Sewall Wright
Sevols Grīns Raits (1889. gada 21. decembris - 1988. gada 3. marts) bija amerikāņu ģenētiķis. Viņš bija viens no populāciju ģenētikas pamatlicējiem un veicināja evolūcijas teorijas attīstību. Viņš veica arī oriģinālu darbu statistikas jomā, ko sauc par ceļu analīzi.
Kopā ar R. A. Fišeru un J. B. S. Haldānu viņš bija viens no teorētiskās populāciju ģenētikas pamatlicējiem. Viņš ir inbrīdinga koeficienta un tā aprēķināšanas metožu atklājējs ciltsrakstos. Šo darbu viņš attiecināja arī uz populācijām, aprēķinot populāciju locekļu inbrīdinga pakāpi nejaušas ģenētiskās dreifa ietekmes rezultātā. Kopā ar Fišeru (Fisher) viņš pirmais izstrādāja metodes, kā aprēķināt gēnu frekvenču sadalījumu populācijās dabiskās atlases, mutāciju, migrācijas un ģenētiskā dreifa mijiedarbības rezultātā. Fišera, Raita un Haldāna darbs teorētiskajā populāciju ģenētikā bija nozīmīgs solis mūsdienu evolūcijas ģenētikas un evolūcijas sintēzes attīstībā. Raits deva ieguldījumu arī zīdītāju ģenētikā un bioķīmiskajā ģenētikā.
Ģenētiskais dreifs
Šķiet, ka evolūcijā notiek tā, ka pārmaiņu ātrums jebkurā organismā ir ļoti atšķirīgs. Šķiet, ka ir reizes, kad pārmaiņas notiek strauji, un reizes, kad pārmaiņu gandrīz nav. Raits mēģināja izskaidrot stāzi, kad nenotiek nekādas redzamas pārmaiņas. Viņa skaidrojums bija tāds, ka organismi ieņem adaptācijas virsotnes. Lai attīstītos uz citu, augstāku virsotni, sugai vispirms būtu jāiziet cauri neadaptīvu starpposmu ielejai. Citiem vārdiem sakot, tās iestrēgst vienā virsotnē un nevar nokļūt citā, jo nokļūšana tur tās padarītu mazāk konkurētspējīgas.
Wright, lai gan nokļūšana citā virsotnē varētu būt iespējama. Tas varētu notikt ģenētiskā dreifa ceļā, ja populācija ir pietiekami maza. Ja suga tiktu sadalīta mazās populācijās, dažas no tām varētu atrast augstākas virsotnes. Ja starp populācijām notiktu zināma gēnu plūsma, šīs adaptācijas varētu izplatīties uz pārējām sugām. Tā bija Raita mainīgā līdzsvara evolūcijas teorija. Evolūcijas biologu vidū ir bijis daudz skepticisma par to, vai tas notiek dabiskās populācijās. Par šo jautājumu Raitam bija ilgstošas un dažkārt asas debates ar R. A. Fišeru, kurš uzskatīja, ka lielākā daļa populāciju dabā ir pārāk lielas, lai ģenētiskā dreifa ietekme būtu nozīmīga. Dobžanska un E. B. Forda pētījumi parādīja, ka dabiskā atlase ir daudz spēcīgāks spēks, nekā Raits bija gaidījis. Arī paša Raita biogrāfs tagad apšauba Raita idejas pamatotību.
Anekdote
Kādā anekdotē par Raitu, ko pats Raits noliedza, ir aprakstīta lekcija, kuras laikā Raits zem paduses, kur viņš parasti turēja tāfeles dzēšgumiju, iebāza nepaklausīgu jūrascūciņu: lekcijas beigās Raits garāmejot izdzēsa tāfeli ar jūrascūciņu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Sewall Green Wright?
A: Sevols Grīns Raits bija amerikāņu ģenētiķis, kurš izveidoja populāciju ģenētiku un deva ieguldījumu evolūcijas teorijā.
J: Kas ir ceļu analīze un kā Raits to veicināja?
A: Ceļu analīze ir statistikas joma, un Raits tajā veica oriģinālu darbu.
J: Kas bija Raita kolēģi, dibinot teorētisko populāciju ģenētiku?
A.: R. A. Fišers un J. B. S. Haldāns bija Raita kolēģi teorētiskās populāciju ģenētikas izveidē.
J: Kas ir inbridinga koeficients un kurš to atklāja?
A.: Inbrīdināšanas koeficients ir rādītājs, kas nosaka inbrīdināšanas pakāpi populācijā, un tā atklājējs ir Raits.
J: Kā Raits aprēķināja inbrīdingu populācijās?
A.: Raits aprēķināja populāciju locekļu radniecīgas krustošanās pakāpi nejaušas ģenētiskās dreifa ietekmes rezultātā.
J: Ko Fišers, Raits un Haldāns sniedza mūsdienu evolūcijas sintēzei?
A: Fišera, Raita un Haldāna darbs teorētiskajā populāciju ģenētikā bija nozīmīgs solis mūsdienu evolūcijas ģenētikas un evolūcijas sintēzes attīstībā.
J: Kādās citās jomās Raits sniedza ieguldījumu?
A: Raits deva ieguldījumu arī zīdītāju ģenētikā un bioķīmiskajā ģenētikā.
