Pepins Īsais (Pepins III): Franku karalis (751–768) un Kārļa Lielā tēvs

Pepins Īsais (751–768) — Franku karalis un Kārļa Lielā tēvs; stiprināja karalisko varu, konsolidēja dinastiju un ietekmēja Eiropas viduslaiku politiku un reliģiju.

Pepins Īsais jeb Pipins (apm. 714 — 768. gada 24. septembris), bieži saukts arī par Pepinu Jaunāko jeb Pepinu III, bija franku karalis no 751. līdz 768. gadam un pirmais Carolingu dinastijas valdnieks, kura varas nostiprināšana ievērojami ietekmēja Rietumeiropas vēsturi.

Pepins bija Kārļa Martela (apm. 688–741) un Hrotrūdes dēls. Dzimis Jupilē, Beļģijā, viņš izauga kā varas elites pārstāvis un sākotnēji ieņēma ierasto pozīciju kā "palātas mērs" (majordoms) — reāla karaļa varas īstenotājs.

740. gadā Pepins apprecējās ar Bertradu no Laonas. Viņa bija Kariberta no Laonas meita. No šīs laulības viņiem piedzima bērni, kas izauga pieauguši un turpināja dinastijas līniju:

• Charlemagne (Kārlis Lielais) — pēc tēva nāves kļuva par vienu no svarīgākajiem Rietumeiropas valdniekiem un vēlāk tika kronēts par Romas imperatoru;
• Carloman (Karlomāns) — kopvalda sākotnēji kopā ar brāli līdz savai nāvei 771. gadā;
• Gisela — meita, kura tika iesaistīta dinastisku saišu veidošanā.

Ceļš uz karalisko tronīti un attiecības ar pāvestu

751. gadā Pepins, izmantojot savu politisko un militāro ietekmi kā palātas mērs, atcēla pēdējo merovingu karali Hilderhu (Childeric III) un formāli ieguva karalisko godu. Lai nostiprinātu jauno varu un iegūtu likumīgu svētību, viņš meklēja Romas pāvesta atbalstu. Pāvests Zacharijs atzina, ka reālo varu ieņemošajam jābūt arī formālam valdniekam, un vēlāk, 754. gadā, Pepins tika svaidīts par karali Rīgas sakarā (anointing) ar pāvesta pārstāvju un pāvesta piekrišanu. Šis akts bija nozīmīgs — tas izveidoja precedentu, ka pāvestam ir ietekme uz Rietumu kronēšanas leģitimitāti.

Donācija un militārie soļi

Pepins aktīvi iesaistījās arī militāros un diplomātiskos pasākumos, lai aizsargātu un paplašinātu savu varu. Viņš palīdzēja pāvestam pret Lombardu draudiem Itālijā, un par atlīdzību piešķīra vai nodrošināja zemes pie Romas — notikums, ko vēsture dēvē par Pepina donāciju (Donation of Pepin). Šī donācija kļuva par pamatu Papfrancijai un vēlāk pāvesta valsts (Pāvesta valstis) izveidei.

Pepins arī nostiprināja Carolingu varu iekšpolitiski: viņš sakārtoja administrāciju, atbalstīja baznīcas reformas un misiju darbību (piemēram, misionārus, kas strādāja pie herētisko sektu un pagānisko tautu kristianizācijas), kā arī veica militārus gājienus, kas palīdzēja konsolidēt karalisti un drošības plašumu Franku zemēs.

Nākotnes ietekme un nāve

Pepins nomira Sen Denī un ir apglabāts bazilikā kopā ar sievu Bertradu no Laonas. Pēc viņa nāves 768. gadā valdījums tika sadalīts starp dēliem — Kārlis Lielais un Karlomāns kļuva par kopvaldes karaliem; vēlāk, pēc Karlomāna nāves 771. gadā, Kārlis Lielais apvienoja varu vienā valdībā un turpināja tēva politiku, kļūstot par vienu no nozīmīgākajiem viduslaiku valdniekiem.

Pepins tiek atzīts par Carolingu dinastijas dibinātāju, kura darbība — valdības centralizācija, sadarbība ar Romas baznīcu un militārā spēka izmantošana — radīja pamatu Rietumeiropas politiskajai attīstībai nākamajos gadsimtos. Viņa valdīšana atzīmēja pāreju no merovingu formas varas uz jaunu, vairāk birokrātiski organizētu karalisti, no kuras izauga imperija, ko vadīja Kārlis Lielais.

Meklēt pēc burta