Anna Pavlova (1881. gada 12. februārī Sanktpēterburgā - 1931. gada 23. janvārī Hāgā, Nīderlandē) bija 20. gadsimta sākuma krievu un vēlāk angļu balerīna.
Viņa tiek uzskatīta par vienu no labākajām klasiskā baleta dejotājām vēsturē. Viņa bija Krievijas impērijas baleta un Sergeja Djagiļeva baleta "Ballets Russes" galvenā māksliniece.
Pavlova ir visvairāk pazīstama ar deju lomu "Mirstošais gulbis". Šo īso baletu (tikai četras minūtes) viņa dejoja aptuveni 4000 reižu. Baleta horeogrāfiju veidoja Mihails Fokins. Viņas interpretācija ietekmēja to, kā citi dejojuši Odetu Čaikovska "Gulbju ezerā".
20. gadsimta sākumā Pavlova ar savu kompāniju kļuva par pirmo balerīnu, kas ar baletu apceļoja visu pasauli.
Pavlova izcēlās ar raksturīgu, romantisku dejas stilu — gaisīgu, izteiksmīgu augšdaļas darbību, garām, izstieptām līnijām un maigu punktes (pointe) tehnikas izmantošanu. Viņa sāka mācīties Sanktpēterburgas Impērijas baleta skolā, kur apguva klasiskā baleta pamatus, un drīz iekļuva profesionālajā trupā, kļūstot par vienu no spilgtākajām pirmizrēdēm.
Viņas slavenā loma "Mirstošais gulbis" tika horeogrāfiski izstrādāta Mihaila Fokina un izpildīta pie populārās kamēra mūzikas līnijas (mūzikas motīvs — Kamīla Santensa "Le Cygne" no "Dzīvnieku karnevāla"). Mazais, bet emocionāli spēcīgais solo kļuva par viņas vizītkarti un parāda viņas spēju radīt dziļu skatuvisku tēlu arī īsā formā.
1910. un 1920. gados Pavlova izveidoja savu baleta kompāniju, ar kuru devās plašos koncertceļojumos — uz Eiropu, Ziemeļameriku, Dienvidameriku, Āziju, Austrāliju un Āfriku. Viņas ceļojumi bieži aizsniedza pilsētas, kur balets līdz tam bija maz pazīstams, tādējādi viņa būtiski paplašināja klasiskā baleta auditoriju un popularizēja deju kā mākslu plašākos sabiedrības slāņos.
Pavlova bija arī praktiska novatoriete: viņa eksperimentēja ar kostīmiem un baleta apaviem, lai panāktu viegluma iespaidu un padarītu deju izteiksmīgāku. Viņas estētika ietekmēja baleta manieri — romantiskie tērpi, smalkas līnijas un emocionāli niansēta pantomīma kļuva par daļu no tās tradīcijas.
Personīgā dzīve un veselība ietekmēja viņas karjeru — Pavlova regulāri strādāja, ceļojot un uzstājoties, un arī sabiedrības interese par viņu bija milzīga. 1931. gada 23. janvārī viņa mira Hāgā pēc īsas saslimšanas; viņas nāve satricināja baleta pasauli, un viņu piemin kā vienu no izcilākajām dejotājām 20. gadsimtā.
Viņas ietekme saglabājas vēl šodien: daudzi dejotāji turpina ņemt piemēru no viņas interpretācijām, "Mirstošais gulbis" joprojām tiek iekļauts dažādu trupas repertuārā, un Anna Pavlova tiek uzskatīta par vienu no tiem māksliniekiem, kuri pārveidoja baletu par pasaules līmeņa mākslu. Viņas vārds ir iegravēts baleta vēsturē — viņai tiek veltītas piemiņas zīmes, muzejizstādes, un slavenais deserts "Pavlova" (bezē bāze ar krējumu un ogām) nes viņas vārdu un tiek pasludināts par izveidotu gan Austrālijā, gan Jaunzēlandē — tiesības uz izcelsmi joprojām tiek diskutētas.
Anna Pavlova mantojumā ir ne tikai izcilas solodarbes ieraksti un fotogrāfijas, bet arī plašāka baleta izplatība pasaulē — pateicoties viņas ceļojumiem un izcilajai skatuviskajai valodai, klasiskā dejas māksla ieguva jaunu, globālu auditoriju.
