Broņislava Nijinska — Ballets Russes horeogrāfe un modernisma pioniere

Broņislava Nijinska — Ballets Russes horeogrāfe un modernisma pioniere. Ikoniskas horeogrāfijas Les Noces, Le Train Bleu, Les Biches; dziļa ietekme mūsdienu baletā.

Broņislava Nijinska (1891. gada 8. janvāris [pēc vecā stila 1890. gada 27. decembris] – 1972. gada 22. februāris) bija poļu izcelsmes krievu balerīna, horeogrāfe un skolotāja, kuru atzīst par vienu no modernisma baleta pamatlicēm. Viņas ģimene bija deju tradīcijās bagāta: vecāki bija dejotāji, un Broņislava bija viena no trim māsām un brāļiem, viņas brālis bija slavenais baletdejotājs Vāclavs Ņižinskis.

Agrīnā dzīve un izglītība

Jau bērnībā Nijinska saņēma intensīvus deju un akrobātikas pamatus: vecāki mācīja viņai poļu, ungāru, itāļu un krievu tautas dejas, bet tēvs ievadīja akrobātikas elementus, kuri vēlāk kļuva par nozīmīgu komponējošo materiālu viņas horeogrāfijā. Viņa pirmo reizi uzstājās jau četru gadu vecumā Ziemassvētku programmā kopā ar brāļiem Ņižņijnovgorodā.

1900. gadā Nijinska iestājās Imperatora baleta skolā Sanktpēterburgā (vēlāk pazīstama kā Māriņinska skola). Pirms tam viņa apguva tehniku pie itāļu pedagoga Enriko Cecchetti un turpināja studijas pie Nikolaja Legāta un Mihaila Fokina. Šī klasiskā apmācība deva viņai stingru tehnisko bāzi, ko vēlāk kombinēja ar jauninājumiem horeogrāfijā.

Karjera kā izpildītāja un horeogrāfe

Nijinska dejoja gan Sanktpēterburgas impērijas baletā, gan vēlāk pie Sergeja Diagileva režijas slavenajā "Ballets Russes". Diagileva trupā viņa ne tikai spīdoši izpildīja lomas, bet arī iejutās horeogrāfes lomā, radot darbus, kas kļuva par etaloniem modernā baleta attīstībā.

Viņas nozīmīgākie darbi periodā ar Ballets Russes ietver modernisma ikoniskos nosaukumus: Les Noces (1923), Le Train Bleu (1924) un Les Biches (1924). Īpaši Les Noces — sadarbībā ar Igoru Stravinski — izcēlās ar ritmisku precizitāti, koptu grupas dinamiku un stilizētu, gandrīz ceremonialu dejas valodu. Šie darbi iezīmēja viņas pieeju: skaidras ģeometriskas kompozīcijas, uzsvērta ansambļa loma un modernu mūzikas un vizuālās mākslas integrācija.

Stils, mantojums un ietekme

Nijinskas horeogrāfija bija nozīmīga pāreja starp klasiski romantisko baletu un 20. gadsimta modernismu. Viņas darbos bieži parādās:

• uzsvars uz kolektīvu dejotāju grupu ritmiku un ģeometrisku koreogrāfisko zīmējumu;
• pielietojums tautas deju elementiem un akrobātikas motīviem kā strukturāliem elementiem;
• aktīva sadarbība ar mūziķiem un vizuālās mākslas meistariem, lai radītu vienotu skatuvisku valodu.

Tas deva impulsu gan mūsdienu horeogrāfu meklējumiem, gan baleta skolu programmām. Viņas darbi tiek atkārtoti un studēti arī mūsdienās, un viņas ietekme jūtama laikmetīgā dejas valodā — īpaši ansambļa kompozīcijā un ritmiskajā precizitātē.

Vēlā dzīve, pasniegšana un personīgā dzīve

Pēc aktīvas karjeras Eiropā Nijinska ilgstoši strādāja kā skolotāja un horeogrāfe — vadīja meistarklases, iestudēja un restaurēja darbus dažādām trupām un mācīja jaunajām dejotāju paaudzēm gan Eiropā, gan Amerikā. Viņas pedagoģiskā ietekme un rakstiskās atziņas par deju tehniku un kompozīciju papildināja viņas radošo mantojumu.

Viņa nomira Pacific Palisades, Kalifornijā, 1972. gadā. Broņislavai Nijinskai bija divas laulības un divi bērni. Viņas vārds paliek saistīts ar pārliecinošu postklasiskā un modernā baleta attīstību un ar nozīmīgu ieguldījumu 20. gadsimta dejas mākslā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Broņislava Ņižinska?

J: Ko viņai mācīja vecāki, kad viņa bija maza?

J: Kad viņa debitēja Ziemassvētku programmā?

J: Kur viņa trenējās pirms iestāšanās Imperatora baleta skolā?

J: Kādās baleta trupās viņa dejoja?

J: Kādi nozīmīgi modernisma dejas nosaukumi tika piedēvēti Nijinskas horeogrāfijai?

Meklēt pēc burta