Anna Pavlova — leģendārā krievu balerīna, 'Mirstošā gulbja' izpildītāja
Anna Pavlova — leģendārā balerīna, kura 'Mirstošo gulbi' dejoja ~4000 reižu; viņas novatoriskā interpretācija un pasaules tūres pārveidoja klasiskā baleta vēsturi.
Anna Pavlova (1881. gada 12. februārī Sanktpēterburgā - 1931. gada 23. janvārī Hāgā, Nīderlandē) bija 20. gadsimta sākuma krievu un vēlāk angļu balerīna.
Viņa tiek uzskatīta par vienu no labākajām klasiskā baleta dejotājām vēsturē. Viņa bija Krievijas impērijas baleta un Sergeja Djagiļeva baleta "Ballets Russes" galvenā māksliniece.
Pavlova ir visvairāk pazīstama ar deju lomu "Mirstošais gulbis". Šo īso baletu (tikai četras minūtes) viņa dejoja aptuveni 4000 reižu. Baleta horeogrāfiju veidoja Mihails Fokins. Viņas interpretācija ietekmēja to, kā citi dejojuši Odetu Čaikovska "Gulbju ezerā".
20. gadsimta sākumā Pavlova ar savu kompāniju kļuva par pirmo balerīnu, kas ar baletu apceļoja visu pasauli.
Pavlova izcēlās ar raksturīgu, romantisku dejas stilu — gaisīgu, izteiksmīgu augšdaļas darbību, garām, izstieptām līnijām un maigu punktes (pointe) tehnikas izmantošanu. Viņa sāka mācīties Sanktpēterburgas Impērijas baleta skolā, kur apguva klasiskā baleta pamatus, un drīz iekļuva profesionālajā trupā, kļūstot par vienu no spilgtākajām pirmizrēdēm.
Viņas slavenā loma "Mirstošais gulbis" tika horeogrāfiski izstrādāta Mihaila Fokina un izpildīta pie populārās kamēra mūzikas līnijas (mūzikas motīvs — Kamīla Santensa "Le Cygne" no "Dzīvnieku karnevāla"). Mazais, bet emocionāli spēcīgais solo kļuva par viņas vizītkarti un parāda viņas spēju radīt dziļu skatuvisku tēlu arī īsā formā.
1910. un 1920. gados Pavlova izveidoja savu baleta kompāniju, ar kuru devās plašos koncertceļojumos — uz Eiropu, Ziemeļameriku, Dienvidameriku, Āziju, Austrāliju un Āfriku. Viņas ceļojumi bieži aizsniedza pilsētas, kur balets līdz tam bija maz pazīstams, tādējādi viņa būtiski paplašināja klasiskā baleta auditoriju un popularizēja deju kā mākslu plašākos sabiedrības slāņos.
Pavlova bija arī praktiska novatoriete: viņa eksperimentēja ar kostīmiem un baleta apaviem, lai panāktu viegluma iespaidu un padarītu deju izteiksmīgāku. Viņas estētika ietekmēja baleta manieri — romantiskie tērpi, smalkas līnijas un emocionāli niansēta pantomīma kļuva par daļu no tās tradīcijas.
Personīgā dzīve un veselība ietekmēja viņas karjeru — Pavlova regulāri strādāja, ceļojot un uzstājoties, un arī sabiedrības interese par viņu bija milzīga. 1931. gada 23. janvārī viņa mira Hāgā pēc īsas saslimšanas; viņas nāve satricināja baleta pasauli, un viņu piemin kā vienu no izcilākajām dejotājām 20. gadsimtā.
Viņas ietekme saglabājas vēl šodien: daudzi dejotāji turpina ņemt piemēru no viņas interpretācijām, "Mirstošais gulbis" joprojām tiek iekļauts dažādu trupas repertuārā, un Anna Pavlova tiek uzskatīta par vienu no tiem māksliniekiem, kuri pārveidoja baletu par pasaules līmeņa mākslu. Viņas vārds ir iegravēts baleta vēsturē — viņai tiek veltītas piemiņas zīmes, muzejizstādes, un slavenais deserts "Pavlova" (bezē bāze ar krējumu un ogām) nes viņas vārdu un tiek pasludināts par izveidotu gan Austrālijā, gan Jaunzēlandē — tiesības uz izcelsmi joprojām tiek diskutētas.
Anna Pavlova mantojumā ir ne tikai izcilas solodarbes ieraksti un fotogrāfijas, bet arī plašāka baleta izplatība pasaulē — pateicoties viņas ceļojumiem un izcilajai skatuviskajai valodai, klasiskā dejas māksla ieguva jaunu, globālu auditoriju.
Anna Pavlova izrādē "Mirstošais gulbis". Sanktpēterburga 1905
Anna Pavlova Līzes lomā izrādē La Fille Mal Gardée. Sanktpēterburga 1912
Apmācība un stils
Jaunās Pavlovas treniņu gadi bija sarežģīti, jo klasiskais balets viņai nebija viegls. Viņas izteikti izliektās pēdas, tievās potītes un garie locekļi bija pretrunā ar tolaik balerīnām iecienīto nelielo, kompakto augumu. Līdzskolēni izsmēja viņu ar tādiem iesauku vārdiem kā Slota un La petite sauvage (Mazā mežonīgā). Pavlova nepadevās un trenējās, lai uzlabotu savu tehniku. Viņa apmeklēja papildu nodarbības pie ievērojamiem tā laika pedagogiem. Viņa nekad nebija perfekta meistare, taču viņai piemita maigums, vieglums un graciozitāte.
Karjera
1906. gadā viņa kļuva par Imperatora baleta primabalerīnu. Īsu laiku viņa strādāja pie Djagiļeva, bet nevēlējās dejot jaunajos avangarda baletos, kas tika radīti, piemēram, "Uguns putnā". Šī loma tika uzticēta tikpat labai Tamārai Karsavinai, kura kļuva par pastāvīgo primabalerīnu.
Anglija
Pavlova daudzus gadus, no 1912. gada līdz pat savai nāvei 1931. gadā, dzīvoja Londonā. Pēc aizbraukšanas no Krievijas Pavlova apmetās uz dzīvi Ivy House North End Road, netālu no Hampstedas, kur viņa nodzīvoja visu atlikušo mūžu. Dzīvojot Londonā, Pavlova savās mājās pasniedza baletu. Viņa ietekmēja britu baleta attīstību un iedvesmoja Alīsijas Markovas karjeru.
Mājā bija dekoratīvs ezeriņš, kur viņa baroja savus mājdzīvniekus gulbjus un kur atrodas skotu tēlnieka Džordža Henrija Paulina veidotā balerīnas statuja. Tagad tajā atrodas Londonas Ebreju kultūras centrs, bet zilā plāksne norāda, ka tā bija Pavlovas iepriekšējā mājvieta un ir vēsturiski nozīmīga vieta.
1956. gadā tika uzņemta filma "Nemirstīgais gulbis", kurā tika iekļauti kadri ar viņas deju 20. gadsimta 20. gados.
20. gadsimta 20. gados viņa apceļoja Austrāliju un Jaunzēlandi. Iespējams, tieši tā lipīgo Austrālijas kūku sāka dēvēt par "Pavlovu".
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Anna Pavlova?
A: Anna Pavlova bija balerīna no Krievijas, kuru uzskatīja par vienu no 20. gadsimta sākuma izcilākajām klasiskā baleta dejotājām.
J: Kas padarīja Annu Pavlovu slavenu?
A: Anna Pavlova visvairāk kļuva slavena ar savu sniegumu baletā "Mirstošais gulbis", ko viņa izpildīja aptuveni 4000 reižu.
J: Kāda bija Annas Pavlovas loma Krievijas impērijas baletā un Ballets Russes?
A: Anna Pavlova bija galvenā māksliniece gan Krievijas impērijas baletā, gan Ballets Russes - divās no tā laika prestižākajām baleta trupām.
J: Kā Anna Pavlova ietekmēja citus baleta dejotājus?
A: Ar savu Odetes lomas interpretāciju Čaikovska "Gulbju ezerā" Anna Pavlova ietekmēja citu dejotāju sniegumu.
J: Kāds bija Annas Pavlovas ieguldījums baleta mākslā?
A: Anna Pavlova bija pirmā balerīna, kas ar savu baleta trupu devās koncertēt pa visu pasauli, tādējādi palīdzot popularizēt baletu starptautiskā mērogā.
J: Kad un kur Anna Pavlova piedzima un kur viņa nomira?
A: Anna Pavlova dzima 1881. gada 12. februārī Sanktpēterburgā, Krievijā, un nomira 1931. gada 23. janvārī Hāgā, Nīderlandē.
J: Kas veidoja baleta "Mirstošais gulbis" horeogrāfiju un cik garš bija balets?
A: "Mirstošā gulbja" horeogrāfs bija Mihails Fokins, un tas bija tikai četras minūtes garš.
Meklēt