Marijas teātris — Sanktpēterburgas slavenais operas un baleta teātris
Marijas teātris — Sanktpēterburgas ikoniskais operas un baleta centrs: vēsture, Čaikovska iestudējumi, slavenā Marijas baleta trupa un Valērija Gergijeva vadība.
Marijas teātris ir viens no slavenākajiem operas un baleta teātrem Sanktpēterburgā, Krievijā. To atklāja 1860. gadā, un drīz vien tas kļuva par nozīmīgāko operas un baleta centru Krievijā. Marijas teātrī pirmo reizi tika izrādītas un iestudētas daudzas 19. gadsimta izcilākās operas un baletes — šeit regulāri skanēja darbi no krievu romantikas un klasikas repertoāra, tostarp no tādu autoru kā Čaikovska, Musorgska un Rimska-Korsakova radošā mantojuma.
Vēsture un attīstība
Teātris tika izveidots kā galvenā impērijas skatuve Sanktpēterburgā un nosaukts par godu imperatores Marijas Aleksandrovnas. 20. gadsimta laikā teātris pārdzīvoja vairākas pārmaiņas — padomju periodā tas bija plaši pazīstams kā Kirova teātris, savukārt pēc Padomju Savienības sabrukuma atguva vēsturisko nosaukumu. Kopš 1980. un 1990. gadiem Marijas teātris modernizēja gan skatuves tehnoloģijas, gan iestudējumu kvalitāti, saglabājot ciešu saikni ar krievu baleta un operas tradīcijām.
Repertuārs un izcilību tradīcija
Marijas teātra repertuārs aptver gan klasiskas operas un baletus, gan mūsdienu iestudējumus. Teātris ir slavens ar krievu klasikas atstāstīšanu un ar to, ka tas saglabā oriģinālās baleta un operas tradīcijas — tehniku, skatuves valodu un muzikālo stilu. Teātra orķestris, solisti un baleta trupas regulāri dodas tūrēs, sniedzot koncertus un viesizrādes gan Eiropā, gan citviet pasaulē.
Organizācija un trupas
Marijas teātrī darbojas vairākas pamatrūpniecības vienības: Marijas balets, Marijas opera un Marijas orķestris. Teātram ir ciešas saites ar baleta izglītības iestādēm, kas nodrošina jaunu talantu pieplūdumu un profesionālu sagatavošanu nākamajiem māksliniekiem. No 1988. gada teātra ģenerāldirektors ir diriģents Valērijs Gergijevs.
Mūsdienu loma un starptautiskā atpazīstamība
Marijas teātris ir svarīgs kultūras centrs Sanktpēterburgā un viens no Krievijas vizītkaršu kultūras veidotājiem. Tas organizē festivālus, viesizrādes un jaunu projektu programmas, kas piesaista publiku no dažādām valstīm. Kultūras un izglītības iniciatīvas teātrī veicina profesionālo izaugsmi un saglabā tieksmi pret tradicionālo skatuves mākslu, vienlaikus atbalstot arī modernākas interpretācijas.
Apciemojuma praktiskā informācija
- Apmeklējot Marijas teātri, ieteicams iegādāties biļetes iepriekš — populāri iestudējumi ātri izpārdod vietas.
- Teātra ēka atrodas pilsētas centrā, teātra apkārtne ir ērti pieejama ar sabiedrisko transportu.
- Gaitas laikā un īpašos vakaros pieklājīgs apģērbs ir ieteicams; precīzu informāciju par biļetēm, laikiem un ekskursijām var atrast oficiālajā teātra biļešu tirdzniecībā.
Marijas teātris saglabā nozīmīgu lomu gan kā vēsturisks monuments, gan dzīva skatuves mākslas institūcija, kas turpina iedvesmot auditoriju ar izcilām operas un baleta izrādēm.


Marijas teātris, Sanktpēterburga, Krievija


Marijas teātris 1890. gadā
Teātra nosaukums
Teātris ir nosaukts cara Aleksandra II sievas carienes Marijas Aleksandrovnas vārdā. Galvenajā ieejas zālē atrodas imperatores krūšutēls. Teātra nosaukums tā pastāvēšanas laikā ir vairākkārt mainījies, jo pie varas bija dažādas politiskās partijas.
No | Uz | Krievu | Angļu valodā |
1860 | 1920 | Императорский Мариинский театр | Imperatora Marijas teātris |
1920 | 1924 | Государственный академический театр оперы и балета | Valsts akadēmiskais operas un baleta teātris |
1924 | 1935 | Ленинградский государственный академический театр оперы и балета | Ļeņingradas Valsts akadēmiskais operas un baleta teātris |
1935 | 1992 | Государственный академический театр оперы и балета имени С.М. Кирова | Kirova Valsts akadēmiskais operas un baleta teātris |
1992 | Pašreizējais | Государственный aкадемический Мариинский театр | Valsts akadēmiskais Marijas teātris |
Teātra ēku parasti sauc par Marijas teātri. Teātra trupas ir saglabājušas slaveno Kirova vārdu, ko tas ieguva padomju laikā par godu nogalinātajam Ļeņingradas Komunistiskās partijas līderim Sergejam Kirovam (1886-1934).
Izcelsme
Pirmie baleta kolektīvi, kas uzstājās Sanktpēterburgā, bija itāļu baletdejotāji 18. gadsimta sākumā. Katrīna Lielā vēlējās, lai tiktu uzcelts krievu teātris. To uzcēla 1783. gadā. To nosauca par Imperatora Lielo Kamenīgo teātri ("Kamennij" krievu valodā nozīmē "akmens". Tas tika lietots, lai ēku atšķirtu no koka teātra, kas tika izmantots.). Mūsdienās redzamā ēka ir celta 1860. gadā. To atklāja ar Gļinkas operas "Dzīve caram" izrādi. To sauca par Marijas teātri, nosaucot ķeizarienes Marijas Aleksandrovnas vārdā. Lielais horeogrāfs Marius Petipa iestudēja daudzu slavenu baletu pirmizrādes, piemēram, Čaikovska "Miega skaistuli" 1890. gadā, "Riekstkodis" 1892. gadā, Aleksandra Glazunova balets "Raimonda" 1898. gadā un atjaunotā Čaikovska "Gulbju ezera" versija (ar Ļevu Ivanovu) 1895. gadā.
Kad 1886. gadā teātris kļuva par galveno Imperatora baleta un operas mājvietu, teātris tika labiekārtots. Te tika iestudētas daudzas operas, tostarp pirmo reizi tika izrādīts Musorgska "Boriss Godunovs", Rimska-Korsakova "Zelta gailis", Čaikovska "Pīķa dāma" un "Jolanta", Prokofjeva "Romeo un Džuljeta" un "Pelnrušķīte", kā arī Hačaturjana "Spartaks".
Imperatora un padomju teātrī darbojās daudzi izcili impresāriji, diriģenti un mūziķi. Krievijas Vaganovas baleta akadēmija, Mariinksija teātra baleta skola aizsāka Matildes Kšesinskas, Olgas Preobraženskas, Annas Pavlovas, Tamāras Karsavinas, Vāclava Ņižinska, Marinas Semenovas, Džordža Balančina karjeru, Galina Ulanova, Rūdolfs Nurejevs, Natālija Makarova, Mihails Barišņikovs, Irina Kolpakova, Gaļina Meženceva, Altinajs Asilmuratovs, kā arī tādas slavenas dejotājas kā Uļjana Lopatkina, Diāna Višņeva un Svetlana Zaharova.
Marijas teātris šodien
Jurijs Temirkanovs bija galvenais diriģents no 1976. līdz 1988. gadam. Viņš diriģējis daudzas modernās un klasiskās operas. Kopš 1988. gada Valērijs Gergijevs teātrim ir atnesis vēl lielāku slavu. Tagad tam ir izveidojušies sakari ar daudziem pasaules lielākajiem operteātriem, tostarp Karalisko operu, Koventgārdenu, Metropolitēna operu, Bastīlijas operu, La Scala, La Fenice, Telavivas operu, Vašingtonas Nacionālo operu un Sanfrancisko operu. Mūsdienās Operas kompānija regulāri dodas uz lielāko daļu no šīm pilsētām.
Meklēt