Medijs — Džana Karlo Menoti 1946. gada divcēlienu opera
Izpēti Džana Karlo Menoti operu "Medijs" (1946): sižets, pirmizrādes, Brodveja, kinoversija un televīzijas adaptācijas — klasiskās operas un film noir mijiedarbība.
"Medijs" ir divu cēlienu opera ar Džana Karlo Menoti vārdiem un mūziku. Tā tapusi pēc Kolumbijas Universitātes pasūtījuma. Pirmo reizi tā tika izrādīta 1946. gada 8. maijā. Operas pirmais profesionālais iestudējums tika izrādīts dubultā ar Menoti operu "Telefons". To 1947. gada 18. un 20. februārī Ņujorkas Hekšera teātrī (Heckscher Theater, Ņujorka) iestudēja Baleta biedrība. Brodvejas iestudējums notika 1947. gada 1. maijā Etela Barimora teātrī ar to pašu aktieru sastāvu. 1951. gadā Menoti ar kinorežisora Aleksandra Hammida palīdzību iestudēja kinoversiju, kas atgādināja film noir. Tajā galveno lomu spēlēja Anna Marija Alberģeti. Televīzijas tiešraide ar Mariju Pauersu galvenajā lomā notika 1948. gada 12. decembrī televīzijas seriālā Studio One.
Sižets un tēmas
Sižetā centrā ir noslēpumains medijs un viņas seansi, kuros tiek pieprasītas uzrādītāju garu esamība. Stāsts attīstas kā psiholoģisks trilleris: notikumi pakāpeniski kļūst saspringtāki, parādās vainas, šaubas un konflikts starp viltu un patiesību. Opera risina tēmas par maldu, manipulatīvu varu, cilvēku ievainojamību un sekām, ko rada emocionāla izmantošana. Lai gan darbība ir koncentrēta un cieši strukturēta, tā rada intensīvu, spriedzes pilnu atmosfēru.
Mūzika un dramaturģija
Menoti mūzika šajā darbā ir liriska un tieša, tuvojoties kino dramatiskajai izjūtai — tāpēc filmversija īpaši labi akcentē noir elementus. Kompozīcijā dominē melodiskums, skaidra dramaturģiska līnija un tonalitātes izteiksme, kas ļauj operai būt saprotamai arī plašākai skatītāju auditorijai. Darbs ir salīdzinoši īss un intensīvs, piemērots mazākam orķestrim un kompakta skatuves sastāva iestudēšanai.
Izrādes vēsture un nozīme
"Medijs" bija agrs Menoti panākums, kas nostiprināja viņa reputāciju kā dramaturgiski spēcīga un publiski pieejama komponista. Opera bieži tiek rādīta kopā ar īsāko darbu "Telefons" — tas ir ierasts repertuāra paņēmiens, jo abi darbi labi papildina viens otru gan tonalitātē, gan garumam. Darbs ir ieguvis uzmanību gan operteātru, gan kino un televīzijas adaptāciju vidū, padarot to par vienu no Menoti atpazīstamākajiem darbiem.
Praktiska informācija un iestudējumi
Operai parasti izmanto nelielu aktieru un orķestra sastāvu, kas padara to pievilcīgu maziem profesionāliem teātriem, konservatorijām un operu kompānijām. Pastāv vairākas skatuves un ekrāna versijas — no pirmajām brodvejas un televīzijas iestudējumiem līdz 1951. gada filmai — kas parāda darba piemērotību dažādām režijas pieejām (no realizma līdz noslēpumainam noir stilam).
Vērtējums un ietekme
Menoti “Medijs” tiek augstu vērtēts par spēcīgu dramaturģiju un efektīvu muzikālo izteiksmi, kas kopā rada spēcīgu teātra pieredzi īsā formātā. Tas joprojām tiek iekļauts repertuārā, jo piedāvā iespējas intensīvai aktieru un režijas darbībai, kā arī viegli pielāgojamu scēnisko risinājumu klāstu.
Menoti 1944. gadā
Operas stāsts
1. darbība
Medija salons
Monika, madāmas Floras meita, un Tobijs, no "Budapeštas ielām" izglābts mēms kalpu zēns, spēlējas pārģērbšanās spēlēs. Kad Madame Flora jeb "Baba", kā viņi viņu sauc, ierodas mājās iereibusi, viņa bargi pārmet viņiem, ka viņi nav sagatavojušies šīs nakts seansam. Drīz vien ierodas viesi - Gobino kungs un kundze, pastāvīgie apmeklētāji, un atraitne Nolana kundze, kas seansā piedalās pirmo reizi. Kad madāma Flora ir transā savā krēslā, notiek viltus seanss, kurā Nolana kundze runā ar to, ko viņa uzskata par savu mirušo sešpadsmitgadīgo meitu, bet patiesībā aiz aizsega ir Monika. Kad Monika pazūd, Nolana kundze metas pretī tēlam, bet Gobineaus viņu aiztur. Kad kārtība ir atjaunota, Gobino kungs un kundze "sazinās" ar savu mirušo divus gadus veco dēlu Miku, kurš neko nedara, tikai smejas. Pēc tam, kad viņi no viņa atvadās, kundze Flora "pēkšņi, skaļi nopriecājoties... ar abām rokām satver sev kaklu". Viņa jūt, ka viņas kaklu spiež fantomiska roka, un ir "pārņemta šausmās". Pēc tam, kad viņa pieprasa, lai viesi aiziet, viņa izsauc Moniku un izstāsta viņai, ko jutusi, un galu galā vaino Tobiju, kurš visu laiku atradās otrā istabā. Cenšoties nomierināt Babas piedzērušos dusmas pret Tobiju, Monika dzied viņai tumšo šūpuļdziesmu "Melnais gulbis", kuru pārtrauc balss, ko Baba dzird, liekot viņai mesties šausmīgās dusmās uz Tobiju par to, ka viņš viņai nav pateicis, no kurienes nāk balss. Akts beidzas ar to, ka Monika atkal dzied šūpuļdziesmu, kamēr Baba deklamē savu "Slava Dievam".
2. darbība
Dažas dienas vēlāk
Tobijs uzstājas ar leļļu izrādi Monikai, un viņu savstarpējā mīlestība kļūst vēl acīmredzamāka. Kad Baba atgriežas mājās, viņa atsāk apsūdzēt Tobiju, jo ir pārliecināta, ka viņš zina, kas notika tajā naktī. Viesi atkal ierodas, gaidot kārtējo seansu, bet viņus aizdzen madāma Flora, kura cenšas viņus pārliecināt, ka viss bija izlikšanās, atklājot visus trikus, ko viņa un Monika izmantoja. Taču viesi nav pārliecināti un aiziet, apgalvojot, ka, lai gan viņa, iespējams, ir domājusi, ka viņus krāpj, patiesībā tā nav bijis. Kad viesi ir aizbraukuši, viņa izdzen Tobiju, neskatoties uz Monikas lūgumiem viņa vārdā. Kad visi ir prom un Monika ir savā istabā, Baba ielej sev vēl vienu dzērienu un apšauba savu veselo saprātu, kļūst mežonīga no dzēriena un galu galā zaudē samaņu. Kad viņa ir aizmigusi, Tobijs aizklīst atpakaļ un mēģina iekļūt Monikas istabā, bet atrod to aizslēgtu un galu galā dodas uz bagāžnieku, lai atrastu savu tamburīnu. Meklējot viņš uzgrūž bagāžnieka vāku un pamodina Babu. Tobijs ātri paslēpjas leļļu teātrī. Baba mēģina noskaidrot, no kurienes radies troksnis, un no galda atvilktnes paņem revolveri. "Viņa histēriski kliedz: "Kas tas ir? Runā, vai es šauju!" un leļļu teātra priekškars kustas. "Baba kliedz un vairākas reizes uz to šauj." Kad Tobija asiņainais ķermenis sabrūk, satverot aizkaru, Baba saka: "Es esmu nogalinājusi spoku! Es esmu nogalinājusi spoku!" Monika, dzirdot šāvienus, ienāk iekšā, ierauga Tobija nedzīvu ķermeni un skrien pēc palīdzības. Kad "ļoti lēni" krīt pēdējais aizkars, Baba "gaužām gaužām čukstus" jautā: "Vai tas bija tu?".
Muzikālie svarīgākie notikumi
- "Monikas valsis" (Monica)
- "Melnais gulbis" (Monika)
- "Vai man ir bail, vai man ir bail?" (Baba)
Meklēt