Shaka Sankofa jeb Gary Graham, dzimis kā Gary Lee Graham (1963. gada 5. septembris — 2000. gada 22. jūnijs), tika sodīts ar nāvi par piecdesmit trīs gadus vecā Bobija Lamberta slepkavību, kas notika 1981. gada 13. maijā Hjūstonā, Teksasā. Slepkavība notika brīdī, kad Sankofa bija 17 gadus vecs.

Fakti par lietu

Sankofa tika atzīts par vainīgu Lamberta nošaušanā Hjūstonas lielveikala autostāvvietā. Pašs Grehema liecinājums policijai bija pretrunīgs: viņš atzina, ka tajā nedēļā bija izdarījis vairākas laupīšanas, taču apgalvoja, ka Lambertu nav nogalinājis. Valsts puse apgalvoja, ka Grehems bija saistīts pat ar 22 laupīšanām šajā rajonā.

Tiesvedībā nebija konstatēti pārliecinoši fiziski pierādījumi, kas liecinātu par Grehema saistību ar Lamberta slepkavību. Tiesas lietā iesaistījās liecinieces liecība: viena sieviete, kas atradās stāvvietā, apgalvoja, ka dzirdējusi šāvienu, ieslēgusi savu automašīnu gaismas, redzējusi Grehamu skrienam un ar automašīnu sekojusi viņam no stāvvietas. Viņas liecība bija viens no galvenajiem pierādījumiem tiesā. Sankofa atbalstītāji uzsvēra, ka viņa notiesāšana balstījās lielākoties uz šīs vienas aculiecinieces liecību, kas, pēc viņu teiktā, bija sniegta tumšā autostāvvietā un tikai uz īsu brīdi (lieciniece apgalvoja, ka atradās aptuveni 30 pēdu attālumā no notikuma vietas). Žūrija neuzklausīja liecības no sešiem citiem acīmredzamiem aculieciniekiem, kuri apgalvoja, ka Sankofa nebija slepkava.[1]

Tiesvedība, apelācijas un civiltiesiskie mēģinājumi apturēt izpildi

Sankofa tiesvedība iekļāva vairākas apelācijas un juridiskas stratēģijas, lai apturētu nāvessoda izpildi. Tika iesniegta apelācija uz ASV Augstāko tiesu, kas ar 5 pret 4 balsīm atteicās piešķirt atlikšanu un attiecīgi neapturēja izpildi. Grehema advokāti cīnījās arī civiltiesiskā ceļā, iesniedzot civilprasību, kurā tika apgalvots, ka nāvessoda izpilde pārkāpj viņa pilsoniskās tiesības. Apgabaltiesas tiesnesis Džeimss Novlins noraidīja šo prasību, un citi tiesas mēģinājumi pagarināt procesu neizdevās.

Strīdīgais aspekts un sabiedriskā reakcija

Grehema lieta izraisīja plašu sabiedrisku un starptautisku uzmanību. Sankofa atbalstītāji — tostarp cilvēktiesību aizstāvji, aktīvisti un daļa akadēmiķu — norādīja uz vairākām problēmām lietā:

  • tieša fiziska pierādījuma par Grehema vainu trūkums;

Vispārēji bija lieli protesta un lobēšanas mēģinājumi par labvēlīgu izvērtējumu vai žēlastību; tomēr gubernatora un atbildīgo varas iestāžu lēmums šos lūgumus noraidīja.

Izpilde un ietekme

Sankofa izpildi veica 2000. gada 22. jūnijā. Lai gan lieta palika strīdīga un izraisīja plašas diskusijas par liecinieku identifikāciju, procesuālajām garantijām un nāvessoda piemērošanu nepilngadīgajiem, tiesiskie ceļi Sankofai vairs nepalika atvērti. Pēc viņa nāves lieta turpināja kalpot par piemēru diskusijām par nāvessodu sistēmas kļūmēm un par nepieciešamību rūpīgāk izvērtēt pierādījumus, it īpaši gadījumos, kuros apsūdzētais bijis nepilngadīgs.

Vērts atzīmēt, ka vēlāk — 2005. gadā — ASV Augstākā tiesa lietā Roper v. Simmons noteica, ka nāvessods nav piemērojams personām, kuras ir bijušas jaunākas par 18 gadiem nozieguma izdarīšanas brīdī. Tas nozīmē, ka, saskaņā ar šo vēlāk pieņemto precedentu, personām, kuras izdarījušas noziegumu, būdami nepilngadīgas, nāvessods vairs nav pieļaujams.

Sankofas lieta joprojām tiek minēta debatēs par nāvessodu, liecinieku liecību uzticamību un par to, kā tiesu sistēma izturas pret nepilngadīgajiem apsūdzētajiem.