Marks Porcijs Katons (latīņu: M. PORCIVS M. F. CATO) (234. g. p. m. ē. Tuskulā – 149. g. p. m. ē.) bija ievērojams romiešu valstsvīrs, militārais vadonis, rakstnieks un politiskais cenzors, kuru tradīcija pazīst kā Cato Censor jeb Cato Major — Vecāko, lai atšķirtu no viņa slavenā mazbērna, Katona Jaunākā. Viņš kļuva pazīstams ar stingru morāles nostāju, vienkārīgu dzīvesveidu un asi konservatīvu politiku pret grieķu ietekmi Romā.
Izcelsme un agrīnās gaitas
Katons nāca no senas plebeju dzimtas, kas bija pazīstama ar saimniecisku un militāru darbu, nevis ar biežu augstāko civilo amatu ieņemšanu. Viņš tika audzināts, ievērojot tradicionālos latīņu lauksaimniecības un tikumiskos principus, un dzīves daļu pavadīja lauksaimniecībā. Tomēr, pateicoties savai rakstura stingrībai un spējām, viņš piesaistīja varas un ietekmes cilvēku uzmanību un tika ievilkts augstākās sabiedrības apritē.
Politiskā un militārā karjera
Piesaistījis Lucija Valērija Flaka uzmanību, viņš tika aizvests uz Romu un soli pa solim izkļuva cauri tradicionālajam cursus honorum. Viņa amata gaita ietvēra:
- tribūns (214. g. p. m. ē.),
- kvestors (204. g. p. m. ē.),
- ēdīls (199. g. p. m. ē.),
- pretors (198. g. p. m. ē.),
- konsuls (195. g. p. m. ē.) kopā ar savu veco patronu,
- un, galu galā, cenzors (184. g. p. m. ē.).
Viņa militārais un administratīvais darbs radīja reputāciju cietsirdīgam, bet efektīvam amatpersonim. Kā konsuls un vēlāk cenzors viņš īstenoja stingras pārbaudes uz morāliem un administratīviem pārkāpumiem, kā arī rūpējās par valsts disciplīnu un taupību.
Kā cenzors un politiķis
Kā cenzors (184. g. p. m. ē.) Katons ieviesa virkni pasākumu, kas vērsti uz sabiedrisko tikumu nostiprināšanu: viņš kritizēja izšķērdību un greznumu, aizstāvēja tradicionālas ģimenes un lauksaimniecības vērtības, kā arī uzstāja uz stingraku publisko morāli. Cenzora amatā viņš sekmēja senāta saraksta sakārtošanu, varbūt izslēdza vai pazemināja to senatori, kuri viņaprāt zaudējuši tikumiskās normas. Sabiedrībā viņš kļuva par konservatīvu balsi pret Hellenizācijas ietekmi — grieķu kultūras un dzīvesstila izplatīšanos Romā.
Attieksme pret Kartāgu un Trešo pūniešu karu
Dzīves beigās Katons kļuva īpaši pazīstams ar savu neatlaidīgo aicinājumu iznīcināt Kartāgu. Viņš regulāri beidza savus senāta runu uzsaukumus ar frāzi, kas latīņu avotos tiek atgādināta kā “Carthago delenda est” — “Kartāga ir jāiznīcina”. Šī stingrā nostāja veicināja impulsu, kas vēlāk noveda pie Trešo Pūniešu karu, kura rezultātā 146. g. p. m. ē. Kartāga tika iznīcināta. Katons pats nomira 149. g. p. m. ē., bet viņa ietekme un aicinājumi bija viena no nozīmīgām sastāvdaļām politiskajam kontekstam, kas veda uz karu.
Rakstniecība un kultūras ietekme
Bez politiskās darbības Katons bija arī rakstnieks. Viņam piedēvē vairāku darbu autorību, no kuriem ievērojamākais ir lauksaimniecības rokasgrāmata, parasti saukta De agri cultura (par lauksaimniecību) — viens no senākajiem saglabātajiem latīņu prozas darbiem. Viņš uzrakstīja arī vēsturiskus darbus (Origines) un runas, kurās pauda savas politiskās un ētiskās nostājas. Daudzi no šiem darbiem ir saglabājušies daļēji vai tikai citātu formā, taču viņa darbi stiprināja Romā populāro ideju par vienkāršu, stingru un darbīgu dzīvi kā valsts labklājības pamatu.
Mantojums
Katona ietekme uz Romas politiku un kultūru bija plaša: viņš nostiprināja konservatīvas vērtības, iedvesmoja vēlākas paaudzes ar savu morāles stingrību un praktisko pieeju valsts vadībai, kā arī atstāja literāru mantojumu. Viņa slavenā frāze par Kartāgu kļuvusi par simbolu neatlaidīgai ārpolitiskai nostājai, un viņa dzīvesstāsts — par piemēru romiešu ierēdņa stingrai disciplīnai un patriotismam.
Katona dzīve un darbs ir labi dokumentēti gan romiešu vēsturnieku, gan vēlāku autoru komentāros; viņš joprojām tiek pētīts kā viena no raksturīgākajām senās Romas personībām, kas centās aizstāvēt tradicionālās romiešu vērtības pret ārzemju ietekmēm.
