Francijas Nacionālā asambleja — struktūra, vēlēšanas un pilnvaras

Uzzini visu par Francijas Nacionālo asambleju: struktūru, 577 deputātu vēlēšanu sistēmu, pilnvarām, Palais Bourbon un prezidenta tiesībām asambleju atlaist.

Francijas Nacionālā asambleja (franču: Assemblée nationale) ir viena no Francijas Piektās republikas parlamenta abām palātām. Otrā palāta ir Senāts (Sénat).

Struktūra

Nacionālo asambleju veido 577 deputāti, kurus ievēl katrā no 577 vienmandāta vēlēšanu apgabaliem. Šie apgabali aptver Francijas metropoli, aizjūras departamentus un teritorijas, kā arī ārvalstīs dzīvojošos Francijas pilsoņus. Deputāti darbojas pilnas slodzes mandatā un pārstāv savus vēlētājus parlamentā.

Asambleju vada priekšsēdētājs (Président de l'Assemblée nationale), kuru parasti izraugās lielākā deputātu grupa. Priekšsēdētājam palīdz Birojs (Bureau), kurā parasti ir: vairākas priekšsēdētāja vietnieki (vice-présidents), sekretāri (secrétaires) un kvestori (questeurs). Šie amatpersonu pienākumi nodrošina debates, balsojumu un administratīvo darbu plūsmu.

Deputāti bieži strādā parlamenta deputātu grupās, kas organizējas pēc partiju vai politisko spēku piederības. Lai izveidotu oficiālu grupu Nacionālajā asamblejā, parasti nepieciešams noteikts deputātu skaits (parasti ap 15 cilvēku), kas piešķir grupai tiesības uz laiku debatēs, sekretariātu un vietu komisijās.

Asamblejā darbojas vairākas pastāvīgās komisijas, kurās tiek sagatavoti likumprojekti un tiek veikta valdības uzraudzība. Starp galvenajām komisijām ir:

• Finanšu komisija (budžeta un nodokļu jautājumi);
• Konstitucionālo jautājumu un likumdošanas komisija (komisija des lois);
• Ārlietu komisija;
• Nacionālās aizsardzības un bruņoto spēku komisija;
• Sociālo lietu komisija;
• Kultūras un izglītības komisija;
• Ekonomikas komisija;
• Vides un teritoriālā plānošanas komisija.

Vēlēšanas un kandidēšanas kārtība

Deputāti tiek ievēlēti uz pieciem gadiem, izmantojot divkārtu vēlēšanu sistēmu. Sistēma darbojas šādi:

• Pirmajā kārtā uzvar tas kandidāts, kurš iegūst absolūtu balsu vairākumu (vairāk nekā 50% no nodotajām balsīm) un kura balsis sastāda vismaz 25% no reģistrēto vēlētāju skaita attiecīgajā apgabalā.
• Ja neviens kandidāts nepilda šos nosacījumus, uz otro kārtu iekļūst visi kandidāti, kuri pirmajā kārtā ieguvuši vismaz 12,5% no reģistrēto vēlētāju skaita. Ja šādu kandidātu nav vai ir tikai viens, otrajā kārtā tomēr iekļūst divi labākie kandidāti. Otrajā kārtā uzvar vairākuma princips (vairāk balsu).

Par deputāta amata kandidēšanu parasti nepieciešama Francijas pilsonība, balsstiesības un nebūt persona ar likumā noteiktām šķēršļiem (piem., dažas valsts amatpersonas un tiesneši var būt izslēgti). Kandidēšanas vecuma slieksnis un citi administratīvi nosacījumi atbilst Francijas tiesību aktiem.

Pilnvaras un attiecības ar valdību

Nacionālajai asamblejai ir plašas likumdošanas un kontroles pilnvaras:

• Likumu pieņemšana: likumdošanas iniciatīva var būt gan valdībai, gan deputātiem; ja rodas domstarpības ar Senātu, pēdējā instance likumu apstiprināšanā bieži ir Nacionālā asambleja (ar noteiktām izņēmumu procedūrām).
• Budžeta uzraudzība: asamblejai ir svarīga loma valsts budžeta izskatīšanā un apstiprināšanā.
• Valdības kontrole: deputāti var uzdot jautājumus valdībai, rīkot izmeklējošās komisijas un pieprasīt ziņojumus. Regula par jautājumu uzdošanu (Questions au Gouvernement) ir nozīmīgs instruments parlamentārā kontroles procesā.
• Vēlēšanās par uzticību: Nacionālā asambleja var izteikt neuzticību valdībai, un, ja tiek pieņemta izteikta neuzticības rezolūcija ar absolūtu balsu vairākumu, valdība tiek atlaista.
• Valdības procedūras: valdība var izmantot konstitūcijā paredzētos instrumentus (piem., 49. pantā iekļautos mehānismus), lai paātrinātu likumdošanu vai virzītu likumus bez balsojuma, taču pret šādiem soļiem iespējamas parlamentāras reakcijas, tostarp neuzticības balsojums.

Atlaide un termiņš

Nacionālās asamblejas pilnvaru termiņš parasti ir pieci gadi. Francijas prezidents tomēr saskaņā ar konstitūciju var asambleju atlaist (izsludināt priekšlaicīgas vēlēšanas), taču ne biežāk kā vienu reizi gada laikā pēc iepriekšējās atlaišanas (konkrēti – saskaņā ar konstitūcijas norma par 1 gada ierobežojumu). Arī īpaši politiskie apstākļi var radīt savdabīgas procedūras, bet parastais termiņš paliek pieci gadi.

Mītne

Nacionālās asamblejas oficiālā mītne ir Palais Bourbon, kas atrodas Sēnas kreisajā krastā Parīzē. Palais Bourbon ir gan darba, gan ceremoniju centrs, kur notiek debates, likumdošanas sēdes un parlamentārās procedūras.

Noslēgums

Nacionālā asambleja ir centrālais elements Francijas parlamentārajā sistēmā: tā pieņem likumus, kontrolē valdību un pārstāv vēlētāju intereses. Tās loma, procedūras un savstarpējās attiecības ar Senātu un izpildvaru veido būtisku Piektās republikas institucionālo līdzsvaru.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Francijas Nacionālā asambleja?

J: Kā Nacionālajā asamblejā ievēl deputātus?

J: Kas vada Nacionālo asambleju?

J: Cik ilgs ir Nacionālās asamblejas pilnvaru laiks?

J: Kur atrodas Francijas Nacionālās asamblejas oficiālā mītne?

J: Kādi vēl palātas veido parlamentu Piektajā Republikā?

Meklēt pēc burta