Frikatīvs (frikativa) — kas tas ir? Definīcija un piemēri

Frikatīvs (frikativa): skaidra definīcija, sibilantu īpatnības un praktiski piemēri (s, z, ʃ, ʒ, f, v, θ, ð) valodu salīdzināšanai.

Fricatīvs līdzskanis ir līdzskanis, kas rodas, izspiežot gaisu caur nelielu caurumu vai spraugu mutē. Piemēram, spraugas starp zobiem var veidot frikatīvos līdzskaņus; ja šīs spraugas tiek izmantotas, frikatīvos līdzskaņus sauc par sibilantiem. Skanējums frikatīvam rodas no gaisa turbulences — tas rada daļiņu troksni vai šņākoņu, ko raksturo plašs frekvenču spektrs. Daži sibilantu piemēri angļu valodā ir [s], [z], [ʃ] un [ʒ].

Tips un izvietojums mutē

Fricatīvus klasificē pēc skaņradžu vairošanas vietas mutē un pēc tā, vai tie ir balsīgie vai bezbalsīgie (voiced/voiceless). Galvenās vietas ir:

• labiodentāli (piem., [f], [v]) — lūpas pret zobiem;
• dentalāli (piem., angļu [θ], [ð]) — mēle pret zobiem;
[s], [z]) — mēles gala vai mala pret alveolāro grēdu;
• postalveolāri/palatāli (piem., [ʃ], [ʒ]) — mēles augstāka daļa pret zobu grēdu vai cietpalātu;
• velāri/uvulāri (piem., vācu/aragoniņu skanējumi [x], franču uvulālais [ʁ]) — aizmugurējā mutē vai rīklē.

Balsīgums (voicing) un sibilanti

Atšķirība starp balsīgajiem un bezbalsīgajiem frikatīviem rodas no balss saitēm — balsīgie frikatīvi līdzi tur balsi (vibrāciju), bet bezbalsīgie nē. Piemēram, angļu valodā parasti min:

• bezbalsīgie frikatīvi: [s], [ʃ], [f], [θ];
• balsīgie frikatīvi: [z], [ʒ], [v], [ð].

Sibilanti (šķindinošie frikatīvi) ir tie frikatīvi, kuru skaņa ir īpaši asā un augstfrekvences — piemēram, [s], [z], [ʃ], [ʒ]. Tie bieži tiek uztverti kā "s"- vai "š"-tipa skaņas.

Praktiski piemēri un rakstība

Angļu valodā piemēri ar frikatīviem:

• "see" [siː] — [s];
• "zip" [zɪp] — [z];
• "she" [ʃiː] — [ʃ];
• "measure" [ˈmɛʒər] — [ʒ].

Latviešu valodā tipiski frikatīvi ir atspoguļoti ar burtiem: s = [s], z = [z], š = [ʃ], ž = [ʒ], f = [f], v = [v], h = [h]. (Dažas skaņas, piemēram, angļu [θ] un [ð], nav latviešu pamatfonēm un sastopamas galvenokārt aizguvumos un vardos no citām valodām.)

Atšķirība no afrikātām un nozīme fonoloģijā

Fricatīvs atšķiras no afrikātas — afrikāta sākas kā sprāgstošs skaņradis (stop) un ātri tiek atbrīvota uz frikāciju, piemēram, [tʃ] vai [dʒ]. Fonoloģiski frikatīvi bieži iesaistās līdzskaņu izmaiņās, piemēram, izskaņas devozēšanā vai balsīguma asimilācijā (kad līdzskaņi vārda iekšienē kļūst balsīgāki vai bezbalsīgāki atkarībā no kaimiņiem).

Akustiskā rakstura īss skaidrojums

Akustiski frikatīvi izpaužas kā ilglaicīga trokšņa enerģija — spektrs un maksimuma frekvence atkarīga no skaņas veida (sibilantiem parasti ir augstāka un šaurāka pīķa frekvence nekā nesibilantiem). Tā kā frikatīvi var būt gan īsi, gan ilgstoši, tie labi kalpo fonoloģiskajai diferenciācijai starp vārdiem.

Fricatīvi ir svarīga daļa no valodu skaņu sistēmām visā pasaulē — to konkrētais kopums un funkcijas atšķiras pēc valodas, bet principā tie veido skaidras, viegli uztveramas skaņas kontrastus.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir fricatīvs līdzskanis?

J: Kas ir sibilants fricatīvs līdzskanis?

J: Vai jūs varat minēt sibilējošo fricatīvo līdzskaņu piemērus angļu valodā?

J: Cik daudz fricatīvu ir angļu valodā?

J: Kāda ir atšķirība starp bezskaņu un balsīgajiem fricatīviem?

J: Kādi ir bezskaņu fricatīvi angļu valodā?

J: Kādi angļu valodā ir balsīgie fricatīvi?

Meklēt pēc burta