Sergejs Djagiļevs — Ballets Russes dibinātājs, mākslas kritiķis (1872–1929)

Sergejs Djagiļevs (1872–1929) — Ballets Russes dibinātājs un vizionārs, kurš revolucionizēja baletu, vienojot izcilus komponistus, māksliniekus un horeogrāfus.

Sergejs Pavlovičs Djagiļevs (dzimis 1872. gada 31. martā Krievija, miris 1929. gada 19. augustā) bija ievērojams krievu mākslas kritiķis, mecenāts un baleta impresārijs. Viņš dibināja baleta trupu Les Ballets Russes de Serge Diaghilev, kas no 1909. līdz 1929. gadam kļuva par vienu no ietekmīgākajām un revolucionārākajām skatuves mākslas kompānijām 20. gadsimtā. Djagiļeva darbība ne tikai popularizēja krievu mākslu un mūziku Rietumeiropā, bet arī radīja platformu jaunradei, kurā satikās komponisti, horeogrāfi, scenogrāfi un dejotāji no visas pasaules.

"Tās panākumi bija tik neparasti, tās balets tik revolucionārs un mākslinieki tik elektrizējoši, ka tās parādīšanās Parīzē pirms Pirmā pasaules kara izraisīja starptautisku baleta bumu." ^{47. lpp.}

Agrīnā dzīve un darbības sākums

Djagiļevs izcēlās kā talantīgs organizators un kultūras popularizētājs. Pirms pārejas uz baleta pasākumiem viņš bija pazīstams kā mākslas kritiķis un izstāžu organizators, kas rosinoši strādāja, lai iepazīstinātu Rietumeiropu ar krievu mākslu. Viņa darbība ietvēra arī žurnālistiku, izstāžu kurēšanu un sadarbību ar māksliniekiem, kas vēlāk tika iesaistīti arī baleta producēšanā.

Ballets Russes — ideja, īstenošana un radošā komanda

Ballets Russes sākotnēji bija projekts, kurā Djagiļevs apvienoja izcilākos sava laika māksliniekus, komponistus un dejotājus, lai radītu pilnvērtīgas scēniskas kompozīcijas ar modernu vizuālo valodu. Rezultātā radās darbi, kas mainīja baleta un mūzikas attīstību, veicināja modernisma uzplaukumu scēnē un pacēla kostīmu un scenogrāfijas līmeni līdz pat finansiāli dārgiem, tomēr mākslinieciski nozīmīgiem projektiem.

Divdesmit gadus, no 1909. līdz 1929. gadam, viņi bija slavenākā baleta trupa pasaulē. Daudzas viņu idejas ietekmēja mākslu un mūziku, kā arī deju. Djagiļevs piesaistīja dažus no pasaules izcilākajiem gleznotājiem, lai tie veidotu dekorācijas izrādēm, un dažus izcilus komponistus, tostarp Igoru Stravinski, lai komponētu mūziku baletiem.

Viņa dejotāju vidū bija leģendārais Ņižinskis un imperatora primabalerīna Karsavina, kā arī Pavlova, Danilova un Spesivceva. Viņa horeogrāfu vidū bija Fokins, Ņižinska, Masins un Balanšins; komponistu vidū bija Stravinskis, Rimskis-Korsakovs, Prokofjevs, Ravēls un Debisī; scenogrāfu vidū bija Pikaso, Sezāns, Matiss, Utrillo, Baksts un Brakss; Kokto darbojās kā mākslinieks un rakstīja scenārijus. Izveidotie baleta darbi un izrādes mainīja baleta vēstures gaitu.

Radošie sasniegumi un nozīmīgi darbi

Pie Ballets Russes pirmizrādēm piederēja darbi, kuri kļuva par 20. gadsimta monumentiem — The Firebird, Petrushka un īpaši polemiskais The Rite of Spring, kura pirmizrāde 1913. gadā izraisīja skandālu un vardarbīgas diskusijas publikas vidū. Djagiļevs, veidojot katru jauno projekta posmu, apvienoja mūsdienīgu mūziku, inovatīvas horeogrāfijas un spilgtu scenogrāfiju, radot estētiku, kas ietekmēja gan deju, gan vizuālo mākslu nākamajās paaudzēs.

Organizatoriskās prasmes, finanses un atbalstītāji

Djagiļevs bija izcils talantu atpazītājs un savienotājs — viņš prata piesaistīt gan māksliniekus, gan mecenātus. Tomēr lielā radošo projektu izmaksu dēļ kompānijas budžets bieži bija spriedzē. Izrādes reizēm nebija komerciāli izdevīgas, un pidarījumi bija atkarīgi no ziedošanas, pasūtījumiem un reizēm arī no sezonālām popularitātes svārstībām. Neskatoties uz to, Djagiļevs spēja uzturēt augstu kvalitātes latiņu, ieguldot resursus jaunu mākslinieku atklāšanā un ambiciozu izrāžu producēšanā.

Pēdējie gadi un nāve

Daļa trupas dzīves saistījās arī ar personiskām drāmām un garīgās spriedzes epizodēm. Djagiļevs bija publiski zināms kā homoseksuāls un viņa attiecības ar dažiem dejotājiem, it īpaši ar Ņižinskis, bieži tika minētas gan profesionālā, gan personiskā kontekstā.

Viņš nomira 1929. gada 19. augustā no sarežģījumiem, kas saistīti ar diabētu. Pēc viņa nāves Ballets Russes kā vienota organizācija drīz izjuka, taču daudzi no tās māksliniekiem turpināja ietekmēt baleta attīstību, veidojot jaunas trupas un nododot savas idejas tālāk.

Mantojums

• Kultūras ietekme: Djagiļevs radīja modeli, kā var apvienot dažādas mākslas disciplīnas vienā skatuves performancē; šī pieeja ievērojami paplašināja baleta estētiku un tehnoloģiju lietojumu scēnē.
• Jaunu talantu platforma: daudzus komponistus, horeogrāfus un māksliniekus, kuri sāka vai nostiprināja savas karjeras pie Ballets Russes, vēlāk uzskatīja par 20. gadsimta galvenajiem radošajiem spēkiem.
• Turpmākās trupas: pēc Djagiļeva nāves daudzi bijušie sadarbības partneri izveidoja jaunas kompānijas, piemēram, turpinot tradīcijas un pārnēsājot Ballets Russes ietekmi uz plašāku starptautisko skatuvi.

Sergeja Djagiļeva vārds palicis saistīts ar drosmīgu māksliniecisku eksperimentu un ar spēju pārkāpt tradicionālās robežas, kas deva pamatu mūsdienu skatuves mākslai. Viņa ieguldījums joprojām tiek pētīts, restaurēts un godināts muzejos, izstādēs un baleta retrospektīvās visā pasaulē.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Sergejs Pavlovičs Djagiļevs?

J: Kāda ir Les Ballets Russes de Serge Diaghilev nozīme?

J: Kas bija daži no leģendārajiem Les Ballets Russes de Serge Diaghilev dejotājiem?

J: Kas bija daži no Les Ballet Russes de Serge Diaghilev horeogrāfiem?

J: Kādi citi mākslinieki strādāja pie Les Ballet Russes de Serge Diaghilev izrādēm?

J: Kā Sergejs Pavlovičs Dīgalevs finansēja savas izrādes?

J:Kas notika ar kompāniju pēc Sergeja nāves?

Meklēt pēc burta