 2012. gadam atkal pildīja premjerministra pienākumus
Izglītība un agrīnā karjera
Putins 1975. gadā ieguva jurista grādu Sanktpēterburgas (toreiz — Ļeņingradas) Valsts universitātē. Pēc studijām viņš strādāja padomju drošības struktūrās — ilgus gadus būtiska daļa no viņa karjeras saistīta ar slepenajiem dienestiem (KGB). 1980. gados viņš strādāja arī ārvalstīs, tostarp Vācijā (DDR).
Atgriešanās politiķa lomā un kāpums pie varas
1990. gadu beigās Putins nonāca vietējā varas aparātā Sanktpēterburgā, strādājot Anatolija Sobčaka vadītajā pilsētas administrācijā. Vēlāk viņš tika pārcelts uz Maskavu, kur guva ātru karjeras izaugsmi — 1998. gadā kļuva par Federālās drošības dienesta (FSB) vadītāju, bet 1999. gada augustā tika apstiprināts par Krievijas premjerministru. Pēc Borisa Jeļcina negaidītas demisijas 1999. gada 31. decembrī Putins kļuva par operatīvi nozīmīgu valsts vadītāju (de facto—rīkotājprezidents) un vēlāk 2000. gada martā uzvarēja prezidenta vēlēšanās.
Prezidentūras galvenie posmi un politiskā līnija
Starp svarīgākajiem Putina laika notikumiem un politikas virzieniem ir:
- Koncentrēta varas konsolidācija centrālajā līmenī — federālās varas pozīciju nostiprināšana, reģionālās autonomijas samazināšana.
- Ekonomikas stabilizācija un izaugsme 2000. gadu pirmajā desmitgadē, lielā mērā pateicoties energoresursu cenu pieaugumam.
- Sistēmiskas reformas drošības un izlūkošanas dienestos, centralizēta mediju kontrole un spiediens pret neatkarīgo žurnālismu.
- Aktīva ārpolitika ar militāriem konfliktiem — 2008. gada karš ar Gruziju, 2014. gada Krimas aneksija un galu galā 2022. gada iebrukums Ukrainā, kas radīja plašas starptautiskas sankcijas un politisku izolāciju.
2012. gads un vēlāk
Laikā no 2008. līdz 2012. gadam Putins bija premjerministrs, bet prezidenta amatā bija Dmitrijs Medvedevs. 2012. gadā Putins atkal uzvarēja prezidenta vēlēšanās un turpināja vadīt valsti. 2018. gadā viņš tika pārvēlēts uz vēl vienu termiņu. 2020. gada konstitucionālās izmaiņas radīja iespēju pagarināt viņa amata laiku, kas izraisīja gan atbalstu, gan kritiku.
Pretrunas, kritika un starptautiskās reakcijas
Putina politiskajai darbībai ir raksturīgs spēcīgs atbalsts daļā sabiedrības, taču tai līdzi nāk arī plaša kritika: apsūdzības cilvēktiesību pārkāpumos, pret opozīciju vērstas represijas, mediju brīvības ierobežošana un ierobežotas politiskās konkurences radīšana. Starptautiskā sabiedrība vairākkārt ieviesa sankcijas pret Krieviju un konkrētām amatpersonām — īpaši pēc 2014. un 2022. gada notikumiem Ukrainā.
Personīgā dzīve
Putins ir atturējies no plašas personīgās dzīves demonstrēšanas; sabiedrībai zināms, ka viņš bijis precējies ar Lūdmuļa Putinu (šķiršanās publiski izziņota), ir bērni. Viņa publiskais tēls tiek rūpīgi pārvaldīts, un to papildina dažādi medijos redzami stāsti par hobijiem un sporta aktivitātēm.
Nākotnes iespaids
Vladimira Putina ilgstošā klātbūtne Krievijas politikā būtiski ietekmē gan valsts iekšpolitiku, gan starptautiskās attiecības. Viņa lēmumi un politika turpina radīt plašas sekas ekonomikā, drošībā un reģionālajā stabilitātē.
Saīsinātā biogrāfija: dzimis 1952. gada 7. oktobrī Ļeņingradā; izglītība — jurista grāds; KGB/FSB karjera; 1999.–2000. premjerministrs; 2000.–2008. prezidents; 2008.–2012. premjerministrs; 2012. un 2018. pārvēlēts par prezidentu; amatā joprojām aktīvs. Startēts ar jurista izglītību un had numerous roles in Russian public life.
Agrīnā dzīve
Putins dzimis 1952. gada 7. oktobrī Ļeņingradā, Krievijas PSFSR, Padomju Savienībā. Viņa vecāki bija Vladimirs Spiridonovičs Putins (1911-1999) un Marija Ivanovna Putina (dzimusi Šelomova; 1911-1998).
Karjeras sākums
No 1985. līdz 1990. gadam Putins strādāja Padomju Savienības slepenajā spiegu dienestā KGB. Putins strādāja Drēzdenē, kas bija daļa no bijušās Austrumvācijas. Pēc Austrumvācijas sabrukuma 1989. gadā Putinam lika atgriezties Padomju Savienībā. Viņš izvēlējās doties uz Ļeņingradu, kur viņš mācījās universitātē. 1990. gada jūnijā viņš sāka strādāt Ļeņingradas Valsts universitātes Starptautisko lietu nodaļā. 1991. gada jūnijā viņš tika iecelts par Sanktpēterburgas mēra biroja Starptautiskās komitejas vadītāju. Viņa uzdevums bija veicināt starptautiskās attiecības un ārvalstu investīcijas.
Putins 1991. gada 20. augustā atteicās no amata KGB laikā, kad notika pučs pret Padomju Savienības prezidentu Mihailu Gorbačovu. 1994. gadā viņš kļuva par Sanktpēterburgas pilsētas priekšsēdētāja pirmo vietnieku. 1996. gada augustā viņš ieradās Maskavā un ieņēma dažādus svarīgus amatus BorisaJeļcina valdībā. No 1998. gada jūlija līdz 1999. gada augustam viņš bija FSB (KGB jaunākā versija) vadītājs, bet no 1999. gada marta līdz augustam bija Drošības padomes sekretārs.
Krievijas prezidents
Putins kļuva par Krievijas prezidentu 2000. gada maijā.
Putins ir valdošās partijas "Vienotā Krievija" līderis. Šī partija ir uzvarējusi Krievijas vēlēšanās kopš Padomju Savienības sabrukuma.
Putina kritiķi apgalvo, ka viņš ir atņēmis cilvēkiem brīvības un nav spējis padarīt valsti attīstītāku. Krievija pelna daudz naudas, pārdodot naftu un gāzi citām valstīm, bet korupcijas dēļ šī nauda netiek izmantota dzīves apstākļu uzlabošanai.
Pēdējā laikā Krievijas opozīcija rīko pret valdību vērstus mītiņus, internetā rīko kampaņas pret Putinu un publicē neatkarīgus ziņojumus plašākai sabiedrībai. Plašsaziņas līdzekļu cenzūras dēļ ir ļoti grūti sabiedrībai nodot atšķirīgu informāciju.
Putins bija pret iebrukumu Lībijā 2011. gadā. Viņš ir arī pret iebrukumu Sīrijā un Irānā.
Saskaņā ar Krievijas konstitūciju neviens nevar būt prezidents trīs reizes pēc kārtas. Tāpēc Putins 2008. gada martā notikušajās vēlēšanās sevi neizvirzīja. Tomēr par prezidentu drīkst būt tik reižu, cik vien vēlaties, ja vien tas nav vairāk par divām reizēm pēc kārtas. Putins 2012. gada martā pats sevi izvirzīja vēlēšanām un ieguva 64 % balsu. Tas nozīmē, ka viņš būs Krievijas prezidents līdz 2018. gadam.
2017. gada 6. decembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka gaidāmajās 2018. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās kandidēs uz ceturto termiņu.
G8 balstiekārta
2014. gada 24. martā Putins un Krievija tika izslēgta no G8. Tas notika tāpēc, ka ASV uzskatīja, ka Ukrainas krīze ir Putina vaina.
2020. gada referendums
2020. gada jūlijā Krievijas vēlētāji atbalstīja referendumu, kas ļautu Putinam pildīt prezidenta pienākumus līdz 2036. gadam.
Personīgā dzīve
Viņš ir krievu pareizticīgās baznīcas loceklis, ir šķīries un viņam ir divas meitas.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir Vladimirs Putins?
A: Vladimirs Putins ir pašreizējais Krievijas prezidents.
Jautājums: Kad Putins ir dzimis?
A: Putins dzimis 1952. gada 7. oktobrī.
Q: Kur Putins ir dzimis?
A: Putins dzimis Ļeņingradā, kas tagad Krievijā ir pazīstama kā Sanktpēterburga.
J: Kāda bija Putina profesija, pirms viņš kļuva par politiķi?
A: Pirms kļūšanas par politiķi Putins bija ieguvis jurista izglītību.
J: Kad Putins bija Krievijas premjerministrs?
A: Putins bija Krievijas premjerministrs no 1999. līdz 2000. gadam un pēc tam no 2008. līdz 2012. gadam.
Jautājums: Cik reizes Putins ir bijis Krievijas prezidents?
A: Putins ir bijis Krievijas prezidents divas reizes. Pirmo reizi no 2000. gada marta līdz 2008. gada maijam un pēc tam atkal no 2012. gada.
J: Kāds ir Putina pilns vārds krievu valodā?
A: Putina pilns vārds krievu valodā ir Влади́мир Влади́мирович Пу́тин.
Meklēt