Bilabiālais trilks (IPA ⟨ʙ⟩): definīcija, izcelsme un valodu piemēri
Uzzini visu par bilabiālo trilku ⟨ʙ⟩ — definīcija, izcelsme, fonētika un valodu piemēri reti sastopamajām skaņām.
Bilabiālais trilks ir līdzskanis. To lieto dažās sarunvalodās.
Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā šī skaņa ir ⟨ʙ⟩. Tās X-SAMPA simbols ir B\.
Daudzās valodās, kurās ir divbalsīgs trilks, tas sastopams tikai kā daļa no prenasalizētas divbalsīgas apstāšanās ar trilķētu atbrīvošanos, [mbʙ]. Tas vēsturiski izveidojies no prenazalizētas pieturas pirms relatīvi augsta aizmugurējā patskaņa, piemēram, [mbu]. Šādos gadījumos šīs skaņas parasti joprojām ir tikai sekojošā [u] vidē.
Pastāv arī bezskaņaina alveolārā divbalsīgi trillēta afrikāta ([t̪͡ʙ̥], dažkārt "tᵖ"), kas netiek bieži lietota. Tas ir sastopams pirahã valodā un no dažiem vārdiem čapakuriešu valodās Wari' un Oro Win. Šī skaņa parādās arī kā allofons abhāzu un ubuhu alveolārajam bezbalsīgajam balsīgajam plosīvam /tʷ/, taču šajās valodās tā biežāk tiek realizēta ar divkārši artikulētu pieturu [t͡p]. Čapakuru valodās [tʙ̥] gandrīz tikai pirms noapaļotiem patskaņiem, piemēram, [o] un [y].
Artikulācija un fonētiska raksturojuma kopsavilkums
- Artikulācijas vieta: bilabiāla — abas lūpas saskaras un ātri vibrē.
- Artikulācijas veids: trillis — skaņa rodas, kad gaiss liek daļai artikulatoru (šeit: lūpām) ātri atkārtoti trīcēt.
- Fona statuss: parasti balsīgs (voiced) — IPA simbols ⟨ʙ⟩ apzīmē balsīgu bilabiālu trīļi.
- Reti sastopama: tā ir viena no retākajām fonēmām pasaules valodās un bieži parādās tikai specifiskos fonētiskos kontekstos, piemēram, prenasalizācijas vai pirms noapaļotiem patskaņiem.
Reālās realizācijas un varianti
Bilabiālais trilks var parādīties vairākos fonētiskos formātos:
- Prenasalizēta secība [mbʙ], kurā trilks seko nasalizētai (prenasalizētai) pieturai — šī realizācija bieži vien radusies no kombinācijas [mbu] vai līdzīgas seku ietekmē un saglabājas tikai pirms noapaļotiem patskaņiem.
- Bezskaņainais (voiceless) trilks vai trillēta afrikāta, kas fonētiski apzīmēta kā [t̪͡ʙ̥] vai [tʙ̥]. Šādas realizācijas ir reģistrētas, piemēram, pirahã un dažās čapakuriešu valodās (Wari', Oro Win).
- Saskaņotas vai dubultartikulētas pieturas, piemēram, [t͡p], kas dažkārt parādās kā alternatīva trilkam šajās valodās.
Izplatība valodās un piemēri
Bilabiālais trilks nav plaši izplatīts. To var atrast dažos Amazones reģiona dialektos (piem., pirahã), čapakuriešu valodās (Wari', Oro Win) un vairākos citu mazu valodu kontekstos. Tipiski novērojumi:
- Retumis kā fonēma patstāvīgi — biežāk kā allofons vai fonētiska variācija.
- Vairākos gadījumos trilks saglabājas tikai pirms noapaļotiem patskaņiem ([u], [o], [y]), kas liecina par vēsturisku saistību ar labi nozīmētiem labiovelāriem vai labiabializācijas procesiem.
- Var parādīties kā daļa no afrikātām vai prenasalizētām grupām, kā aprakstīts iepriekš.
Vēsturiskie attīstības ceļi
Vēsturiski bilabiālais trilks bieži attīstās no sērijām, kurās seko nasalizācija vai labi nesteidzīga labiovelāra ietekme. Tipisks ceļš ir:
- /mbu/ → fonētiska asimilācija un pāreja uz [mbʙu] vai saīsinātu [mbʙ], kur lūpu vibrācija tiek pastiprināta no labiovelares artikulācijas kombinācijas.
Akustiskās īpatnības
Akustiski bilabiālais trillis parasti izpaužas kā īsas, atkārtotas amplitūdas pīķu secības ķēde, kas rodas no lūpu vibrācijas frekvences un articlācijas spēka. Atšķirībā no alveolārā vai uvulārā trilka, bilabiālais trilks bieži vien ir vairāk atkarīgs no lūpu sprieguma un izelpas spiediena, tāpēc tas vieglāk zūd vai kļūst par allofonu dažādos fonētiskajos kontekstos.
Transkribēšana un ortogrāfija
IPA simbols ⟨ʙ⟩ ir standarta veids, kā fonētiski atzīmēt bilabiālo trīļi. Literārās ortogrāfijas reti atspoguļo šo skaņu tieši; valodas, kurās tās ir, parasti izmanto kombinācijas b, mb, vai citas grafēmas atkarībā no vēsturiskā attīstības veida.
Kopsavilkums
Bilabiālais trilks ir fonētiski interesanta, bet tipoloģiski reti sastopama skaņa. To bieži ierobežo konkrēti fonētiski konteksti (piem., prenasalizācija, priekšā no apaļiem patskaņiem) un tā parādīšanās var liecināt par specifiskiem vēsturiskajiem procesiem valodā. Lai gan tas reti veido atsevišķu fonēmu daudzās valodās, tas ir svarīgs elements fonētiskajā un fonoloģiskajā analīzē tajās valodās, kur tas parādās.
Funkcijas
Bilabiālā trilka iezīmes:
- Tās uzvedība ir trill. Tas nozīmē, ka mēs šo skaņu radām, virzot gaisu virs artikulatora tā, lai tas vibrētu. Vairumā gadījumu tā ir sastopama tikai kā prenazalizētas pieturas trilles atbrīvošana.
- Mēs to ražojam bilbiāli. Tas nozīmē, ka mēs šo skaņu izdodam ar abām lūpām.
- Tā fonācija ir balsīga. Tas nozīmē, ka artikulācijas laikā balss saites vibrē.
- Tas ir mutvārdu līdzskanis. Tas nozīmē, ka gaiss var izplūst tikai caur muti.
- Šo skaņu mēs neizraugām, kad gaiss plūst pāri mēlei. Tāpēc centrālā un laterālā dihotomija nav piemērota.
- Gaisa plūsmas mehānisms ir pulmonāls. Tas nozīmē, ka mēs šo skaņu radām, virzot gaisu tikai ar plaušām un diafragmu, kā tas notiek lielākajā daļā skaņu.
Jautājumi un atbildes
J: Kādu skaņu izsaka divbalsīgs trilks?
A: Balsīgais divbalsīgais trilks ir līdzskanis.
J: Ar kādu burtu starptautiskajā fonētiskajā alfabētā apzīmē šo skaņu?
A: Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā šo skaņu apzīmē ar burtu ⟨ʙ⟩.
J: Kāds ir šīs skaņas simbols X-SAMPA?
A: X-SAMPA simbols šai skaņai ir B\.
J: Kā vēsturiski attīstījās prenasalalizēta divbalsīga apstāšanās ar trilolētu izlaidumu?
A: Prenazalizēta divbalsīga apstāšanās ar trilolētu izlaidumu vēsturiski izveidojās no prenazalizētas apstāšanās pirms relatīvi augsta aizmugurējā patskaņa, piemēram, [mbu].
J: Kādā vidē parasti rodas šīs skaņas?
A: Šīs skaņas parasti vēl joprojām ir tikai vidē, kurā seko [u].
J: Vai ir vēl kādas citas skaņas, kas saistītas ar divbalsīgo divskaņu trilku?
A: Jā, tas sastopams tikai kā daļa no prenasalizētas divbalsīgas pieturas ar trillesi, [mbʙ].
Meklēt