Bilabiālais nazāls ir līdzskaņu veids, kuru raksturo pilnīga lūpu saskare un izelpas gaisa novadīšana caur deguna dobumu (veluma nomaiņa ir nokļauta lejas pozīcijā). To lieto gandrīz visās sarunvalodās. Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā šo skaņu apzīmē ar simbolu ⟨m⟩. X-SAMPA simbols ir ⟨m⟩. Angļu valodā tai atbilst burts “m”.
Bilabiālais nazāls ir parasts fonēms vai alofons daudzās pasaules valodās. Tomēr ir arī valodas, kurās /m/ ir retāks vai tās vietā tiek izmantotas citas nazāles vai fonēmas. Bilabiālais nazāls var parādīties gan vārda sākumā, vidū, gan beigās, un dažviet tas var kļūt par zilbes centru (zilbiskā nazāle), ko fonētiski atzīmē kā m̩.
Fonētiskās iezīmes
- Skats: nazāls (gaisa izplūde caur degunu)
- Vieta: bilabiāls (abi lūpas saskaras)
- Skandējums: balsains (voiced)
- Artikulācijas veids: tās ir aizvērta nazāle / nazāls stop
- Elpošanas veids: pulmonisks (izelpa no plaušām)
Praktiskā runā bilabiālais nazāls bieži piedzīvo asimilāciju. Piemēram, latviešu un angļu valodā patskaņa n pirms labialām skaņām var pārtapt par [m], piemēram, angļu in + possible → [ɪmˈpɒsəbl] (asimilācija pirms /p/). Tāpat daudzas valodas atļauj [m̩] kā zilbisku formu, ja nazāls aizvieto patskaņa funkciju zilbē.
Piemēri dažādās valodās
- Angļu valodā: map [mæp], summer [ˈsʌmə(r)], team [tiːm]
- Latviešu: māja [ˈmɑːja], mamma [ˈmamːa]
- Spāņu: mano [ˈmano], madre [ˈmaðɾe]
- Franču: main [mɛ̃] (šeit /m/ seko nazālai patskaņai)
- Krievu: мама [ˈmama]
Bilabiālais nazāls ir viena no fonētikas pamatbūtnēm: viegli izrunājams un fonoloģiski stabils, tāpēc tas ir izplatīts daudzās valodās visā pasaulē. Tajā pašā laikā fonētiskā realizācija (piem., devoicing, nasalizācija, zilbiskums) var atšķirties atkarībā no valodas fonoloģiskajiem noteikumiem.