Film noir
Film noir ir termins, ar ko apzīmē Holivudas krimināldrāmas filmas, kuru centrā bieži vien ir sekss, noziegumi un korupcija.
Noir filmas galvenokārt tika uzņemtas no 20. gadsimta 40. gadu sākuma līdz 50. gadu beigām ASV, un tās parasti tika filmētas melnbaltā kino. Termins "film noir" cēlies no franču valodas vārda "melnā filma" vai "tumšā filma". Film noir filmas ietver daudz dažādu žanru filmas, piemēram, gangsterfilmas, policijas filmas un detektīvfilmas.
Nūra kino filmas bieži tika filmētas tā, ka filmā bija daudz tumšu ēnu, pat uz varoņu sejām. Holivudas film noir filmas ietekmēja vācu kinorežisori, piemēram, Frics Langs, kurš izmantoja dramatiskus apgaismojuma paņēmienus. Vēl viena ietekme uz film noir filmām bija 1930. gadu franču grāmatas vai filmas par varoņiem, kuri stāsta beigās mirst, vai stāsti ar skumjām beigām. Film noir filmas ietekmēja arī kriminālliteratūra, piemēram, Dashiella Hammetta, Jamesa M. Keina un Raymonda Chandlera detektīvromāni un kriminālromāni.
Film noir filmu un aktieru piemēri
Dažas svarīgas film noir filmas: Nepazīstamais trešajā stāvā (1940), Maltas sokols (1941), Dubultā sodanauda (1944), Lielais miegs (1946), Pastnieks vienmēr zvana divreiz (1946), Key Largo (1948), Noskūpsti mani nāvējoši (1955), Ļaunuma pieskāriens (1958).
Nozīmīgākie Holivudas film noir filmu aktieri bija Roberts Mičums, Humfrijs Bogarts un Pīters Lorrs.
Filmas pēc film noir perioda
Film noir periods bija 20. gadsimta 40. un 50. gadi. Arī pēc 1950. gadiem dažas filmas tika uzņemtas film noir stilā. Sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados tika uzņemtas tādas filmas kā "Mandžūrijas kandidāts" (1962) un "Ķīniešu kvartāls" (1974), kuras ietekmēja 50. gadu film noir filmas.
20. gadsimta 80. un 90. gados bija filmas, kas nedaudz atgādināja film noir, piemēram, "Ķermeņa karstums" (1981), "Pamatinstinkts" (1992), "Nogalini mani vēlreiz" (1989), "Red Rock West" (1992), "Fargo" (1996). Arī 2000. gados ir filmas, kas savā ziņā atgādina film noir filmas. Piemēram, ir tādas filmas kā Memento (2000) un Sin City (2005).
Ir arī zinātniskās fantastikas filmas, kas nedaudz līdzinās film noir filmām, jo tās izskatās tumšas un tajās galvenais varonis dara sliktas lietas, piemēram, Soylent Green (1973), Blade Runner (1982) ar Harisonu Fordu galvenajā lomā un Minority Report (2002) ar Tomu Krūzu galvenajā lomā.
Lietas, kas redzētas film noir filmās
Film noir filmas bieži tiek uzņemtas pilsētās naktī, un to darbība bieži norisinās bāros, naktsklubos, azartspēļu klubos, kazino un lētās viesnīcās. Tāpēc film noir filmas izskatās ļoti tumšas, jo ainas tiek uzņemtas naktī vai tumšās vietās, piemēram, bārā vai viesnīcā.
Nūra filmu ainās bieži ir daudz ēnu, piemēram, logu rāmju, žalūziju vai kāpņu margu ēnas. Filmu ainās bieži ir arī tumšas ēnas, pat uz aktieru sejām. Visas ēnas un tumsa film noir filmās rada noslēpumainu un saspringtu sajūtu.
Nūra filmu varoņus bieži vien motivē alkatība, greizsirdība vai atriebība. Film noir filmu varoņi bieži ir privātdetektīvi vai policisti, kuri izmeklē ļaunu noziedznieku un bandu locekļu pastrādātus noziegumus, piemēram, slepkavības, azartspēles vai prostitūciju. Film noir filmās bieži tiek stāstīts par laupīšanām, laupīšanām, naudas izspiešanu (ko sauc par "šantāžu") vai slepkavībām.
Film noir filmu skatīšanās
Nūra filmās pat varoņi vai galvenie varoņi bieži vien ir kaut kādā ziņā slikti vai daļēji slikti. Piemēram, film noir filmas varonis var palīdzēt nevainīgam vīrietim vai sievietei, kuru apdraud noziedznieks, vai izglābt sievieti no noziedznieku bandas. Tomēr varonis vai galvenais varonis var arī darīt sliktas lietas, piemēram, izdarīt noziegumus, sāpināt vai apdraudēt cilvēkus vai melot.
Nūra filmu varonis vai galvenais varonis bieži vien ir sarūgtināts, skumjš, vientuļš vai nomākts, jo ar viņu ir notikušas sliktas lietas. Cilvēkam, kurš skatās filmu, ir jāizlemj, vai viņš uzskata, ka varonis, kurš dara gan labas, gan sliktas lietas, ir labs cilvēks vai nē. Film noir filmu stāsti var likt skatītājiem aizdomāties par to, kā cilvēkiem būtu jārīkojas, vai par to, kā cilvēkiem būtu jāizdara izvēles savā dzīvē. Tā ir viena no lietām, kas cilvēkiem patīk skatīties film noir filmas.
Film noir filmas nav laimīgas filmas. Laimīgās filmās, piemēram, romantiskās filmās, cilvēki iemīlas, apprecas un dzīvo laimīgu dzīvi. Film noir filmās notiek skumjas. Labam cilvēkam ar sievu var būt vajadzīga nauda īres maksai, un viņš aizņemas naudu no noziedznieku bandas līdera, jo labam cilvēkam nav citas iespējas iegūt naudu. Tad sliktais bandas līderis var piespiest labo cilvēku darīt sliktas lietas, lai atmaksātu naudu. Varbūt sliktais bandas līderis draudēs savainot labā cilvēka sievu. Tad labajam cilvēkam ir jāizšķiras, vai aizsargāt savu sievu, vai veikt ļaunu noziegumu.
Cilvēkiem, kuri skatās "film noir" filmas, patīk redzēt stāstus par cilvēkiem, kuriem nākas izdarīt smagas izvēles, vai par cilvēkiem, kuru dzīvē notiek skumji notikumi. Reālā dzīve nav romantiska komēdija; cilvēkiem bieži vien nākas izdarīt smagas izvēles vai arī viņu dzīvē notiek skumjas lietas.
Grāmatas par film noir
Roberts Ottosons 1981. gadā sarakstīja grāmatu par film noir ar nosaukumu A Reference Guide to the American Film Noir: 1940-1958.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir film noir?
A: Film noir ir termins, ar ko apzīmē Holivudas krimināldrāmas filmas, kurās bieži vien galvenā uzmanība pievērsta seksam, noziegumiem un korupcijai.
J: Kad tika uzņemtas film noir filmas?
A: Film noir filmas galvenokārt tika uzņemtas no 40. gadu sākuma līdz 50. gadu beigām Amerikas Savienotajās Valstīs.
J: Ko nozīmē "film noir"?
A: Termins "film noir" cēlies no franču valodas vārda "melnā filma" vai "tumšā filma".
J: Kādi žanri ir film noir filmās?
A: Film noir filmas ietver daudzus dažādus filmu žanrus, piemēram, gangsterfilmas, policijas filmas un detektīvfilmas.
J: Kā šīs filmas tika uzņemtas?
A: Film noir filmas bieži tika filmētas tā, ka filmā bija daudz tumšu ēnu, pat uz varoņu sejām.
J: Kas ietekmēja Holivudas film noir versiju?
A: Holivudas film noir ietekmēja vācu kinorežisori, piemēram, Frics Langs, kurš izmantoja dramatiskas apgaismošanas tehnikas, kā arī 30. gadu franču grāmatas vai filmas par varoņiem, kuri stāsta beigās nomirst, vai stāsti ar skumjām beigām. Tie ietekmējās arī no kriminālliteratūras, piemēram, Dashiella Hammetta, Jamesa M. Keina un Raymonda Chandlera detektīvromāniem un kriminālromāniem.
