Starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA) — izruna, simboli un piemēri
Uzzini Starptautisko fonētisko alfabētu (IPA): izruna, simboli, piemēri un transkripcija — praktiski padomi valodu mācībām, precīzai izrunai un lingvistiskai analīzei.
Starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA) ir starptautiski pieņemta skaņu pieraksta sistēma, kas ļauj precīzi reģistrēt valodu skaņas neatkarīgi no ortogrāfijas. To 1886. gadā izveidoja Starptautiskā fonētiskā asociācija, lai cilvēki valodu skaņas varētu pierakstīt standartizētā veidā. Valodnieki, valodu skolotāji un tulkotāji izmanto šo sistēmu, lai parādītu vārdu izrunu un salīdzinātu skaņu sistēmas dažādās valodās.
Kā lasīt IPA: slīpsvītras un kvadrātiekavas
IPA simbolus parasti raksta starp slīpsvītrām /.../ (tā dēvētā plašā transkripcija), kas norāda formas, kas saprotamas plašai publikai, vai tikai fonēmisko līmeni. Savukārt šaurā transkripcija tiek rakstīta kvadrātiekavās [...] un sniedz daudz precīzāku fonētisku informāciju par konkrētu runas realizāciju vai variantiem. Piemēram, angļu vārds little var tikt plaši ierakstīts kā /lɪtl/, bet šauri kā [lɪɾɫ] atkarībā no runātāja un dialekta. Šaurā transkripcija parasti izmanto papildus diakritiskas zīmes un specifiskus simbolus.
Simbolu un zīmju apjoms
IPA galvenokārt izmanto simbolus, kas ir tuvi latīņu alfabēta burtiem vai to variācijām, taču tajā ir arī speciāli simboli un atsauces no citām rakstībām. Pašlaik IPA ietver apmēram 107 pamata burti (fonēmas simboli) un aptuveni 52 diakritiskās zīmes, kas modificē burtu skanējumu. Papildus tam IPA ietver suprasegmentālas zīmes (piem., garums, akcenti, intonācija) un dažas īpašas zīmes intonācijas vai stresa apzīmēšanai.
Diakritikas un paplašinājumi
Diakritiskās zīmes ļauj norādīt smalkas fonētiskas atšķirības, piemēram, labi artikulētu vai saīsinātu skaņu, nazalizāciju, palatalizāciju u. c. Ja nepieciešama vēl detalizētāka reģistrēšana, izmanto paplašināto IPA (piemēram, extIPA), kas paredzēts runas traucējumu pētījumiem un netipisku skaņu reģistrēšanai.
Piemēri
- Palatālā aproksimanta: skaņa, kas angļu valodā vārda yesterday sākumā tiek izrunāta kā [j] (piem., /ˈjɛstərdeɪ/).
- Angļu vārdi: cat /kæt/, she /ʃiː/, think /θɪŋk/.
- Plašā vs šaurā: little plašā transkripcijā /ˈlɪtəl/, bet šaurā var būt [lɪɾɫ] (ar alveolāro tapu [ɾ] un velarizēto laterāli [ɫ]).
Kā un kam IPA noder
IPA ir noderīgs rīks valodu apguvē, valodas pētniecībā, leksikogrāfijā un fonētikas aprakstos. To izmanto arī vārdnīcas (piem., Vikipēdija un citas tiešsaistes resursu) ierakstos, lai parādītu precīzu izrunu. IPA palīdz:
- mācību procesā — sniedz vienotu izrunas kodu neatkarīgi no ortogrāfijas;
- valodu salīdzināšanā — ļauj salīdzināt skaņu sistēmas;
- klīniskajā fonētikā — precīzi dokumentēt runas traucējumus (extIPA).
Tehniskie aspekti: fonts un veidi, kā rakstīt IPA
IPA simbolus atbalsta lielākā daļa mūsdienu fontu un Unicode. Lai rakstītu IPA, var izmantot īpašas virtuālās klaviatūras (piem., tiešsaistes IPA tastatūras), Unicode ievades metodes vai lingvistikas programmatūru (praat, ELAN utt.). Dažreiz, lai tiešsaistes saturā pareizi rādītu visus simbolus, nepieciešams fonts, kas atbalsta IPA (piem., Gentium, Charis SIL).
Padomi lietotājiem
- Sāciet ar plašu transkripciju (/.../) — tā parasti pietiek valodas mācībām.
- Ja nepieciešama precizitāte (akcenta, dialekta vai runas traucējumu pētījums), pārejiet uz šauro transkripciju [...].
- Izmantojiet uzticamus avotus un vārdnīcas, jo dažādas publikācijas dažreiz izmanto nedaudz atšķirīgas konvencijas (piem., RP vs GA angļu izruna).
Ja vēlaties padziļināt zināšanas, meklējiet kursus vai grāmatas par fonētiku un fonoloģiju, kā arī izmantojiet tiešsaistes resursus un interaktīvas IPA tastatūras, lai praktiski trenētos ar dažādu valodu izrunām.
Vēsture
1886. gadā franču un britu valodu skolotāju grupa izveidoja Starptautisko fonētikas asociāciju. Sākumā šie skolotāji izmantoja romiešu alfabētu. Vēlāk viņi mainīja alfabētu tā, lai dažādās valodās ar vienādiem burtiem varētu rakstīt vienādas skaņas.
Alfabēta lietošana
IPA ir izveidots tā, lai katrai skaņai būtu viens simbols. Tas nozīmē, ka katrs burts vienmēr izsaka vienu un to pašu skaņu. Tas atšķiras no angļu valodas. Angļu valodā daži burti izsaka vairākas skaņas. Piemēram, burts <x> angļu valodā parasti tiek izrunāts kā divas skaņas ([ks]), bet var nozīmēt arī [gz] vai [z].
Vēstules
Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā ir burti, kas apzīmē trīs skaņu veidus: pulmoniskos līdzskaņus, nepulmoniskos līdzskaņus un patskaņus.
Pulmoniskie līdzskaņi
Pulmonālie līdzskaņi tiek veidoti, bloķējot gaisu, kas nāk no plaušām. Lielākā daļa līdzskaņu (un visi angļu valodas līdzskaņi) ir pulmoniski. Šo skaņu simboli ir sakārtoti tabulā. Rindās ir norādīts, kā skaņa tiek veidota, bet slejās - kur tā tiek veidota.
|
| ||||||||||||||||||
| Artikulācijas vieta (Kur rodas skaņa) → | Labial | Vainags | Dorsālā daļa | Radikāls | Glotāls | |||||||||||||
| Bilabiālais | Labiodental | Zobārsts | Postalveolārs | Retroflex | Palatālā daļa | Velar | Uvular | rīkles | Epiglota | |||||||||
| Kā rodas skaņa ↓ | ||||||||||||||||||
| Deguna | n |
|
| |||||||||||||||
| Plosīvs | p b | p̪ b̪ | t d | ʈ ɖ | c ɟ | k ɡ | q ɢ |
|
|
| ||||||||
| ɸ β | f v | θ ð | z z | ʃ ʒ | ʂ ʐ | ç ʝ | x ɣ | χ | ħ | h ɦ |
| |||||||
| β̞ | j | a Й° |
|
|
|
| ||||||||||||
| Trill | retrofleksa trilkss | я* |
|
| ||||||||||||||
| Pieskarieties vai Atveriet | † | † |
| ЙўМ† |
|
|
| |||||||||||
| Sānu fricatīvs | ɬ ɮ | * | * | * |
|
|
| |||||||||||
| Laterālā tuvināšana | l |
|
| |||||||||||||||
| Sānu atloks |
| * |
|
|
| |||||||||||||
|
| ||||||||||||||||||
Ne-pulmoniskie līdzskaņi
Ne-pulmoniskie līdzskaņi tiek izrunāti bez gaisa, kas nāk no plaušām. Ir trīs nepulmonisko līdzskaņu veidi. Implosīvie līdzskaņi tiek veidoti, ieplūstot gaisam mutē. Ejektīvie līdzskaņi tiek veidoti, izspiežot gaisu no balsenes, nevis no plaušām. Klikšķinātos līdzskaņus veido, mutē izveidojot hermētisku gaisa kabatu un ātri to izlaižot.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA)?
A: Starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA) ir sistēma skaņu pierakstīšanai. To 1886. gadā izveidoja Starptautiskā fonētikas asociācija, lai nodrošinātu standarta veidu, kā pierakstīt dažādu valodu vārdu izrunu.
J: Kas izmanto IPA?
A: Valodnieki, valodu skolotāji un tulkotāji izmanto šo sistēmu, lai norādītu vārdu izrunu. Arī Vikipēdija izmanto IPA, lai parādītu, kā jāizrunā konkrēti vārdi.
J: Kādus simbolus izmanto?
A: Lielākā daļa IPA izmantoto simbolu ir latīņu alfabēta burti vai to variācijas. Piemēram, palatālā aproksimanta (y vārdā vakar) tiek rakstīta ar [j].
J: Kā rakstīt skaņas, izmantojot IPA?
A: Skaņas var rakstīt starp slīpsvītrām (ko sauc par plašu transkripciju) vai kvadrātiekavās (ko sauc par šauru transkripciju). Šaurā transkripcija ir precīzāka nekā platā.
J: Kādi skaņu veidi tajā ir ietverti?
A: IPA ir tikai to skaņu simboli, kuras parasti tiek lietotas sarunvalodā. Starptautiskās fonētiskās alfabētiskās alfabētiskās sistēmas paplašinājumi (Extensions to the International Phonetic Alphabet jeb extIPA) tiek izmantoti, lai pierakstītu citas skaņas.
J: Vai tas kādreiz mainās?
A: Jā, dažkārt IPA tiek pievienoti vai noņemti simboli, ja nepieciešams. Šobrīd ir 107 dažādi burti un 52 zīmes, kas tiek pievienotas burtiem, lai mainītu to skanējumu, ko sauc par "diakritiskajām zīmēm".
Meklēt