Marijas teātris

Marijas teātris ir slavens operas un baleta teātris Sanktpēterburgā, Krievijā. To atklāja 1860. gadā, un drīz vien tas kļuva par nozīmīgāko operas un baleta teātri Krievijā. Tajā pirmo reizi tika izrādītas daudzas 19. gadsimta izcilākās operas un baletes, tostarp Čaikovska, Musorgska un Rimska-Korsakova izcilākie skatuves darbi.

Marijas teātrī atrodas Marijas balets, Marijas opera un Marijas orķestris. Kopš 1988. gada teātra ģenerāldirektors ir diriģents Valērijs Gergijevs.

Marijas teātris, Sanktpēterburga, Krievija

Marijas teātris 1890. gadā

Teātra nosaukums

Teātris ir nosaukts cara Aleksandra II sievas carienes Marijas Aleksandrovnas vārdā. Galvenajā ieejas zālē atrodas imperatores krūšutēls. Teātra nosaukums tā pastāvēšanas laikā ir vairākkārt mainījies, jo pie varas bija dažādas politiskās partijas.

No	Uz	Krievu	Angļu valodā
1860	1920	Императорский Мариинский театр	Imperatora Marijas teātris
1920	1924	Государственный академический театр оперы и балета	Valsts akadēmiskais operas un baleta teātris
1924	1935	Ленинградский государственный академический театр оперы и балета	Ļeņingradas Valsts akadēmiskais operas un baleta teātris
1935	1992	Государственный академический театр оперы и балета имени С.М. Кирова	Kirova Valsts akadēmiskais operas un baleta teātris
1992	Pašreizējais	Государственный aкадемический Мариинский театр	Valsts akadēmiskais Marijas teātris

Teātra ēku parasti sauc par Marijas teātri. Teātra trupas ir saglabājušas slaveno Kirova vārdu, ko tas ieguva padomju laikā par godu nogalinātajam Ļeņingradas Komunistiskās partijas līderim Sergejam Kirovam (1886-1934).

Izcelsme

Pirmie baleta kolektīvi, kas uzstājās Sanktpēterburgā, bija itāļu baletdejotāji 18. gadsimta sākumā. Katrīna Lielā vēlējās, lai tiktu uzcelts krievu teātris. To uzcēla 1783. gadā. To nosauca par Imperatora Lielo Kamenīgo teātri ("Kamennij" krievu valodā nozīmē "akmens". Tas tika lietots, lai ēku atšķirtu no koka teātra, kas tika izmantots.). Mūsdienās redzamā ēka ir celta 1860. gadā. To atklāja ar Gļinkas operas "Dzīve caram" izrādi. To sauca par Marijas teātri, nosaucot ķeizarienes Marijas Aleksandrovnas vārdā. Lielais horeogrāfs Marius Petipa iestudēja daudzu slavenu baletu pirmizrādes, piemēram, Čaikovska "Miega skaistuli" 1890. gadā, "Riekstkodis" 1892. gadā, Aleksandra Glazunova balets "Raimonda" 1898. gadā un atjaunotā Čaikovska "Gulbju ezera" versija (ar Ļevu Ivanovu) 1895. gadā.

Kad 1886. gadā teātris kļuva par galveno Imperatora baleta un operas mājvietu, teātris tika labiekārtots. Te tika iestudētas daudzas operas, tostarp pirmo reizi tika izrādīts Musorgska "Boriss Godunovs", Rimska-Korsakova "Zelta gailis", Čaikovska "Pīķa dāma" un "Jolanta", Prokofjeva "Romeo un Džuljeta" un "Pelnrušķīte", kā arī Hačaturjana "Spartaks".

Imperatora un padomju teātrī darbojās daudzi izcili impresāriji, diriģenti un mūziķi. Krievijas Vaganovas baleta akadēmija, Mariinksija teātra baleta skola aizsāka Matildes Kšesinskas, Olgas Preobraženskas, Annas Pavlovas, Tamāras Karsavinas, Vāclava Ņižinska, Marinas Semenovas, Džordža Balančina karjeru, Galina Ulanova, Rūdolfs Nurejevs, Natālija Makarova, Mihails Barišņikovs, Irina Kolpakova, Gaļina Meženceva, Altinajs Asilmuratovs, kā arī tādas slavenas dejotājas kā Uļjana Lopatkina, Diāna Višņeva un Svetlana Zaharova.