Vaslavs Ņižinskis: 20 gadsimta izcilākais vīriešu baleta dejotājs un horeogrāfs
Vaslavs Ņižinskis (1890. gada 12. marts, Kijeva, Ukraina – 1950. gada 8. aprīlis, Londona, Anglija) bija viens no 20. gadsimta ievērojamākajiem vīriešu baleta dejotājiem un nozīmīgs horeogrāfs. Viņš dzimis poļu ģimenē; abi vecāki bija dejotāji, un tas noteica viņa agrīno saistību ar skatuvi un deju.
Agrīnā izglītība un sākums karjerā
Jaunībā Ņižinskis mācījās klasiskajā baleta skolā un ātri izcēlās ar tehnisku meistarību un aktiermākslas dotībām. Viņš bija pazīstams ne tikai ar spēcīgu lēcienu un precīzu kustību, bet arī ar spēju dziļi iejusties atveidojamajās lomās. Interesants un neparasts viņa paņēmienos bija tas, ka Ņižinskis protēja dejot en pointe — prasme, kas tolaik vīriešu dejotāju vidū bija retums un lika viņam izcelties vēl vairāk.
Darbs Marijas teātrī un sadarbība ar Diagiļevu
Gan Vaslavs, gan viņa māsa Broņislava Ņižinska sāka dejot Marijas teātra Imperatora baletā, kur viņš guva pirmo profesionālo pieredzi. Vēlāk viņš pievienojās Sergeja Djagiļeva baletam Ballets Russes, kur kļuva par starptautisku sensāciju. Sadarbība ar Djagiļevu deva Ņižinskim iespēju parādīt savu talantu Parīzes un Eiropas skatuvēs, kļūstot par vienu no kompānijas centrālajām zvaigznēm.
Galvenie priekšnesumi un horeogrāfiskās novitātes
Ņižinskis bija ne tikai izcils solists — viņš radīja arī oriģinālas un provokatīvas horeogrāfijas. No viņa atmiņā paliekošajiem darbiem jāpiemin:
- Le Spectre de la Rose (Spektrs no rozes) — dejā izcils liriskums un slavenie piezemēšanās “lēkuma” triki;
- L'Après‑midi d'un faune (Dzejnieciski provokatīvais Fauna pēcpusdiena, 1912) — horeogrāfija, kas lauza tradicionālā baleta estētiku, radot divdimensiju, stilizētu kustību valodu;
- Le Sacre du Printemps (Pavasaras upurēšana, 1913) — Stravinska mūzikai radītā horeogrāfija izraisīja leģendāru skandālu Pēterburgā un Parīzē, tomēr vēlāk tika atzīta par revolūciju mūsdienu dejā;
- Jeux — mūsdienīgāka, dinamiska horeogrāfija, kas turpināja viņa eksperimentālo līniju.
Viņa horeogrāfijas bieži izmantoja asu, ģeometrisku ķermeņa plastiku, neparastas pozas un iedobes, kas tolaik šķita radikālas. Daudzas dejas izcēlās ar dramatisku, teātrālu interpretāciju un jaunu dzimumu lomu uztveri baletā — īpaši vīriešu dejā.
Personīgā dzīve, sabrukums un vēlākie gadi
Ņižinska personiskā dzīve bija cieši saistīta ar mākslas pasauli. Viņa attiecības ar Djagiļevu bija gan profesionālas, gan emocionālas, taču 1913. gadā Ņižinskis apprecējās ar Romolā de Pulski, kas izraisīja sabiedrības un profesionālas spriedzes. Pēc Pirmā pasaules kara un intensīvas radošas darbības viņam 1919. gadā sākās nopietnas psihiska rakstura problēmas; vēlāk viņam tika diagnosticēta smaga garīga slimība (bieži minēta kā šizofrēnija). Tas noveda pie viņa izstāšanās no aktīvās skatuves un ilgstošas aprūpes pie ārstiem un iestādēs, kur viņu rūpējās sieva.
Nozīme un mantojums
Vaslavs Ņižinskis ir uzskatāms par vienu no tiem māksliniekiem, kas pārkāpa klasiskā baleta robežas un atvēra ceļu mūsdienu dejai. Viņa eksperimentālā horeogrāfija ietekmēja gan laikabiedrus, gan nākamās paaudzes horeogrāfus un dejotājus. Lai gan daļa no viņa oriģinālajām koreogrāfijām tika zaudētas vai transformētas, Ņižinska idejas par ķermeņa līniju, ekspresiju un lomas interpretāciju joprojām ir klātesošas mūsdienu dejā. Viņa tēls kā izcilam solistam, kurš prata dejā apvienot tehnisko virtuozitāti ar intensīvu psiholoģisku tēlojumu, saglabājas kā viens no 20. gadsimta baleta simboliem.
Ņižinska dzīve un radošais mantojums joprojām tiek pētīts un pārskatīts: viņu atceras gan kā leģendāru izpildītāju ar brīnišķīgu tehniku — tostarp spējām dejot en pointe — gan kā ģeniālu, bet trauslu radošo personību, kuras darbi mainīja dejas vēsturi.


Vāclava Ņižinska kapa piemineklis Monmartra Cimetière de Montmartre, Parīzē. Serža Lifāra dāvinātajā piemineklī ir attēlots Ņižinskis kā lelle Petručka.


Ņižinskis un Anna Pavlova izrādē Le Pavillon d'Armide
,_Vaslav_Nijinsky_(1890-1950),_1913_3.jpg)

Ņižinskis izrādē L'Aprés Midi d'un Faune: Barbjē zīmējums, 1913. gads.
Imperatora balets
1900. gadā Ņižinskis iestājās Sanktpēterburgas Imperatoriskajā baleta skolā, kur mācījās pie tādiem izciliem pedagogiem kā Enriko Cecchetti. 18 gadu vecumā viņam tika uzticētas vairākas galvenās lomas. 1910. gadā kompānijas primabalerīna Matilde Kšesinska izvēlējās Ņižinski dejot Mariusa Petipā iestudētajā izrādē "Talismanis". Ņižinskis radīja sensāciju vēja dieva Vaijū lomā.
Viņa sniegums izrādē "Miega skaistule" (Čaikovska mūzika) guva milzīgus panākumus. 1910. gadā viņš uzstājās "Žizelē" un Fokina baletos "Karnevāls" un "Šeherezāde" (pēc Rimska-Korsakova orķestra svītas). Viņa partnerība ar Tamāru Karsavinu Marijas teātrī tika augstu novērtēta: viņus dēvēja par "tā laika paraugmāksliniekiem".
Izšķirošais brīdis Ņižinska dzīvē bija tikšanās ar Sergeju Djagiļevu. Djagiļevs bija slavens baleta un mākslas izstāžu uzņēmējs (organizators), kurš popularizēja krievu vizuālo un mūzikas mākslu ārzemēs. Kopš tā brīža Djagiļevs vadīja un pārvaldīja Ņižinska karjeru, un viņi kļuva par mīlētājiem.
Les Ballets Russes
1909. gadā Djagiļevs uz Parīzi aizveda krievu operas un baleta zvaigžņu kompāniju, kurā piedalījās Ņižinskis un Anna Pavlova. Sezona ar krāšņajiem krievu baletiem un operām, kas lielākoties bija jauni darbi Rietumos, guva lielus panākumus. Tā rosināja Djagiļevu kopā ar horeogrāfu Mišelu Fokinu un mākslinieku Leonu Bakstu izveidot slaveno trupu Les Ballets Russes. Ballets Russes Parīzes sezonas bija mākslinieciska un sociāla sensācija, kas noteica mākslas, dejas, mūzikas un modes tendences nākamajā desmitgadē.
Ņižinskis veidoja arī baletus. Tie bija avangardiski un pretrunīgi. Pēc Kloda Debisī (Claude Debussy) mūzikas motīviem tapa balets "Fauna pēcpusdiena" (L'après-midi d'un faune, 1912), "Pavasara rituāls" (1913), "Jeux" (1913) un "Till Eulanspiegel" (1916).
Iestudējot "Pavasara rituālu" (Le Sacre du Printemps) ar Stravinska mūziku (1913), Ņižinskis radīja horeogrāfiju, kas pārsniedza tradicionālā baleta robežas. Pirmo reizi skatītāji varēja redzēt modernu deju. Stravinska radikāli modernās partitūras kodols izpaudās stūrainajās kustībās. Mūzika un deja izraisīja vētrainu reakciju Théâtre de Champs-Élysées, kad notika pirmizrāde Parīzē. Gan mūzika, gan deja bija modernisma paraugi.
Laulība un sabrukums
1913. gadā "Ballets Russes" viesojās Dienvidamerikā. Djagiļevs šajā ceļojumā nedevās, jo baidījās no ceļošanas pa jūru. Būdams brīvs no Djagiļeva uzraudzības, Ņižinskis iepazinās ar ungāru grāfieni Romolu de Pulsku. Galu galā viņai izdevās iemantot viņa simpātijas. Viņi apprecējās Buenosairesā, un vēlāk viņiem piedzima meita Kyra. Kad kompānija atgriezās Eiropā, Djagiļevs izplūda dusmās un atlaida Ņižinski.
Pirmā pasaules kara laikā Ņižinskis tika internēts Ungārijā. Djagiļevam izdevās panākt, ka viņš 1916. gadā izceļoja uz Ziemeļamerikas turneju. Šajā laikā Ņižinskis veidoja horeogrāfiju un dejoja galveno lomu izrādē "Till Eulenspiegel". Ap šo laiku trupas locekļi pamanīja viņa šizofrēnijas pazīmes. 1919. gadā viņš piedzīvoja nervu sabrukumu, un viņa karjera faktiski beidzās. Viņam tika diagnosticēta šizofrēnija, un sieva viņu aizveda uz Šveici. Atlikušo mūžu viņš pavadīja psihiatriskajās slimnīcās un patversmēs, kamēr viņa ģimene ceļoja pa Eiropu. Viņš vairs nekad vairs nedejoja.
Saistītās lapas
- Modernisms
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Vaslavs Ņižinskis?
A: Vaslavs Ņižinskis bija slavens 20. gadsimta sākuma baletdejotājs un nozīmīgs horeogrāfs. Viņš dzimis poļu vecākiem, kuri abi bija dejotāji.
J: Ar ko slavens bija Ņižinskis?
A: Ņižinskis bija slavens ar savu dejotprasmi un spēju parādīt savas lomas raksturu. Viņš varēja dejot en pointe, kas tolaik bija reta prasme vīriešu dejotāju vidū. Par viņa spēju veikt šķietami gravitācijas izaicinošus lēcienus klīda leģendas.
J: Kāda bija Ņižinska vecāku profesija?
A: Ņižinska vecāki bija dejotāji.
Vai Ņižinskis bija vienīgais slavenais dejotājs savā ģimenē?
Nē, arī Ņižinska māsa Broņislava Ņižinska bija slavena balerīna un horeogrāfe.
J: Kur Ņižinskis un viņa māsa dejoja?
A: Ņižinskis un viņa māsa dejoja Marijas teātra Imperatora baletā un vēlāk Sergeja Djagiļeva baletā Ballets Russes.
J: Kāda bija Ņižinska tautība?
A: Ņižinskis dzimis Kijevā, Ukrainā, poļu vecākiem.
J: Kad un kur Ņižinskis nomira?
A: Ņižinskis nomira 1950. gada 8. aprīlī Londonā, Anglijā.