Korsika — Francijas sala Vidusjūrā un Napoleona dzimtene
Korsika — Vidusjūras dārgakmens: dramatiskas pludmales, kalni, Napoleona dzimtene un bagāta franču-itāļu vēsture. Atklāj piedzīvojumus un kultūru šajā elpu aizraujošajā salā.
Korsika ir ceturtā lielākā sala Vidusjūrā (pēc Sicīlijas, Sardīnijas un Kipras). Tā atrodas uz rietumiem no Itālijas, uz dienvidaustrumiem no Francijas un uz ziemeļiem no Sardīnijas salas.
Korsika ir viens no Francijas administratīvajiem reģioniem. Daži cilvēki vēlas, lai Korsika būtu Itālijas daļa.
Korsika ir slavena ar saviem tūrisma objektiem un kā Napoleona Bonaparta dzimtene.
Ģeogrāfija un daba
Korsikas platība ir apmēram 8 680 km², un salā dzīvo aptuveni 300–350 tūkstoši iedzīvotāju. Reljefs ir kalnains — salas centrā paceļas augsti granīta masīvi, un augstākais punkts ir Monte Cinto (2 706 m). Piekrastes daļas mijas: smilšu pludmales, stāvkrasti un krāšņi sarkanie klintis (piemēram, Pianas klintis).
Korsikas florā un faunā ir daudz endēmisku sugu. Salā atrodas Parc naturel régional de Corse un vairākas aizsargājamās teritorijas, tostarp Scandola rezervāts, kas iekļauts UNESCO un biosfēras rezervātu sarakstos. Kalnos ir akmens cirkiem līdzīgas ielejas, upju ielejas un ezeri, kas piedāvā plašas iespējas pārgājieniem un dabas mīļotājiem.
Administrācija un lielākās pilsētas
Korsika administratīvi sadalīta divos departamentos: Corse-du-Sud (2A) un Haute-Corse (2B). Reģiona administratīvais centrs ir Ajaccio (fr. Ajaccio, korsikiešu valodā Aiacciu), kas ir arī dzimtā vieta Napoleona Bonaparta. Citas nozīmīgas pilsētas: Bastia, Calvi, Corte un Porto-Vecchio.
Vēsture īsi
Korsikas vēsture ir sarežģīta — ilgstoši to ietekmēja ģenovieši, un 18. gadsimtā salā īslaicīgi pastāvēja neatkarīga Korsikas Republika, ko vadīja Pascal Paoli. 1768. gadā Gēnoa nodeva salu Francijai, un tā kļuva par franču īpašumu. Kopš tā laika Korsika ir cieši saistīta ar Franciju, taču salā laiku pa laikam pastāv autonomijas un neatkarības kustības.
Valoda un kultūra
Korsikā runā franču valodā, bet saglabā spēcīgu vietējo identitāti un kultūru. Korsikiešu valoda (corsu) ir romāņu valoda, tuva itāļu dialektiem, īpaši toskāņu valodai. Kultūru raksturo bagātīgas tautas tradīcijas — mūzika, dziedāšana (piem., polyfonija), rokdarbi un vietējā virtuve.
Vietējā virtuve izceļas ar sieriem (piem., brocciu), gaļas ēdieniem, olīvām, medu un vīnu. Īpaši pazīstami ir arī jūras produkti un tradicionālie saldumi.
Ekonomika un tūrisms
Tūrisms ir viens no svarīgākajiem ienākumu avotiem — vasarā tūkstošiem apmeklētāju ierodas pludmalēs, pārgājienu takās un vēsturiskajos ciematos. Papildus tūrisma nozarei svarīga ir lauksaimniecība (runā par kazu un aitu audzēšanu, vīndariem, olīvkoku audzēšanu), zivju nozveja un neliela rūpniecība. Salā ir arī hidroenerģijas avoti un dažas rūpnieciskas aktivitātes.
Klima un sezonalitāte
Korsikā ir tipisks Vidusjūras klimats piekrastē — silta, sausa vasara un maiga, mitra ziema. Kalnu rajonos ziemas var būt bargas, ar sniegu un zemākām temperatūrām. Labākais laiks ceļošanai ir no maija līdz oktobrim, taču kalnu pārgājieni bieži iespējami arī rudenī un pavasarī.
Satiksme un piekļuve
Korsikā ir vairāki lidostu punkti — Ajaccio, Bastia, Calvi un Figari — kas nodrošina savienojumu ar Francijas kontinentu un dažām Eiropas pilsētām. Prāmji kursē no kontinentālās Francijas (piem., Nicas, Marseļas, Tulonas) un no Itālijas. Salas ceļu tīkls ved cauri kalnu ainavām; dzelzceļa līnijas savieno dažas lielākās pilsētas.
Napoleons un kultūras mantojums
Napoleons Bonaparts, viens no pasaules vēsturē nozīmīgākajiem personāžiem, dzimis Ajaccio 1769. gadā. Viņa dzimta un dzimtas mājas ir nozīmīgi apskates objekti un pievieno vēsturisku pievilcību pilsētai. Korsikas kultūras un vēsturiskie pieminekļi ietver arī ģenoviešu torņus, citadeles un senus ciemus, kas saglabājuši tradicionālo arhitektūru.
Aktuālie jautājumi
Korsikā pastāv politiskas debatas par autonomiju un dažkārt neatkarības kustībām. Vienlaikus tiek aktīvi strādāts pie tūrisma ilgtspējības, dabas aizsardzības un vietējo tradīciju saglabāšanas, lai nodrošinātu salas dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu nākotnei.
Ja vēlaties uzzināt vairāk par konkrētu vietu Korsikā, apskates objektiem vai praktisku ceļošanas informāciju (pārvietošanās, laiks, labākās takas), varu sagatavot detalizētāku ceļvedi.
Korsika
Korse administratīvais reģions ir iekrāsots sarkanā krāsā
Ģeogrāfija
Korsikai ir 1000 km gara piekraste un vairāk nekā 200 pludmales, un tā ir ļoti kalnaina - augstākā virsotne ir Monte Cinto (2706 m) un 20 citas virsotnes, kuru augstums pārsniedz 2000 m.
Lielās pilsētas: (Korsikas nosaukumi)
Ažaksjo (Aiacciu)
Bastija (Bastia)
Corte (Corti)
Sartène (Sartè)
Citas pilsētas un ciemati:
Saint-Florent (San Fiurenzu)
Kalvi (Calvi)
L'Île-Rousse (Isula Rossa)
Porto-Vecchio (Porti Vechju)
Bonifacio (Bunifaziu)
Aleria
Topogrāfija
Zeme un laikapstākļi
Korsika ir kalnainākā Vidusjūras sala. Šajā zemienē valda Vidusjūras klimats. Vasaras ir karstas un sausas. Ziemas ir maigas ar mērenu nokrišņu daudzumu. Augstienes klimats ir auksts un mitrāks. Dabiskā veģetācija ir Vidusjūras meži, meži un krūmāji. Kalnos ir daudz ozolu un priežu mežu, izņemot augstienes. Liela daļa piekrastes zemienes ir izcirsta lauksaimniecībai, tāpēc kalnu mežu skaits ir ievērojami samazinājies. Salā atrodas dabas parks (Parc Naturel Régional de Corse), kurā aizsargāti tūkstošiem retu dzīvnieku un augu sugu. Parks tika izveidots 1972. gadā, un tajā ietilpst Porto jūras līcis (Golfe de Porto), Skandolas dabas rezervāts (Réserve Naturelle de Scandola), kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, un daži no salas augstākajiem kalniem. Šis parks ir aizsargājams.
Vēsture
- 725. gads : Lombardi apmetas Korsikā
- 754. gads : Karlo Magno kļūst par langobardu karali un atdod Korsikas zemes pāvestam.
- 1077 : Pāvests Gregorio VII piešķir svarīgam Pizas priesterim pilnvaras mainīt vai palīdzēt Korsikā.
- 1133. gads: priesteru ordenis sadalās divās daļās, viena Dženovai un otra Pizai.
- 1195 : Bonifacio ierodas Dženovas karavīru grupa
- 1268 : Kalvī ierodas Dženovas karavīru grupa.
- 1284: Korse kļūst par Dženovas īpašumu
- 1383 : Bastia da Genuva fondazione di Bastia da Genuva
- 1551. gads : Samperu Korsu uzbrūk turkiem Francijas vārdā.
- 1559. gads: Trattatu di Cateau-Cambrésis, Korsiku atgūst Dženova.
- 1725. gads : dzimst Paskvāle Paoli
- 1730. gads : decembrī Korsika kļūst neatkarīga.
- 1732. gads : Korti miers
- 1735. gads: pirmā Korsikas konstitūcija
- 1736. gads : par Korsikas karali kļūst Teodoru di Neihofs.
- 1737 : Francijas un Dženovas tikšanās Versaļā
- 1755. gada 14. jūlijā Oresas tiesa Pasquale Paoli kļūst par "generale di a Nazione".
- 1755. gads: otrā Korsikas konstitūcija.
- 1765 : Korti universitāte ir atvērta.
- 1768. gada 15. maijā Versaļas sanāksmē Dženova pārdod Korsiku frančiem. Korsika uzbrūk Francijai.
- 1768. gada 9. oktobris : brīvības cīnītāja Paskvāla Paoli karavīri uzvar kaujā pret franču karavīriem "U Borgu" kaujā.
- 1769. gads : 9. maijs, Korsikas zaudējums Ponte Novu kaujā pret franču karavīriem.
- 1769. gada 13. jūnijs: Paskvāle Paoli pēc Francijas uzvaras kaujā pamet Korsiku un dodas uz Lielbritāniju.
- 1769. gads : 15. augusts, Napoleons Bonaparts piedzimst Ažaksjo.
- 1789 : Francija paziņo, ka "Korse ir daļa no Francijas karalistes".
- 1790. gads: kļūst par Korsikas "dipartimentu" ar galvaspilsētu Bastiu.
- 1793. gads: Korsiku sadala divās daļās - "Liamone" daļā un "Golu" daļā.
- 1807. gads : Pasquale Paoli mirst
- 1821. gads : Napoleons Bonaparts mirst Svētās Helēnas salā.
- 1840. gads: Prospēra Merimē ceļojums pa Korsiku
- 1858. gada 4. augusts - franču valoda kļūst par Korsikas oficiālo valodu.
Administrācija
Korsikas teritoriālās kopienas galvaspilsēta ir Ažaksjo (korsikāņu: Aiacciu). Teritoriālā kopiena ir sadalīta divos departamentos: Korse-du-Sud un Haute-Corse. Šie divi departamenti tika izveidoti 1975. gada 15. septembrī, izveidojot Korsē departamentu.
Korsikas karte
Ekonomika
Tūrisms ir lielākais Korsikas ekonomikas avots. Salai ir patīkams klimats, skaisti kalni un patiešām skaistas piekrastes, kas padara to par populāru galamērķi franču un citu Rietumeiropas iedzīvotāju vidū. Tomēr sala nav tik intensīvi attīstījusies kā citas Vidusjūras daļas. Tūrisms ir īpaši koncentrēts Porto Veckio un Bonifacio apkārtnē salas dienvidos un Kalvī ziemeļrietumos.
Korsikas iespaidīgā piekraste ir galvenais tūrisma virzītājspēks (šeit pie Propriano pilsētas).
Politika
Pašlaik Korsiku pārvalda gandrīz kā jebkuru citu Francijas reģionu. Salā ir daudz kustību par Korsikas un korsikāņu neatkarību no Francijas. Francijas valdība ir pret pilnīgu neatkarību. Salā ir atbalsts lielākas autonomijas piešķiršanai, taču aptaujas liecina, ka lielākā daļa korsikāņu ir pret pilnīgu neatkarību. Daži grupējumi, kas apgalvo, ka atbalsta Korsikas neatkarību, kopš 20. gadsimta 70. gadiem ir rīkojuši vardarbīgu kampaņu, kas ietver sprādzienus un dažas nejaušas slepkavības, parasti pret pidžu-noir un citiem nekorsikāņiem vai Francijas valdības ēkām. Korsikas neatkarības grupas uzbrūk, kad ir pārliecinātas, ka upuri nebūs apdraudēti. Tomēr ne visām neatkarības grupām ir "jauki līgumi", dažkārt ir zināms, ka neatkarības grupas praktizē izspiešanu un citu iebiedēšanas taktiku, kas līdzinās mafijas darbībai Sicīlijā un Itālijas dienvidos. Māju īpašniekiem, kas nav korsikāņi, var draudēt ar viņu māju iznīcināšanu vai arī viņiem tiek uzspiests maksāt "revolucionāru nodokli", lai palīdzētu grupējumiem uzbrukumos.
2000. gadā premjerministrs Lionels Žospēns piekrita piešķirt Korsikai lielāku autonomiju, bet tikai par vardarbības apturēšanu. Korsikas autonomijas priekšlikumā bija paredzēts vairāk aizsargāt korsikāņu valodu (korsu), salas tradicionālo valodu (kas tiek uzskatīta arī par itāļu valodas dialektu). Tomēr pret autonomijas paplašināšanas plāniem iebilda Francijas Nacionālās asamblejas gallistu opozīcija. 2003. gada 6. jūlijā notikušajā referendumā neliels vairākums korsikāņu vēlētāju iebilda pret Žana Pjēra Rafarēna un iekšlietu ministra Nikolā Sarkozī valdības projektu, kas paredzēja likvidēt divus salas departamentus un piešķirt lielāku autonomiju Korsikas teritoriālajai kopienai.
"U Corsu", Korsikas valoda
Korsikā oficiālā valoda ir franču, bet daudzi cilvēki runā "u corsu", UNESCO aizsargātā Korsikas valodā. Corsu valodai ir dažas līdzības ar Toskānas dialektiem (ar to akcentiem) vai ar galluresiešu valodu, kurā runā netālajā Sardīnijas salā. Corsu ir divas valodas variācijas: "Supranacciu", kas izplatīta salas ziemeļaustrumos (Bastia, Corte), un "Suttanacciu", kas izplatīta salas dienvidos (Ajaccio, Sartene). Vietējā korsikāņu valoda ir tuvāka itāļu valodai nekā franču valodai, taču abas valodas ir latīņu valodas atvases. Senie romieši runāja latīņu valodā.
Sports
Korsikā futbols ir ļoti izplatīts sporta veids. Francijas pirmajā līgā ("Ligue 1") salā spēlē 2 komandas. AC Ajaccio un SC Bastia. Vēl viens ļoti pazīstams sporta veids Korsikā ir volejbols, kurā spēlē GFCO Ajaccio Volley-Ball komanda.
Jautājumi un atbildes
J: Kur atrodas Korsika?
A: Korsika atrodas uz rietumiem no Itālijas, uz dienvidaustrumiem no Francijas un uz ziemeļiem no Sardīnijas salas.
Q: Ar ko ir pazīstama Korsika?
A: Korsika ir pazīstama ar saviem tūrisma objektiem un kā Napoleona Bonaparta dzimtene.
J: Cik liela ir Korsika salīdzinājumā ar citām Vidusjūras salām?
A: Korsika ir ceturtā lielākā sala Vidusjūrā aiz Sicīlijas, Sardīnijas un Kipras.
J: Vai Korsika ir daļa no Francijas?
A: Jā, Korsika ir viens no Francijas administratīvajiem reģioniem.
J: Kādas citas salas atrodas netālu no Korsikas?
A: Uz ziemeļiem no Korsikas atrodas Sardīnijas sala.
J: Kas ir dzimis Korsikā?
A: Korsijā dzimis Napoleons Bonaparts.
J: Kādi apskates objekti ir pieejami tūristiem?
A: Šeit ir daudz tūrisma objektu, tostarp pludmales, kalni, meži un vēsturiskas vietas.
Meklēt