Korsika

Ģeogrāfija

Korsikai ir 1000 km gara piekraste un vairāk nekā 200 pludmales, un tā ir ļoti kalnaina - augstākā virsotne ir Monte Cinto (2706 m) un 20 citas virsotnes, kuru augstums pārsniedz 2000 m.

Lielās pilsētas: (Korsikas nosaukumi)

Ažaksjo (Aiacciu)

Bastija (Bastia)

Corte (Corti)

Sartène (Sartè)

Citas pilsētas un ciemati:

Saint-Florent (San Fiurenzu)

Kalvi (Calvi)

L'Île-Rousse (Isula Rossa)

Porto-Vecchio (Porti Vechju)

Bonifacio (Bunifaziu)

Aleria

Topogrāfija

Zeme un laikapstākļi

Korsika ir kalnainākā Vidusjūras sala. Šajā zemienē valda Vidusjūras klimats. Vasaras ir karstas un sausas. Ziemas ir maigas ar mērenu nokrišņu daudzumu. Augstienes klimats ir auksts un mitrāks. Dabiskā veģetācija ir Vidusjūras meži, meži un krūmāji. Kalnos ir daudz ozolu un priežu mežu, izņemot augstienes. Liela daļa piekrastes zemienes ir izcirsta lauksaimniecībai, tāpēc kalnu mežu skaits ir ievērojami samazinājies. Salā atrodas dabas parks (Parc Naturel Régional de Corse), kurā aizsargāti tūkstošiem retu dzīvnieku un augu sugu. Parks tika izveidots 1972. gadā, un tajā ietilpst Porto jūras līcis (Golfe de Porto), Skandolas dabas rezervāts (Réserve Naturelle de Scandola), kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, un daži no salas augstākajiem kalniem. Šis parks ir aizsargājams.

Vēsture

• 725. gads : Lombardi apmetas Korsikā
• 754. gads : Karlo Magno kļūst par langobardu karali un atdod Korsikas zemes pāvestam.
• 1077 : Pāvests Gregorio VII piešķir svarīgam Pizas priesterim pilnvaras mainīt vai palīdzēt Korsikā.
• 1133. gads: priesteru ordenis sadalās divās daļās, viena Dženovai un otra Pizai.
• 1195 : Bonifacio ierodas Dženovas karavīru grupa
• 1268 : Kalvī ierodas Dženovas karavīru grupa.
• 1284: Korse kļūst par Dženovas īpašumu
• 1383 : Bastia da Genuva fondazione di Bastia da Genuva
• 1551. gads : Samperu Korsu uzbrūk turkiem Francijas vārdā.
• 1559. gads: Trattatu di Cateau-Cambrésis, Korsiku atgūst Dženova.
• 1725. gads : dzimst Paskvāle Paoli
• 1730. gads : decembrī Korsika kļūst neatkarīga.
• 1732. gads : Korti miers
• 1735. gads: pirmā Korsikas konstitūcija
• 1736. gads : par Korsikas karali kļūst Teodoru di Neihofs.
• 1737 : Francijas un Dženovas tikšanās Versaļā
• 1755. gada 14. jūlijā Oresas tiesa Pasquale Paoli kļūst par "generale di a Nazione".
• 1755. gads: otrā Korsikas konstitūcija.
• 1765 : Korti universitāte ir atvērta.
• 1768. gada 15. maijā Versaļas sanāksmē Dženova pārdod Korsiku frančiem. Korsika uzbrūk Francijai.
• 1768. gada 9. oktobris : brīvības cīnītāja Paskvāla Paoli karavīri uzvar kaujā pret franču karavīriem "U Borgu" kaujā.
• 1769. gads : 9. maijs, Korsikas zaudējums Ponte Novu kaujā pret franču karavīriem.
• 1769. gada 13. jūnijs: Paskvāle Paoli pēc Francijas uzvaras kaujā pamet Korsiku un dodas uz Lielbritāniju.
• 1769. gads : 15. augusts, Napoleons Bonaparts piedzimst Ažaksjo.
• 1789 : Francija paziņo, ka "Korse ir daļa no Francijas karalistes".
• 1790. gads: kļūst par Korsikas "dipartimentu" ar galvaspilsētu Bastiu.
• 1793. gads: Korsiku sadala divās daļās - "Liamone" daļā un "Golu" daļā.
• 1807. gads : Pasquale Paoli mirst
• 1821. gads : Napoleons Bonaparts mirst Svētās Helēnas salā.
• 1840. gads: Prospēra Merimē ceļojums pa Korsiku
• 1858. gada 4. augusts - franču valoda kļūst par Korsikas oficiālo valodu.

Administrācija

Korsikas teritoriālās kopienas galvaspilsēta ir Ažaksjo (korsikāņu: Aiacciu). Teritoriālā kopiena ir sadalīta divos departamentos: Korse-du-Sud un Haute-Corse. Šie divi departamenti tika izveidoti 1975. gada 15. septembrī, izveidojot Korsē departamentu.

Korsikas karte

Ekonomika

Tūrisms ir lielākais Korsikas ekonomikas avots. Salai ir patīkams klimats, skaisti kalni un patiešām skaistas piekrastes, kas padara to par populāru galamērķi franču un citu Rietumeiropas iedzīvotāju vidū. Tomēr sala nav tik intensīvi attīstījusies kā citas Vidusjūras daļas. Tūrisms ir īpaši koncentrēts Porto Veckio un Bonifacio apkārtnē salas dienvidos un Kalvī ziemeļrietumos.

Korsikas iespaidīgā piekraste ir galvenais tūrisma virzītājspēks (šeit pie Propriano pilsētas).

Politika

Pašlaik Korsiku pārvalda gandrīz kā jebkuru citu Francijas reģionu. Salā ir daudz kustību par Korsikas un korsikāņu neatkarību no Francijas. Francijas valdība ir pret pilnīgu neatkarību. Salā ir atbalsts lielākas autonomijas piešķiršanai, taču aptaujas liecina, ka lielākā daļa korsikāņu ir pret pilnīgu neatkarību. Daži grupējumi, kas apgalvo, ka atbalsta Korsikas neatkarību, kopš 20. gadsimta 70. gadiem ir rīkojuši vardarbīgu kampaņu, kas ietver sprādzienus un dažas nejaušas slepkavības, parasti pret pidžu-noir un citiem nekorsikāņiem vai Francijas valdības ēkām. Korsikas neatkarības grupas uzbrūk, kad ir pārliecinātas, ka upuri nebūs apdraudēti. Tomēr ne visām neatkarības grupām ir "jauki līgumi", dažkārt ir zināms, ka neatkarības grupas praktizē izspiešanu un citu iebiedēšanas taktiku, kas līdzinās mafijas darbībai Sicīlijā un Itālijas dienvidos. Māju īpašniekiem, kas nav korsikāņi, var draudēt ar viņu māju iznīcināšanu vai arī viņiem tiek uzspiests maksāt "revolucionāru nodokli", lai palīdzētu grupējumiem uzbrukumos.

2000. gadā premjerministrs Lionels Žospēns piekrita piešķirt Korsikai lielāku autonomiju, bet tikai par vardarbības apturēšanu. Korsikas autonomijas priekšlikumā bija paredzēts vairāk aizsargāt korsikāņu valodu (korsu), salas tradicionālo valodu (kas tiek uzskatīta arī par itāļu valodas dialektu). Tomēr pret autonomijas paplašināšanas plāniem iebilda Francijas Nacionālās asamblejas gallistu opozīcija. 2003. gada 6. jūlijā notikušajā referendumā neliels vairākums korsikāņu vēlētāju iebilda pret Žana Pjēra Rafarēna un iekšlietu ministra Nikolā Sarkozī valdības projektu, kas paredzēja likvidēt divus salas departamentus un piešķirt lielāku autonomiju Korsikas teritoriālajai kopienai.

"U Corsu", Korsikas valoda

Korsikā oficiālā valoda ir franču, bet daudzi cilvēki runā "u corsu", UNESCO aizsargātā Korsikas valodā. Corsu valodai ir dažas līdzības ar Toskānas dialektiem (ar to akcentiem) vai ar galluresiešu valodu, kurā runā netālajā Sardīnijas salā. Corsu ir divas valodas variācijas: "Supranacciu", kas izplatīta salas ziemeļaustrumos (Bastia, Corte), un "Suttanacciu", kas izplatīta salas dienvidos (Ajaccio, Sartene). Vietējā korsikāņu valoda ir tuvāka itāļu valodai nekā franču valodai, taču abas valodas ir latīņu valodas atvases. Senie romieši runāja latīņu valodā.

Sports

Korsikā futbols ir ļoti izplatīts sporta veids. Francijas pirmajā līgā ("Ligue 1") salā spēlē 2 komandas. AC Ajaccio un SC Bastia. Vēl viens ļoti pazīstams sporta veids Korsikā ir volejbols, kurā spēlē GFCO Ajaccio Volley-Ball komanda.