Alveolārais trilks ir līdzskaņu veids, kas sarunvalodās izpaužas kā skanīgs, ātri vibrējošs "r" skaņas variants. To parasti sauc arī par velmēto R, velmēto R vai trillēto R Skaņa rodas, pieliekot mēles galu pie kores tieši aiz augšējās zobu rindas — to nozīmē termins "alveolārais". Pēc tam, brīvi pieplūstot gaisam, mēlei ir īsas, atkārtotas sadursmes ar šo kores daļu — tā rodas vibrācija (trils), kas padara šo līdzskani par trīskāršu līdzskani (trill).

Kā to apzīmē starptautiskajā fonētikā

Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā zobu, alveolārās un postalveolārās trilles parasti apzīmē ar simbolu ⟨r⟩. X-SAMPA simbols ir r.

Transkripcija un lietojums dažādās valodās

Bieži vien transkripcijās, piemēram, ⟨r⟩ izmanto tādās valodās kā angļu un vācu valodas fonemātiskajā transkripcijā (īpaši vārdnīcās). Tomēr šajās valodās ortogrāfiskā zīme "r" bieži apzīmē vairākus fonētiski atšķirīgus skaņu veidus, nevis tieši alveolāro trilku — to lieto, jo ir ērtāk rakstīt.

Daudzās indoeiropiešu valodās šī skaņa vismaz reizēm ir alofoniska ar alveolāro pieskārienu [ɾ], īpaši neuzsvērtajās pozīcijās. Izņēmumi, kurās trillks un taps tiek uztverti kā atsevišķas fonēmas, ir katalāņu, spāņu, albāņu un daži portugāļu dialekti — šajās valodās intervokālais taps [ɾ] un trills [r] var veidot minimālās pāru kontrastus (piem., spāņu pero 'bet' vs. perro 'suņš').

Kur un kā rodas atšķirības

Alveolārais trilks nav universāls. Dažās valodās r realizējas kā:

  • alveolārais taps [ɾ] (vienreizējs pieskāriens),
  • alveolārais aproximants [ɹ] (piemēram, daudzās angļu izrunās),
  • uvulārais trilks [ʀ] vai frikatīvais variants [ʁ] (piemēram, vairākos franču un vācu dialektos),
  • retroflexu vai palatālu variāciju atkarībā no reģiona.

Latviešu valodā r parasti ir alveolārais trilks; tajā mēles gala vibrācija ir skanīga un stabila.

Praktiski piemēri un izrunas vingrinājumi

Lai iemācītos izrunāt alveolāro trilku, var palīdzēt šādi soļi:

  • Novietojiet mēles galu viegli pret alveolāro kori (aiz augšējiem zobiem).
  • Atbrīvojiet mēles malu un ļaujiet gaisam brīvi izplūst — neklausieties mēģināt "bremzēt" mēli ar muskuļu spriegumu.
  • Sāciet ar īsu skaņu, it kā mēģinātu atdarināt purināšanu vai kaķa murrāšanu, un pakāpeniski pievienojiet balsi.
  • Vingriniet vārdu pārus un zilbes: piemēram, latviski 'rīts', 'raža'; spāņu piemēriem skat. saistītās valodas kā spāņu.

Piezīmes

Fonētiskā realizācija var atšķirties starp runātājiem, dialektiem un fonētiskajiem kontekstiem (piem., vārda sākumā, starp patskaņiem, līdzskaņu grupās). Dažkārt transkripcijā lietotais simbols ⟨r⟩ neraksturo precīzu artikulāciju, bet drīzāk fonēmu līmeni.