Kārlis Lielais
Kārlis Lielais (latīņu: Carolus Magnus, angļu: Kārlis Lielais, vācu: Karl der Große, nīderlandiešu: Karel de Grote) (ap 748. gada 2. aprīlis - 814. gada 28. janvāris) bija franku karalis un pirmais Svētās Romas impērijas imperators. Viņš tika kronēts par imperatoru 800. gada Ziemassvētkos. Viņš bija Karolingu dinastijas karaļa Pipina III vecākais dēls. Kad Pipins nomira, Kārlis Lielais un viņa brālis Karlomāns valdīja kopā. Kad 771. gadā Karlomāns nomira, Kārlis Lielais kļuva par vienīgo franku valdnieku.
Kārlis Lielais un pāvests Adrians I.
Dzīve
Franki - viena no ģermāņu tautām, kas bija pārcēluši savas mājas pāri Reinas upei uz Romas impēriju, kad tā sabruka, - līdz 700. gadam bija Galijas un lielas daļas Germanijas uz austrumiem no Reinas valdnieki. Viņi arī aizsargāja pāvestību un Romas katoļu ticību. Kad viņu karalis Pepins Īsais nomira, viņa dēli Kārlis Lielais un Karlomāns tika izraudzīti par karaļnama sadalītājiem. Viņi sadalīja to divās daļās: vienu pusi atvēlēja Kārlim Lielajam, bet otru - Karlomānam. Karlomans nomira 771. gada 4. decembrī, atstājot Kārli Lielo kā visas franku karalistes vadītāju.
No 768. gada viņš bija franku karalis, bet no 774. gada - langobardu karalis. Pāvests Leons III 800. gadā Ziemassvētku dienā Romā viņu kronēja par imperatoru Augustu (imperatoru), tādējādi aizsākot Svētās Romas impērijas izveidi, kas, kā viņi cerēja, būs sava veida otrā Rietumromas impērija (kamēr bizantieši Konstantinopolē joprojām uzturēja Austrumromas impēriju). Ar daudziem kariem Kārlis Lielais paplašināja savu impēriju lielā Rietumeiropas daļā.
Kārlis Lielais savas valdīšanas laikā cīnījās daudzos karos. Viņš ir pazīstams ar to, ka katrā no trīsdesmit kara gadiem un 18 kaujās, kurās viņš cīnījās, izmantoja savu zobenu "Joyeuse". Viņam beidzot izdevās iekarot arī Saksiju, ko pirms 800 gadiem nespēja izdarīt Romas imperators Augusts. Viņam izdevās pievērst saksus katoļu kristietībai. Viņš arī lika uzcelt daudzas skolas, lai viņa tauta varētu mācīties. Tomēr viņš arī nogalināja tūkstošiem to, kuri nepievērsās.
Nāve
Kārļa Lielā politika un plāni cieta neveiksmi, kas noveda pie zema pašvērtējuma. Pēdējos gadus viņš pavadīja gultā dziļā depresijā. Viņš nomira 814. gadā, atstājot savu karaļvalsti vienīgajam dēlam Ludviķim Dievbijīgajam. Kārļa Lielā pēctečus sauc par Karolingiem. Viņa dzimtas līnija Vācijā izmira 911. gadā, bet Francijā - 987. gadā.
Kaujas un kampaņas
- Saksonu kari. Saksijas kari, saukti arī par Saksijas karu vai Saksijas sacelšanos, bija trīsdesmit trīs gadus ilgas kampaņas un sacelšanās, kas sākās 772. gadā, kad Kārlis Lielais pirmo reizi iebruka Saksijā ar nodomu iekarot to,
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Kārlis Lielais?
A: Kārlis Lielais bija franku karalis un pirmais Svētās Romas imperators.
J: Ar kādiem citiem vārdiem Kārlis Lielais bija pazīstams?
A: Kārlis Lielais bija pazīstams arī kā Carolus Magnus, Kārlis Lielais, Kārlis Lielais, Karls Lielais un Karels de Grote.
J: Kad Kārlis Lielais tika kronēts par imperatoru?
A: Kārlis Lielais tika kronēts par imperatoru 800. gada Ziemassvētkos.
J: Kas bija Kārļa Lielā tēvs?
A: Kārļa Lielā tēvs bija Karolingu dinastijas karalis Pipins III.
J: Vai Kārlim Lielajam bija brāļi un māsas?
A: Jā, Kārlim Lielajam bija jaunākais brālis vārdā Karlomans.
J: Kas notika ar Kārļa Lielā brāli Karlomānu?
A: Karlomans nomira 771. gadā, atstājot Kārli Lielo kā vienīgo franku valdnieku.
Jautājums: Kad Kārlis Lielais piedzima un kad viņš nomira?
A: Kārlis Lielais dzimis 748. gada 2. aprīlī vai ap šo datumu un nomira 814. gada 28. janvārī.
