Francis Poulenc — franču komponists, Les Six biedrs un dziesmu (mélodie) meistars
Francis Poulenc — franču komponists, Les Six biedrs un izcilākais mélodie meistars kopš Forē; dziesmu, kamermūzikas, operu un orķestra meistardarbi.
Francis Poulenc (1899. gada 7. janvārī Parīzē - 1963. gada 30. janvārī Parīzē) bija franču komponists. Viņš bija viens no sešu komponistu grupas, kas kļuva pazīstama kā Les Six. Viņš komponēja mūziku dažādās formās: dziesmas, kamermūziku, oratorijas, operas, baleta mūziku un orķestra mūziku. Viņa mūzika ir viegli baudāma no pirmās noklausīšanās reizes: tā ir daudz vienkāršāka nekā daudzu citu komponistu mūzika, kuri tajā laikā rakstīja modernu mūziku. Sākotnēji mūzikas kritiķi viņu neuzskatīja par nopietnu komponistu, bet vēlāk cilvēki saprata viņa mūzikas nozīmi. Viņš ir izcilākais franču dziesmu (mélodie) autors kopš Forē.
Dzīve un karjera
Francis Poulenc dzimis Parīzē mūzikas un mākslas vidē un jau jaunībā iepazinās ar Parīzes avangarda aprindām. Lai gan viņš nebija plaši saistīts ar stingru akadēmisko tradīciju, viņa radošais ceļš bija ļoti produktīvs — viņš radīja darbus gan kamermūzikai, gan lieliem orķestra un vokāliem sacerējumiem. No 1920. līdz 1960. gadiem viņš regulāri sadarbojās ar izpildītājiem un izraisīja plašu interesi ar savu individuālo stilu, kas apvienoja humora izjūtu, melodisku tiešumu un dažkārt reliģisku nopietnību.
Mūzikas valoda un ietekmes
Poulenc raksturojas ar skaidru melodiju, dzīvīgu ritmu un bieži tiešu emocionālo izteiksmi. Viņa valodā jūtama neo‑klasicisma un populāras franču chansons ietekme, reizēm arī satīrisks tonis un jautrība. Tajā pašā laikā viņam bija arī sakrālās mūzikas puse — ticība un reliģija iedvesmoja tādus nopietnus darbus kā Stabat Mater un Gloria. Poulencs spēja vienlaikus būt rotaļīgs un ļoti ievērojams, ko īpaši atzīst viņa vokālajos darbos.
Galvenie darbi
Poulenc radīja daudzveidīgu mantojumu. Starp atzītākajiem darbiem ir:
- Trois mouvements perpétuels (agrīna klavierdarba cikls)
- Les Biches (balets, 1920. gadi)
- La voix humaine (opera monodrāma soprānam un orķestrim)
- Dialogues des Carmélites (opera)
- Stabat Mater (sakrāls vokāli‑instrumentāls darbs)
- Gloria (kora un orķestra darbs)
- Daudz dziesmu ciklu (mélodies), tostarp atzīti solo vokālie darbi
Šie un citi darbi parāda viņa spēju strādāt gan mazās, intīmās formās, gan lielos vokāli‑oratros formātos.
Les Six un kultūras konteksts
Kopā ar citiem Les Six biedriem Poulenc piedalījās diskusijās par mūzikas attīstību starpkaru Francijā. Grupa izcēlās ar vēlmi attālināties no smagas vācu romantikas un impresionisma sarežģītības, meklējot skaidrību, dzīvīgumu un tiešumu mūzikā. Lai gan Poulencs bieži tika saistīts ar šo kolektīvu, viņa personiskā radošā balsij bija unikāla un daudzpusīga.
Dziesmas (mélodie) un vokālā prasme
Viens no Poulenca galvenajiem ieguldījumiem ir franču mélodie — dziesmu žanrs ar delikātu tekstu interpretāciju. Viņš īpaši prata sadarbību ar dziedātājiem, rakstot vokālos virzienus, kas labi atklāj dzejas noskaņu. Poulenca dziesmas bieži apvieno vienkāršu, skanošu melodiju ar jutīgu teksta interpretāciju, padarot tās pieejamas gan laikietilpīgiem koncertiem, gan ierakstiem.
Atzinība, ietekme un pēctecība
Sākotnēji daži kritiķi noraidīja Poulenc vieglumu, taču ar laiku viņa darbi ieguva pelnītu atzinību un vietu mūzikas kanonā. Viņa dziesmas joprojām ir populāras koncertos un ierakstos, un daudzi solisti un ansambļi regulāri iekļauj viņa mūziku programmās. Poulencs tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem franču komponistiem 20. gadsimtā, īpaši dziesmu žanrā — tā sauktais “izcilākais pēc Forē” apzīmējums labi raksturo viņa ietekmi uz vokālo mantojumu.
Mantojums un ieteikumi klausītājiem
Ja vēlaties iepazīt Poulenca, ieteicams sākt ar dažādām žanru paraugām: klausieties klavierdarbu Trois mouvements perpétuels, baletu Les Biches, kā arī vokālās pērles — dziesmas un Gloria vai Stabat Mater. Viņa mūzikā ātri var pamanīt gan rotaļīgumu, gan emocionālu dziļumu — tās ir darbs, kas turpina iepriecināt un pārsteigt klausītājus visā pasaulē.
Francis Poulenc
Agrīnā dzīve
Pūlenks nāca no bagātas ģimenes. Viņa tēvam bija liels farmācijas uzņēmums. Māte, pianiste amatiere, mācīja viņam spēlēt klavieres. Viņam bija svarīga katoļu ticība, kā arī mākslinieciskā dzīve. Šīs divas ietekmes veidoja viņa personību. Mūzikas kritiķis Klods Rostāns (Claude Rostand) teica, ka Pūlenks bija "pa pusei mūks un pa pusei nerātns zēns".
Pēc skolas beigšanas Pūlenks vēlējās studēt mūziku Parīzes konservatorijā, taču abu vecāku nāve mainīja viņa plānus. Viņš mācījās pie Rikardo Vinjesa, kurš bija lielisks skolotājs un palīdzēja viņam attīstīties kā personībai. Pūlenks rakstīja savas pirmās kompozīcijas savam skolotājam. Viņš iepazinās ar daudziem slaveniem cilvēkiem, tostarp komponistiem Satī, Auriku un Fallu un tādiem rakstniekiem kā Apollinērs. Viņa darbus sāka atskaņot, un Stravinskis palīdzēja viņam tos publicēt Londonā. Viņš turpināja komponēt arī laikā, kad pildīja militāro dienestu, un kļuva par Les Six biedru. Šie seši komponisti nerakstīja vienādi, taču viņi bija labi draugi.
Poulenc juta, ka viņam vajadzīgas papildu nodarbības, un viņš mācījās pie Charles Koechlin. Djagiļevs viņam lūdza uzrakstīt mūziku baletam Les Biches. Viņš komponēja Koncertu divām klavierēm un Ērģeļkoncertu. Viņu ļoti sarūgtināja Reimondas Linosjē nāve, kas bija vienīgā sieviete, kuru viņš vēlējās apprecēt. Pulēns apzinājās, ka ir homoseksuāls. Viņam bija daudz emocionālu problēmu ar lielām garastāvokļa maiņām.
Viņa draudzība ar dziedātāju Pjēru Barnaku bija liels profesionāls atbalsts. Barnaks bija baritons. Poulenc komponēja viņam aptuveni 90 dziesmas. Viņi kopā sniedza daudzus koncertus.
Dažus savas dzīves periodus Pūlenks pavadīja, komponējot, bet citus - muzicējot. Viņš veidoja virkni raidījumu Francijas radio. Viņš komponēja daudz mūzikas 20. gadsimta 50. gados. Viņš pēkšņi nomira 1963. gadā no sirdslēkmes.
Viņa mūzika
Pulencs bija izcils pianists, un viņš sarakstīja daudz mūzikas klavierēm, īpaši 30. gados. Viņam patika radīt izplūdušus efektus, daudz izmantojot sustaining pedāli. Daži no viņa labākajiem klavierspēles darbiem ir viņa dziesmu pavadījumi.
Pūlenka agrīnajā kamermūzikā bieži izmantotas džeza idejas. Viņš sarakstīja vairākas sonātes dažādiem instrumentiem. Viņam patika rakstīt pūšaminstrumentiem. Viņa klavieru sekstets ir klavierēm un pieciem pūšaminstrumentiem.
Viņš sarakstīja vairākus skaņdarbus orķestrim, kā arī mūziku skatuvei un kora mūziku. Viņa skaņdarbu "Gloria" bieži izpilda kori. Bērniem patīk viņa stāsts par ziloni Babaru. Tā ir paredzēta stāstniekam un klavierēm. Žans Franšē ir radījis aranžējumu orķestrim.
| Iestādes kontrole |
|
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Francis Poulenc?
A: Francis Poulenc bija franču komponists, kurš piederēja sešu komponistu grupai, kas pazīstama kā Les Six.
J: Kādus mūzikas veidus viņš komponēja?
A: Viņš komponēja dziesmas, kamermūziku, oratorijas, operas, baleta mūziku un orķestra mūziku.
J: Kā raksturota viņa mūzika?
A: Viņa mūzika ir viegli baudāma no pirmās noklausīšanās reizes un vienkāršāka nekā modernā mūzika, ko rakstīja citi tā laika komponisti.
J: Ko par viņa skaņdarbiem sākotnēji domāja kritiķi?
A: Sākotnēji kritiķi viņu neuzskatīja par nopietnu komponistu.
J: Kā viņa daiļradi vērtē, atskatoties pagātnē?
A: Atskatoties pagātnē, cilvēki ir sapratuši viņa kompozīciju nozīmīgumu, un tagad viņu uzskata par izcilāko franču dziesmu autoru kopš Faurē.
J: Kad un kur dzimis Francis Pūlenks?
A: Francis Pūlenks dzimis 1899. gada 7. janvārī Parīzē.
J: Kad un kur viņš nomira?
A: Viņš nomira 1963. gada 30. janvārī Parīzē.
Meklēt