Žoržs Braks (1882–1963) — franču gleznotājs un kubisma pionieris

Žoržs Braks — franču gleznotājs un kubisma pionieris; revolucionāras kompozīcijas, lauztās vijoles un sadarbība ar Pikaso, kas pārveidoja 20. gs. mākslu.

Autors: Leandro Alegsa

Žoržs Braks (1882. gada 13. maijā, Argentēilā - 1963. gada 31. augustā, Parīzē) bija ievērojams 20. gadsimta franču gleznotājs un tēlnieks, kurš kopā ar Pablo Pikaso izveidoja mākslas virzienu, pazīstamu kā kubisms.

Franču mākslas kritiķis Luijs Voksels pirmo reizi lietoja terminu kubisms jeb "bizarre cubiques" 1908. gadā pēc tam, kad bija redzējis kādu Braka gleznu. Viņš to raksturoja kā "pilnu ar maziem kubikiem", un pēc tam šis termins ātri vien ieguva plašu lietojumu. Mākslas vēsturnieks Ernsts Gombrihs kubismu raksturoja kā "visradikālāko mēģinājumu izskaust neviennozīmību un uzspiest vienu gleznas lasījumu - cilvēka veidotu konstrukciju, krāsainu audeklu". Kubisma kustība ātri izplatījās visā Parīzē un Eiropā.

Viena no svarīgākajām Braka idejām bija lauzts stīgu instruments kā kubisma modelis. To viņš vairākkārt gleznojis ar variācijām un veidojis skulptūras ar lauztām vijolēm, ģitārām u. c. caurspīdīgu akrila (perspeksa) bloku iekšpusē. Piemēri:

Biogrāfija īsumā

Braks dzimis pie Parīzes un agrā jaunībā mācījās zīmēšanu un amatniecību. Sākotnēji viņa darbos bija jūtamas ekspresionistiskas un fovistu ietekmes, taču ļoti drīz viņš sāka tuvoties Polu Sezānam un eksperimentēt ar telpas un formas sadalīšanu. Lielākais pavērsiens Braka karjerā notika, kad viņš Parīzē sāka sadarboties ar Pablo Pikaso — šo sadarbību un abu mākslinieku savstarpējo ietekmi bieži uzskata par kubisma dzimšanu.

Mākslinieciskās fāzes un tehnikas

  • Fovisms un agrīnais periods: Braka agrākajos darbos redzamas spilgtas krāsas un brīvāka otas pieeja, kas saistāma ar fovisma kustību.
  • Analītiskais kubisms (ap 1908–1912): Braks kopā ar Pikaso sāka dalīt objektus plaknēs un fragmentēt formu, attēlojot vienlaikus vairākus skatpunktus. Krāsu gamma kļuva ierobežotāka — pelēcīgas, brūnas un zemes toņu nianses, kas akcentēja struktūru un kompozīciju.
  • Sintētiskais kubisms (pēc 1912): šajā posmā parādās kolāžas tehnika (papier collé), plakātu un papīra fragmentu ievietošana gleznās, jaunas materiālu kombinācijas un rakstura apzīmējumi. Braks bija viens no pirmajiem, kas ieviesa šo pieeju.
  • Tēlniecība un reljefi: paralēli gleznām Braks izstrādāja skulptūras un reljefus, bieži izmantojot mūsdienīgas materiālu kombinācijas (piem., perspeksu) un tematiku, kas balstās uz mūzikas instrumentiem un ikdienas priekšmetiem.

Tematika un simbolika

Lielā daļa Braka darbu koncentrējas uz klusajām dabām, mūzikas instrumentiem (vijoles, ģitāras), galda priekšmetiem un ainavām. Mūzikas instrumenti Kalpoja kā ideāls motīvs kubistiskiem pētījumiem, jo tie kombinē laukumu, līniju un telpu — tie ļāva Brakam analizēt un rekonstruēt formu, saglabājot gan objekta atpazīstamību, gan abstraktu struktūru.

Pirmā pasaules kara ietekme un vēlākie gadi

Braks dienēja Pirmajā pasaules karā un 1915. gadā tika smagi ievainots, kas uz laiku pārtrauca viņa radošo darbību. Pēc kara viņa stils kļuva mierīgāks un monumentālāks — Braks pievērsās klasiskākiem kompozīcijas principiem, taču saglabāja kubisma struktūras. Viņš strādāja arī grāmatgrafikā, gobelēnos un grafiskajos darbos, kā arī saņēma pasūtījumus sienu gleznojumiem un dekoratīvām kompozīcijām.

Mantojums un ietekme

Braks bieži tika uzskatīts par "klusāko" no kubistu līderiem, jo pretstatā Pikaso viņš centās izvairīties no sabiedriskām skandalozām izpausmēm. Tomēr viņa ieguldījums modernisma attīstībā bija milzīgs: viņš kopā ar Pikaso noteica kubisma pamatus, attīstīja kolāžas tehniku un paplašināja glezniecības un skulptūras iespējas. Šodien Braka darbi ir redzami vadošajos mūsdienu mākslas muzejos un kolekcijās visā pasaulē, un viņu uzskata par vienu no 20. gadsimta svarīgākajiem franču māksliniekiem.

Kur skatīt un kā iepazīt darbus

  • Braka gleznas un skulptūras ir eksponētas lielos modernās mākslas muzejos un privātajās kolekcijās.
  • Viņa darbi bieži tiek minēti rokasgrāmatās par kubismu un modernās mākslas vēsturi; izstādes par Braku un kubismu regulāri tiek rīkotas daudzās Eiropas un pasaules galerijās.

Piezīme: Braka radošā darbība ir plaša un daudzpusīga — šeit sniegts pārskats par galvenajiem posmiem un tēmām. Lai iepazītu konkrētus darbus un datējumus, ieteicams apskatīt izstāžu katalogus un muzeju krājumu aprakstus.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Žoržs Braks?


A: Žoržs Braks bija ievērojams 20. gadsimta franču gleznotājs un tēlnieks, kuram bija liela nozīme kubisma attīstībā.

J: Kas ir kubisms?


A.: Kubisms ir mākslas virziens, kura mērķis ir attēlot objektus no vairākiem skatu punktiem vienlaikus.

J: Kā radās termins kubisms?


A: Terminu "kubisms" pirmo reizi lietoja franču mākslas kritiķis Luijs Voksels, kurš 1908. gadā redzēja Žorža Braka gleznu, kuru viņš raksturoja kā "pilnu ar maziem kubiem".

J: Kāds bija Braka ieguldījums kubismā?


A: Braka galvenā ideja bija lauzts stīgu instruments kā kubisma modelis. Viņš šo ideju gleznoja vairākas reizes ar variācijām un radīja arī skulptūras ar lauztām vijolēm, ģitārām utt.

J: Kāds bija Ernsta Gombriha viedoklis par kubismu?


A: Mākslas vēsturnieks Ernsts Gombrihs raksturoja kubismu kā "visradikālāko mēģinājumu izskaust neviennozīmību un uzspiest vienu gleznas lasījumu - cilvēka radītu konstrukciju, krāsainu audeklu".

Vai kubisms izplatījās ārpus Parīzes?


A: Jā, kubisma kustība ātri izplatījās visā Parīzē un Eiropā.

J: Kāds ir Brakas lauzto stīgu instrumentu idejas piemērs?


A: Braks radīja skulptūras ar lauztām vijolēm, ģitārām utt. caurspīdīgu akrila (perspeksa) bloku iekšpusē.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3