Čārlzs Edvards Rasels (Charles Edward Russell, 1860. gada 25. septembris - 1941. gada 23. aprīlis) bija amerikāņu žurnālists un politiķis. Kopā ar tādiem cilvēkiem kā V. E. B. Du Boiss, Ida B. Velsa, Arčibalds Grimke, Henrijs Moskovics, Mērija Vaita Ovingtone, Osvalds Garisons Viljards, Viljams Eindžejs Volings (pēdējais bijušās vergu ģimenes dēls) un Florensa Kellija 1909. gadā viņš nodibināja Nacionālo asociāciju krāsaino cilvēku attīstībai. Līdz mūža beigām Rasels strādāja direktoru padomē. Rasels arī sarakstīja 27 grāmatas. Viņš 1928. gadā saņēma Pulicera balvu par grāmatu The American Orchestra and Theodore Thomas.
Rasels sāka savu karjeru kā lauku un pilsētu reportieris 19. gadsimta beigās un īsā laikā kļuva pazīstams kā izmeklējošs žurnālists — tā dēvētais “muckraker” –, kurš atklāja korupciju, uzņēmumu ļaunprātīgu ietekmi un sociālas netaisnības. Viņa raksti un grāmatas plaši aptvēra sabiedriskās problēmas, darba apstākļus, politisku korupciju un kultūras tēmas, to vidū arī mūziku un orķestra vēsturi.
Politiski Rasels bija aktīvs progresīvajā un sociālistiskajā kustībā; viņš iesaistījās tālaika reformu diskusijās un bija redzama persona sabiedriskajās debates par darba tiesībām, sociālo taisnīgumu un pilsoņu tiesībām. Kopā ar darbību žurnālistikā un politiskajās organizācijās Rasels publicēja plašu darbu klāstu — biogrāfijas, eseju krājumus un sociālpolitiska rakstura grāmatas — kas palīdzēja formēt sabiedrisko domu 20. gadsimta sākumā.
Rasela ieguldījums Nacionālās asociācijas krāsaino cilvēku attīstībai (NAACP) izveidē un viņa ilgtermiņa darbs organizācijas direktoru padomē nostiprināja viņa statusu kā viena no svarīgākajām balsīm cīņā par rasisma apkarošanu un tiesību paplašināšanu afroamerikāņu kopienai. 1928. gada Pulicera balva par darbu The American Orchestra and Theodore Thomas apliecina arī viņa interesi un autoritāti mūzikas un kultūras vēstures jomā.
Mūsdienās Čārlzs E. Rasels tiek atcerēts kā daudzpusīgs rakstnieks un žurnālists, kura darbi ietekmēja gan žurnālistikas žanra attīstību, gan sabiedriskās reformas. Viņa plašais literārais mantojums un ilgstošā iesaiste pilsoniskajās organizācijās padara viņu par nozīmīgu figūru Amerikas progresīvā laikmeta vēsturē.