Čandragupta II, saukts arī par Čandragupta Vikramaditiju, bija Gupta dinastijas valdnieks, kas valdīja ap 380–415 gadu pēc mūsu ēras. Viņš bija karaļa Samudraguptas un Dattadevi dēls. Čandragupta II nostiprināja un paplašināja Guptu impēriju, un viņa valdīšana bieži tiek dēvēta par vienu no Indijas "Zelta laikmeta" periodiem.
Pēc Samudraguptas nāves (ap 375–380) par īsu laiku visticamāk troņmantnieks bija viņa vecākais brālis Ramagupta; tomēr Čandragupta II pie varas nostājās ap 380. gadu. Viņš izcēlās gan kā karavadonis, gan kā diplomāts, izmantojot gan militāru spēku, gan dinastiskas laulības, lai paplašinātu savas ietekmes sfēru.
Viens no svarīgākajiem Čandraguptas militārajiem panākumiem bija rietumu Saka (Rietumu Kšatrapu) valdījumu (Malva, Gudžarāta, Kātijasvara/Kathiawar u.c.) iekļaušana Guptu impērijā. Šīs aneksijas deva Guptām kontroli pār tirdzniecības ceļiem uz rietumiem — ostu centru Barygaza (mūsdienu Bharuch) un tālāk uz Romu un Ēģipti. Lai nostiprinātu saites ar rietumu provinciem, Čandragupta noslēdza aliansi ar Vakataku dinastiju, apprecot savu meitu Prabhavatiguptu ar Vakataku valdnieku Rudrasenu II; Rudrasena priekšlaicīgā nāve vēlāk ļāva Prabhavatiguptai ieņemt reģentas lomu. Ar savu militāro un politisko aktivitāti Čandragupta arī bieži lietoja titulu "Vikramaditya", kas simbolizēja varonību un jēgpilnu valdīšanu. Viņa centrs rietumos bija Udžajini (Ujjain), kas kļuva par nozīmīgu administratīvu un tirdzniecības centru, papildus tradicionālajai Guptu galvaspilsētai Pataliputrai (Patnai).
Čandragupta II atstāja izteiktu kultūras mantojumu. Viņš bija nozīmīgs kultūras patrons un pievilka pie sava dvēseles loku izcilus sanskrita dzejniekus, astronomus un mācītājus. Tiek runāts par tā saucamajiem "deviņiem dārgakmeņiem" (Navaratna) viņa galmā — šo sarakstu avoti atšķiras, taču par vispazīstamākajiem dzejniekiem un zinātniekiem, kuri saista ar Guptu laikmetu, piemin Kalidasu. Navaratna saraksts tiek uzskatīts par daļēji leģendāru, bet tas simbolizē Čandraguptas atbalstu literatūrai un zinātnei:
- Amarsimha
- Dhanvantri
- Harisena
- Kalidasa
- Kahapanaka
- Sanku
- Varahamihira
- Vararuchi
- Vetalbhatta
Guptu laikmeta kultūra iezīmējās ar attīstītu tempļu arhitektūru, skulptūru un reliģisko literatūru. Valdnieks veicināja Puraniskās hindu tradīcijas atdzimšanu, taču impērijā pastāvēja arī budisma un džainisma kopienas. Guptu monētu kalšana — īpaši zelta "dināra" (dinar) — un smalki reljefi uz monētām rāda gan valdnieka tēlu, gan dievību figurālās ainas (piemēram, Lakšmī attēlojumi).
Administratīvi Guptu vara balstījās uz centrālu monarhu ar vietējiem feudāļiem un gubernatoriem, nodrošinot relatīvu stabilitāti un ekonomisku izaugsmi. Rietumu aneksijas vairāk piešķīra Guptām labāku piekļuvi jūras tirdzniecībai un globālajiem tirdzniecības tīmekļiem.
Čandragupta II nomira ap 415. gadu, un viņa vietu tronī ieņēma dēls Kumaragupta I. Dažos populāros vai vecākos tekstos tiek minēts, ka impērijas zinātnes un matemātikas attīstībā piedalījās tādas figūras kā Āryabhata; tomēr jāprecizē — Āryabhatas dzīves gadu lielākā daļa pētnieku datē ar 5. gadsimta beigām (ap 476), tātad viņš dzīvoja pēc Čandraguptas II laika. Arī jēdziena "nulle" un decimālās pozīcijas sistēmas attīstība ir pakāpenisks process, kas notika vairākos posmos un gadsimtos pēc Guptu valdīšanas, tādēļ ir nepareizi apgalvot, ka tas tika "izgudrots" tieši Čandraguptas II valdīšanas laikā.
Kopumā Čandragupta II nostiprināja Guptu varu, paplašināja tās robežas rietumos, veicināja tirdzniecību un — iespējams — radīja labvēlīgus apstākļus literatūras, mākslas un domu attīstībai, kas vēlāk ļāva šim laikmetam iegūt reputāciju kā Indijas Zelta laikmets.