Ķīniešu kvartāli (Chinatown): vēsture, imigrācija un valodas

Izpēti Ķīniešu kvartālu vēsturi, imigrāciju, dialektus un rakstību — no Guangdongas un Fujian līdz Sanfrancisko, Ņujorkai un Kualalumpurai.

Chinatown ir nosaukums, ko izmanto, lai apzīmētu apkaimi jebkurā pilsētā ārpus Ķīnas, kur kopā dzīvo daudzi ķīniešu imigranti. Chinatowns kļuva plaši izplatīti pilsētās visā pasaulē pēc tam, kad Ķīna zaudēja pirmo Opija karu ar Britu impēriju. Pēc Ķīnas zaudējuma daudzi ķīnieši kļuva nabadzīgi, jo īpaši Guandunas provinces iedzīvotāji. Tieši tur notika lielākā daļa kauju. Cilvēki no Guangdongas devās ārpus Ķīnas, lai meklētu darbu. Viņi pārcēlās uz tādām vietām kā Malaizija, Singapūra, Indonēzija un Amerikas Savienotās Valstis. Kad ķīnieši pārcēlās uz šīm vietām, viņi parasti dzīvoja tuvu kopā pilsētā, kurā uzturējās. Tās kļuva par ķīniešu kvartāliem.

Vēstures un imigrācijas galvenie posmi

Ķīniešu emigrācija uz ārvalstīm notika vairākās lielākās viļņos:

• 19. gadsimta vidus — pēc Opija kara un vietējo konfliktu izraisītās nabadzības daudzi iedzīvotāji no Dienvidaustrumu Ķīnas devās meklēt darbu ārpus valsts.
• Zelta drudža un būvlaukumi — 19. gs. otra puse: daudzi ķīnieši strādāja kalnrūpniecībā (piemēram, Kalifornijas zelta drudža laikā) un dzelzceļa būvē, kas piesaistīja darbaspēku no Ķīnas uz ASV, Kanādu un Austrāliju.
• Koloniālā un darba līguma emigrācija uz Dienvidaustrumu Āziju — Malaizijā, Indonēzijā un citur ķīnieši strādāja tirdzniecībā, kalnrūpniecībā un kā amatnieki.
• 20. gadsimta imigrācija — kara un politisko pārmaiņu dēļ daļa emigrantu nāca kā politiskie bēgļi, studenti vai profesionāļi, paplašinot ķīniešu kopienas un to sociālo struktūru.

Rietumos viesmīlības un diskriminācijas kombinācija — piemēram, ASV 1882. gada Chinese Exclusion Act — veicināja to, ka ķīnieši dzīvoja koncentrētās apkaimēs, jo bieži vien citur bija grūti iegūt tiesības uz darbu, mājokļiem vai pilsonību. Tajos pašos kvartālos attīstījās gan uzņēmējdarbība, gan sociālā atbalsta tīkli.

Valodas, dialekti un rakstība

Lielākā daļa agrīno imigrantu bija no Guangdong un Fujian provincēm Ķīnas dienvidaustrumos. Tā rezultātā ķīniešu kvartālos bieži dzirdamas dažādas ķīniešu valodas un dialekti. Starp tiem ir kantoniešu, hakka, teočevu un hokienu valodas. Tekstā minētā “toišu” (taishanese/Toishan dialekts) ir vēl viens Dienvidaustrumu dialekts, kas ir izplatīts noteiktās kopienās. Šie dialekti nereti atšķiras tik daudz, ka runātāji no dažādiem novadiem var izmantot arī standarta ķīniešu (mandarīnu) vai vietējo valodu/gadījumā angļu, malaiziešu u.c. — kā starpniecības valodu.

Tā kā lielākā daļa ķīniešu rajonu tika izveidoti pirms Ķīnas komunistiskās partijas varas pārņemšanas kontinentālajā Ķīnā, lielākajā daļā ķīniešu rajonu tiek izmantoti tradicionālie ķīniešu burti. Tomēr Malaizijas ķīniešu rajonos bieži sastopamas gan vienkāršotās, gan tradicionālās rakstzīmes. Mūsdienās daudziem jaunākiem imigrantiem un otrās paaudzes iedzīvotājiem mandarīns (Standarta ķīniešu) kļūst par svarīgu saziņas valodu starp dialektiem un starptautiskai komunikācijai.

Sociālā, ekonomiskā un kultūras nozīme

• Tirdzniecība un uzņēmējdarbība: Chinatown bieži ir vieta, kur atrodami restorāni, pārtikas veikali, zāļu veikali, tējnīcas, amatniecības darbnīcas un ģimenes uzņēmumi. Daudzi no tiem kalpo gan vietējai kopienai, gan tūristiem.
• Sociālā atbalsta tīkla: klanu asociācijas, ģimenes biedrības, reliģiskas iestādes un labdarības organizācijas palīdz imigrantiem ar dzīvesvietu, darbu, juridisku konsultāciju un kultūras saglabāšanu.
• Kultūras notikumi: ķīniešu jaunais gads, mēness festivāls (Mid-Autumn), lauvu dejas un uguņošanas tradīcijas redzamas publiskos svētkos un piesaista apmeklētājus.
• Arhitektūra un simboli: daudzas Chinatoowns ir atzīmētas ar tūrisma vārtiem (paifang), lūgšanu telpām, sarkanām laternām un tradicionāliem dekorējumiem, kas kultūras ziņā veiksmīgi sasaista vietējo ainavu ar ķīniešu identitāti.
• Grūtības un diskriminācija: vēsturiskās segregācijas, rasistiskas likumdošanas un ekonomiskie izaicinājumi dažkārt ir ietekmējuši dzīves kvalitāti. Tajā pašā laikā kopienas ir izveidojušas spēku un izturību, attīstot pašpietiekamus pakalpojumus.

Mūsdienu ķīniešu kvartāli un to attīstība

Pasaulē slavenas ķīniešu pilsētas ir Sanfrancisko, Ņujorka un Kualalumpura, taču nozīmīgas Chinatown kopienas ir arī Vankūverā, Losandželosā, Londonā, Sidnejā, Melburnā, Bankokā un citur. Mūsdienās šie rajoni mainās:

• Dažās pilsētās Chinatown saglabā nostalģisku, vēsturisku raksturu un kļūst par tūristu galamērķi.
• Citos gadījumos urbanizācija un nekustamā īpašuma attīstība pārvērš šo teritoriju — daļa tradicionālo uzņēmumu aiziet, bet parādās jauni uzņēmumi, restorāni un kultūras centri.
• Dažās kopienās būtisku lomu spēlē jaunie imigranti no kontinentiālās Ķīnas un Honkongas, kas ienes jaunas valodas prasmes (piem., mandarīns) un mūsdienīgas kultūras tendences.

Kāpēc Chinatown ir nozīmīgs

Ķīniešu kvartāli veicina kultūru daudzveidību pilsētās, sniedz iespējas iepazīt ķīniešu virtuvi, tradīcijas un uzņēmējdarbību, kā arī saglabā vēstures liecības par migrāciju, adaptāciju un kopienu izturību. Tie ir gan dzīvas vietējās kopienas, gan starptautiski pazīstami simboli, kas saista vietējo dzīvi ar plašāku diasporas stāstu.

Visbeidzot, Chinatown raksturos atšķirīga mēroga un rakstura — no maziem rajoniem nomalēs līdz grandiozām vēsturiskām apkaimēm lielpilsētās —, taču visos gadījumos tie ir vietas, kur valodas, ēdieni, tirgi un svētki veido bagātīgu un daudzslāņainu pilsētvides daļu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir ķīniešu kvartāls?

J: Kad izplatījās ķīniešu kvartāli?

J: Kur šajā karā notika lielākā daļa kauju?

J: Kur ķīnieši pārcēlās darba meklējumos?

J: Kādas valodas parasti runā ķīniešu rajonos?

J: Kādi burti tiek lietoti vairumā ķīniešu rajonu?

Meklēt pēc burta