Katrīna II (Katrīna Lielā) — Krievijas imperatore (1729–1796)
Krievijas ķeizariene Katrīna II (arī Katrīna Lielā vai Jekaterina Aleksejevna) (1729. gada 21. aprīlis, Štefetina, Vācija — 1796. gada 17. novembris, Carskoje Selo, Krievija) bija Krievijas imperatore. Dzimusi kā Sofija Frīdrihē Augusta fon Anhalts-Cērbsta, viņa pēc pārkāpšanas uz pareizticību un ieceļošanas Krievijā kļuva par Jekaterinu Aleksejevnu. Viņa nāca pie varas 1762. gadā ar valsts apvērsumu, kas gāza viņas vīru Pēteri III; viņa nāve notika drīz pēc apvērsuma un tiek uzskatīta par slepkavību, lai gan precīzi apstākļi paliek neskaidri. Katrīna valdīja līdz savai nāvei 1796. gadā un darīja Krieviju par vienu no spēcīgākajām Eiropas lielvalstīm.
Valdīšana un ārpolitika
Katrīna ievērojami palielināja imperatora varu un paplašināja Krievijas robežas. Viņas ārpolitiskās aktivitātes ietver ilgstošus konfliktus ar Osmaņu impēriju un aktivitātes Polijas teritorijā. Krievija guva svarīgas uzvaras un teritorijas pie Melnās jūras, tostarp Krimas aneksiju 1783. gadā. Pēc Krievijas uzvarām pret osmaņiem tika noslēgta Kjukjūk-Kainardžas miera līgums (1774), kas nodrošināja Krievijai piekļuvi Melnajai jūrai un īpašas tiesības pār pareizticīgajiem impērijas pakļautajās teritorijās.
Katrīna aktīvi piedalījās arī Polijas sadalīšanā kopā ar Prūsiju un Austriju; pirmā dalīšana notika 1772. gadā, vēlāk sekoja papildu dalīšanas, kas izmainīja Eiropas politisko karti un nostiprināja Krievijas ietekmi Centrālajā un Austrumeiropā.
Iekšpolitika, reformas un nemieri
Katrīna bija ietekmēta no Eiropas Apgaismības idejām un mēģināja ieviest reformas. 1767. gadā viņa izstrādāja tā saukto "Nakaz" (Instrukciju) — vadlīnijas valsts tiesību komisijai, kas aicināja ierobežot sodu nežēlību un uzlabot likumdošanu. Tāpat viņa sasauca Likumdošanas komisiju, lai apspriestu valsts pārvaldības uzlabošanu, taču daudzas reformas netika īstenotas vai tika ierobežotas.
Vēl vairāk — 1773.–1775. gadā izcēlās Jemeljana Pugačova vadītais zemnieku un kazaku nemieru sacelums, kas izrādījās liels izaicinājums centrālajai varai. Pēc nemieru apslāpēšanas Katrīna nostiprināja dārgākās tiesības muižniecībai, izdeva 1785. gada "Pašvaldības privilēģiju" (Charter to the Nobility), kas formalizēja muižniecības privilēģijas. Reakcija uz sacelumu arī pastiprināja sevis un valsts drošības aparatūru, bet serfdoms daudzviet tika sasprindzināts un pat paplašināts.
Kultūra, izglītība un atbalsts mākslai
Katrīna bija ievērojama kultūras patronese. Viņa uzturēja sakarus un draudzējās ar tādiem Apgaismības filozofiem kā Voltērs un Didro, aicināja intelektuāļus uz savu galmu un atbalstīja grāmatu izdošanu. Viņas valdīšanas laikā tika dibinātas un attīstītas valsts iestādes — piemēram, Smolnijas institūts (pirmais valsts sieviešu izglītības iestādes modelis Krievijā) un Ermitāža, kas kļuva par vienu no bagātīgākajiem mākslas krājumiem Eiropā.
Arhitektūra un pilsētu attīstība (īpaši Sanktpēterburgā un Carskoje Selo, kur atrodas greznā Katrīnas pils) saņēma lielu atbalstu, un viņas laikmets bieži tiek raksturots kā ziedu periods krievu kultūrā un mākslā.
Mantojums un vērtējums
Katrīnas II valdīšana atstāja pretrunīgu, bet nenoliedzamu ietekmi: viņa pārvērta Krieviju par lielvaru, paplašināja tās robežas un veicināja kultūras un izglītības attīstību. Tajā pašā laikā viņas politika nostiprināja muižniecības varu un nerisināja serfisma jautājumu, kas turpināja būt sociālas spriedzes avots. Vēstures vērtējums par Katrīnu līdz šim ir daudzslāņains — viņu vērtē gan kā apgaismības laikmeta valdnieci, kas modernizēja valsti, gan kā absolūtu monarhi, kuras lēmumi padziļināja nevienlīdzību un represijas pret zemākajām sabiedrības kārtām.
Krievijas Katrīna II
Agrīnā dzīve
Katrīna piedzima Štehtinā, kas tolaik bija Prūsijas karalistes daļa. Viņa bija Anhaltes-Zerbstas prinča Kristiana Augusta un Holšteinas-Gottorpas princeses Johannas Elizabetes meita. Viņai bija pieci brāļi un māsas. Piecpadsmit gadu vecumā viņa apprecējās ar Pēteri III (kurš, tāpat kā Katrīna, bija vācietis) un 32 gadu vecumā kļuva par Krievijas imperatori. Viņa bija izglītota trīs valodās (krievu, vācu un franču). Viņa uzauga kā luterāne (protestante). Kad apprecējās ar Pēteri, viņa pārgāja uz Krievijas pareizticīgo baznīcu.
Laulība
Tika teikts, ka Katrīnas laulība bija neticīga un izjukusi. Tika apgalvots, ka Pēterim un Katrīnai ir vairāki mīļākie. Pēc deviņiem laulībā nodzīvotiem gadiem Katrīnai piedzima dēls Pāvils. Pauls piedzima 1754. gada 1. oktobrī [O.S. 20. septembrī]. Abi vecāki atzina viņu par likumīgu, lai gan bija baumas par to, ka Katrīna bijusi neticīga. Katrīnai bija arī meita Anna, kas piedzima 1757. gadā. Anna nomira 1759. gadā. Katrīnas un Pētera attiecības bija ļoti sarežģītas. Kad Pēteris nomira, Katrīna palika viena pati valdīt Krieviju. Katrīnai bija daudz mīlētāju, iespējams, sarežģītās laulības dēļ. Ir zināmi vairāk nekā divdesmit mīlētāji. Daži no tiem šķiet nozīmīgāki:
- Viņas pirmais mīļākais bija grāfs Sergejs Saltykovs, kurš, iespējams, bija Pāvela tēvs
- Pateicoties Katrīnas palīdzībai, par Polijas karali kļuva grāfs Staņislavs Augusts Poniatovskis.
- Grāfs Grigorijs Orlovs kopā ar brāli Alekseju Grigorjeviču Orlovu bija viens no galvenajiem apvērsuma dalībniekiem pret Pēteri III. Viņi arī uzdāvināja Katrīnai Orlova dimantu. Šis dimants vēlāk tika iestrādāts Krievijas skepetā.
- Kņazs Grigorijs Potjomkins bija ļoti veiksmīgs militārajos spēkos. Viņš izveidoja Melnās jūras floti, dibināja tādas pilsētas kā Sevastopole vai Hersona. Runā, ka viņš bijis Katrīnas patiesā mīlestība. Runā, ka abi esot pat slepeni apprecējušies.
- Grāfs Platons Zubovs bija viņas pēdējā mīlestība. Kad viņa nomira 67 gadu vecumā, viņam nebija pat 40 gadu.
Valdīšana
Sešus mēnešus pēc tam, kad Pēteris ieņēma troni, Katrīna vadīja pils apvērsumu, lai viņu gāztu. Jautājums par to, kas un kāpēc viņu nogalināja, joprojām tiek plaši apspriests. Sabiedrība ļoti apbrīnoja Katrīnu. Viņa bija daudz iesaistīta ārlietās, tostarp veiksmīgos krievu-turku karos, kas Krievijai iekaroja jaunas teritorijas.
Nāve
Katrīna 1796. gada 16. novembrī [1796. gada 5. novembrī] piedzīvoja insultu. Insulta dēļ viņa zaudēja samaņu. Viņa nomira savā gultā nākamajā vakarā pulksten 9:20, kad vēl bija bezsamaņā. Katrīna tika apglabāta Pētera un Pāvila katedrālē Sanktpēterburgā.
| Iestādes kontrole |
|
