Katrīna II Lielā

Agrīnā dzīve

Katrīna piedzima Štehtinā, kas tolaik bija Prūsijas karalistes daļa. Viņa bija Anhaltes-Zerbstas prinča Kristiana Augusta un Holšteinas-Gottorpas princeses Johannas Elizabetes meita. Viņai bija pieci brāļi un māsas. Piecpadsmit gadu vecumā viņa apprecējās ar Pēteri III (kurš, tāpat kā Katrīna, bija vācietis) un 32 gadu vecumā kļuva par Krievijas imperatori. Viņa bija izglītota trīs valodās (krievu, vācu un franču). Viņa uzauga kā luterāne (protestante). Kad apprecējās ar Pēteri, viņa pārgāja uz Krievijas pareizticīgo baznīcu.

Laulība

Tika teikts, ka Katrīnas laulība bija neticīga un izjukusi. Tika apgalvots, ka Pēterim un Katrīnai ir vairāki mīļākie. Pēc deviņiem laulībā nodzīvotiem gadiem Katrīnai piedzima dēls Pāvils. Pauls piedzima 1754. gada 1. oktobrī [O.S. 20. septembrī]. Abi vecāki atzina viņu par likumīgu, lai gan bija baumas par to, ka Katrīna bijusi neticīga. Katrīnai bija arī meita Anna, kas piedzima 1757. gadā. Anna nomira 1759. gadā. Katrīnas un Pētera attiecības bija ļoti sarežģītas. Kad Pēteris nomira, Katrīna palika viena pati valdīt Krieviju. Katrīnai bija daudz mīlētāju, iespējams, sarežģītās laulības dēļ. Ir zināmi vairāk nekā divdesmit mīlētāji. Daži no tiem šķiet nozīmīgāki:

• Viņas pirmais mīļākais bija grāfs Sergejs Saltykovs, kurš, iespējams, bija Pāvela tēvs
• Pateicoties Katrīnas palīdzībai, par Polijas karali kļuva grāfs Staņislavs Augusts Poniatovskis.
• Grāfs Grigorijs Orlovs kopā ar brāli Alekseju Grigorjeviču Orlovu bija viens no galvenajiem apvērsuma dalībniekiem pret Pēteri III. Viņi arī uzdāvināja Katrīnai Orlova dimantu. Šis dimants vēlāk tika iestrādāts Krievijas skepetā.
• Kņazs Grigorijs Potjomkins bija ļoti veiksmīgs militārajos spēkos. Viņš izveidoja Melnās jūras floti, dibināja tādas pilsētas kā Sevastopole vai Hersona. Runā, ka viņš bijis Katrīnas patiesā mīlestība. Runā, ka abi esot pat slepeni apprecējušies.
• Grāfs Platons Zubovs bija viņas pēdējā mīlestība. Kad viņa nomira 67 gadu vecumā, viņam nebija pat 40 gadu.

Valdīšana

Sešus mēnešus pēc tam, kad Pēteris ieņēma troni, Katrīna vadīja pils apvērsumu, lai viņu gāztu. Jautājums par to, kas un kāpēc viņu nogalināja, joprojām tiek plaši apspriests. Sabiedrība ļoti apbrīnoja Katrīnu. Viņa bija daudz iesaistīta ārlietās, tostarp veiksmīgos krievu-turku karos, kas Krievijai iekaroja jaunas teritorijas.

Nāve

Katrīna 1796. gada 16. novembrī [1796. gada 5. novembrī] piedzīvoja insultu. Insulta dēļ viņa zaudēja samaņu. Viņa nomira savā gultā nākamajā vakarā pulksten 9:20, kad vēl bija bezsamaņā. Katrīna tika apglabāta Pētera un Pāvila katedrālē Sanktpēterburgā.